4. pants

Finanšu ministrija informē, ka atsavinātās

zemes nepieciešamība Terehovas robežkontroles punkta attīstīšanai

nākotnē tikusi apzināta jau 2003. gadā. Toreiz izveidota Latvijas

valsts robežas drošības koordinācijas padome, kurai uzdots lemt

par zemes lietošanas un apbūves ierobežojumu noteikšanu.

2004. gada 23. septembra sēdē esot nolemts veikt pasākumus,

lai apzinātu un nodrošinātu iespēju rezervēt papildu zemi

Terehovas robežkontroles punkta ziemeļu pusē divu kilometru

garumā un 100 metru platumā, t.i., vietā, kur atrodas Pieteikuma

iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums.

Pamatojoties uz Ministru kabineta

2006. gada 28. decembra rīkojumu, esot izveidota darba grupa,

kura sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem situācijas

normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas" un Ministru

kabineta rīkojuma projektu par pasākumiem situācijas

normalizēšanai. Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam

uzdots veikt pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespēju

rezervēt papildu zemes gabalus gar Terehovas robežkontroles

punkta pievedceļu ziemeļu pusē divu kilometru garumā un 100 metru

platumā. Tāpēc 2007. gada 18. maijā Valsts ieņēmumu dienests

izteicis Pieteikuma iesniedzējiem piedāvājumu šīs zemes platības

atsavināt.

Priekšlikums atsavināt lielāku

nekustamā īpašuma daļu, nekā iepriekš plānots, Pieteikuma

iesniedzējiem esot izteikts 2007. gada 18. jūnijā. Proti, pēc

tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas izbraukumā

konstatējušas nekustamā īpašuma ģeogrāfiskās īpatnības un

secinājušas, ka nogāžu veidošanai ir nepieciešamas papildu zemes

platības. Tāpat Finanšu ministrija uzsver, ka jau kopš 2004. gada

esot uzskatīts, ka minētajā teritorijā nav pieļaujamas privātās

intereses, tādēļ jau tad izteikts priekšlikums atsavināt visu

nekustamo īpašumu 6,15 hektāru platībā.

Lai gan atbilstoši Terehovas

robežkontroles punkta tehniskajam projektam daļa no atsavinātā

nekustamā īpašuma nav ieplānota pašreiz iecerētajai

robežkontroles punkta paplašināšanai, pirmkārt, tas tikšot

attīstīts un paplašināts nākotnē, ievērojot prognozētās

robežkontroles punkta noslogojuma tendences, kā arī Latvijas

valsts finansiālās iespējas. Otrkārt, teritorijas rezerve esot

paredzēta, lai valsts varētu operatīvi reaģēt uz neprognozējamām

problēmām saistībā ar Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanu un

šīs problēmas novērst. Treškārt, atsavinātā nekustamā īpašuma

attiecīgā daļa esot nepieciešama teritorijas ģeogrāfisko īpatnību

dēļ (krasas reljefa maiņas, kas prasa nogāžu veidošanu).