10. pants

1Nevainīguma prezumpcija pieder pie tiesībām,

2kuras nodrošināmas, izskatot personai izvirzīto apsūdzību

3noziedzīgā nodarījumā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka

4Konvencijas 6. pantā ietvertais jēdziens "apsūdzība

5noziedzīgā nodarījumā" ir interpretējams autonomi,

6neatkarīgi no nodarījumu klasifikācijas, ko izmanto Konvencijas

7dalībvalstu tiesību sistēmās. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

8judikatūrā ir norādīti trīs kritēriji, pēc kuriem var konstatēt,

9vai attiecīgā lieta ir skatāma Konvencijas 6. panta

101. punkta krimināltiesiskajā aspektā. Pirmais no šiem

11kritērijiem ir nodarījuma juridiskā kvalifikācija saskaņā ar

12valsts tiesību aktiem, otrs ir nodarījuma raksturs, bet trešais -

13soda, kas attiecīgajai personai var tikt piespriests, smaguma

14pakāpe. Otrais un trešais kritērijs ir alternatīvi un ne vienmēr

15kumulatīvi. Tomēr tas neizslēdz kumulatīvo pieeju tad, kad katra

16kritērija atsevišķa analīze neļauj izdarīt skaidru secinājumu par

17apsūdzības esību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

181976. gada 8. jūnija sprieduma lietā "Engel and

19Others v. the Netherlands", pieteikums Nr. 5100/71

20u. c., 82. punktu un 2006. gada 23. novembra

21sprieduma lietā "Jussila v. Finland", pieteikums

22Nr. 73053/01, 30. un turpmākos punktus). Sekojot

23Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai, arī Satversmes tiesa

24atzinusi, ka Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertā

25nevainīguma prezumpcija attiecināma uz lietām, kurām ir

26krimināltiesisks raksturs Konvencijas 6. panta izpratnē

27(sk. Satversmes tiesas 2013. gada 28. marta

28sprieduma lietā Nr. 2012-15-01 12. un 13. punktu un

292016. gada 15. novembra sprieduma lietā

30Nr. 2015-25-01 13. punktu). Tādējādi arī Satversmes

31tiesa pārbauda, kādu tiesību jomu regulē apstrīdētā norma jeb

32konkrētā nodarījuma kvalifikāciju valsts tiesību aktos,

33nodarījuma raksturu un smagumu, kā arī personai par nodarījumu

34draudošā soda bardzību (sk. Satversmes tiesas

352016. gada 15. novembra sprieduma lietā

36Nr. 2015-25-01 13. punktu).

37Soda nauda tiek noteikta par nodokļu pārkāpumu saskaņā ar

38likumu "Par nodokļiem un nodevām" (sk. plašāk

39likuma 32. pantu). Nodokļu pārkāpums izpaužas kā nodokļa

40saistību nepildīšana vai nepareiza izpildīšana. Nodokļu pārkāpuma

41subjekts ir nodokļa maksātājs, kuram uz likuma pamata ir

42pienākums maksāt attiecīgo nodokli noteiktajos apmēros un

43termiņos, bet kurš to ir pārkāpis. Nodokļu pārkāpums ir

44finansiāla rakstura pārkāpums nodokļu tiesiskajās attiecībās.

45Nodokļu tiesiskās attiecības ir administratīvi tiesiskas

46attiecības. Atsevišķos gadījumos, ja nodokļa saistība netiek

47izpildīta lielā vai ievērojamā apmērā vai tas paveikts organizētā

48grupā, nodokļu pārkāpums tiek kvalificēts arī kā noziedzīgs

49nodarījums (sk. Krimināllikuma 218. un 218.1

50pantu).

51Pirms soda naudas noteikšanas iestāde pārbauda nodokļu

52pārkāpuma tiesiskā sastāva īstenošanos konkrētajos faktiskajos

53apstākļos. Lai nodokļu maksātājam tiktu noteikta soda nauda par

54nodokļu pārkāpumu, ir jākonstatē cēloņsakarība starp nodokļu

55maksātāja darbību vai bezdarbību un tās negatīvajām sekām -

56nodokļa saistības neizpildi un nodokļa parāda rašanos -, savukārt

57atkārtota nodokļu pārkāpuma gadījumā ir jākonstatē tāds pats

58nodokļu pārkāpums, kurš izdarīts pēdējo triju gadu laikā un par

59kura izdarītāja sodīšanu pieņemts nodokļu administrācijas

60lēmums.

61Soda nauda par iepriekšēju un atkārtotu nodokļu pārkāpumu tiek

62noteikta administratīvā procesa kārtībā; attiecīgu administratīvo

63aktu izdod iestāde - nodokļu administrācija -, un pret to persona

64var vērsties ar tiesību aizsardzības līdzekļiem - apstrīdēšanas

65iesniegumu iestādes ietvaros un pieteikumu administratīvajā tiesā

66(sk. likuma "Par nodokļiem un

67nodevām" 37. pantu).

68Soda nauda ir juridiskās atbildības līdzeklis nodokļu

69tiesībās, soda naudas noteikšana ir nodokļa saistības pārkāpuma

70tiesiskās sekas, t. i., nodokļa parādniekam ir ne tikai

71jāizpilda nokavētā nodokļa saistība un jāmaksā nokavējuma nauda,

72bet arī par pārkāpumu jāmaksā likumā noteikts obligāts maksājums

73kā sods par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai

74no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu (sk.

75likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta

7623. punktu). Ar soda naudu tiek veicināta atbilstoša un

77savlaicīga nodokļu maksāšana; nodokļu maksātājs tiek atturēts no

78nodokļu likumu pārkāpuma izdarīšanas, bet pārkāpumu izdarījušais

79nodokļu maksātājs tiek sodīts, lai atturētu to, kā arī citus

80nodokļu maksātājus no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas (sk.

81Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā

82Nr. 2020-31-01 16. punktu). Soda naudai ir gan

83preventīva, gan sodoša funkcija. Tātad apstrīdētā norma attiecas

84uz tādu nodarījumu, par kuru, ņemot vērā tā raksturu, tiek

85piemērots sods.

86Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām"

8732.4 panta pirmajai daļai par atkārtotu nodokļu

88pārkāpumu nosakāma soda nauda divkāršā apmērā no likuma

8932. panta ceturtajā un piektajā daļā minētās soda naudas,

90t. i., 40 procentu vai 60 procentu apmērā no

91nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti

92palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Tādējādi

93atkārtota nodokļu pārkāpuma gadījumā noteiktā soda nauda var

94būtiski skart nodokļu maksātāja tiesības uz īpašumu.

95Atbilstoši iepriekšminētajam soda naudas noteikšana par

96atkārtotu nodokļu pārkāpumu nav kriminālsods un soda nauda netiek

97noteikta kriminālprocesā sakarā ar apsūdzību par noziedzīga

98nodarījuma izdarīšanu. Tomēr, ņemot vērā soda naudas funkcijas un

99to, kā šīs soda naudas noteikšanas finansiālās sekas ietekmē

100nodokļu maksātāju, secināms, ka, konstatējot atkārtotu nodokļu

101pārkāpumu saskaņā ar apstrīdēto normu, piemērojama nevainīguma

102prezumpcija.

103Līdz ar to likuma "Par

104nodokļiem un nodevām" 32.4 panta pirmajā

105daļā paredzētās soda naudas noteikšanas procesā ir piemērojama

106nevainīguma prezumpcija.