11. pants

1Jau sākotnēji likums "Par nodokļiem un

2nodevām" noteica atbildību par atkārtotu nodokļu likumu

3pārkāpšanu (sk. likuma "Par nodokļiem un nodevām"

433. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz

52007. gada 1. janvārim). Ar 2006. gada

626. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par

7nodokļiem un nodevām"" atbildība par atkārtotu nodokļu

8likumu pārkāpšanu tika ietverta likuma "Par nodokļiem un

9nodevām" 32. panta ceturtajā daļā, bet tā paša panta

10piektajā daļā definētas atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmes.

11Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta

12piektās daļas 2. punkts noteica, ka par atkārtotu ir

13uzskatāms pārkāpums, kas atbilst citstarp šādai pazīmei - lēmums,

14ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šajā pantā noteiktās

15atbildības par iepriekšējo pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis

16neapstrīdams. Ar 2008. gada 31. janvāra likumu

17"Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""

18šī atkārtotā pārkāpuma pazīme tika precizēta un 32. panta

19piektās daļas 2. punkts pēc vārdiem "kļuvis

20neapstrīdams" tika papildināts ar vārdiem "vai ir

21pārsūdzēts tiesā".

22Ar 2011. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi

23likumā "Par nodokļiem un nodevām"" likuma

24"Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā ietvertais

25atkārtota nodokļu pārkāpuma regulējums tika sadalīts, papildinot

26likumu ar 32.4 pantu, kas turpmāk definē

27atkārtota nodokļu pārkāpuma jēdzienu un nosaka atkārtota nodokļu

28pārkāpuma izdarīšanas tiesiskās sekas. Savukārt likuma "Par

29nodokļiem un nodevām" 32. panta ceturtajā un piektajā

30daļā tika noteikts, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto

31nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā

32iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā

33nodokļa apmērs, citstarp uzliek arī soda naudu:

341) 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā

35nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta

36atmaksājamā nodokļa apmēra, ja budžetā iemaksājamā nodokļa

37samazinājums vai atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15

38procentus no deklarējamās vai pārmaksātās nodokļa summas;

392) 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā

40nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta

41atmaksājamā nodokļa apmēra, ja budžetā iemaksājamā nodokļa

42samazinājums vai no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums

43pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas vai no

44deklarētās pārmaksātās nodokļa summas.

45Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"

4632.4 panta pirmo daļu par atkārtota nodokļu pārkāpuma

47izdarīšanu soda naudas apmēru divkāršo. Likuma "Par

48nodokļiem un nodevām" 32.4 panta otrā daļa nosaka

49atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmes. Atkārtotais nodokļu

50pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm:

511) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu

52revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu

53pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota

54nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža;

552) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru

56nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās

57atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un

58kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā;

593) atkārtoto nodokļu pārkāpumu nodokļu administrācija

60administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai

61ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un

62normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar normām, kas ir

63analoģiskas iepriekšējā nodokļu pārkāpuma pamatošanai

64administratīvajā aktā minētajām normām.

65Ievērojot iepriekšminēto, saskaņā ar apstrīdēto normu viena no

66atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmēm var būt arī tāda, ka lēmums

67par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu

68maksātājs saukts pie likuma "Par nodokļiem un nodevām"

6932. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu

70pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, bet tiesvedības process šajā

71lietā vēl nav noslēdzies ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

72Tādējādi atbilstoši apstrīdētajai normai pastāv tieša saistība

73starp nodokļu administrācijas konstatētu iepriekšēju nodokļu

74pārkāpumu, par kuru notiek tiesvedība, un atkārtotu nodokļu

75pārkāpumu. Proti, ja nodokļu administrācija, izvērtējot visus

76faktiskos apstākļus, konstatē, ka atkārtotam nodokļu pārkāpumam

77piemīt tās pašas tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmes kā

78iepriekš konstatētajam pārkāpumam un jaunais pārkāpums izdarīts

79triju gadu laikā no iepriekš konstatētā pārkāpuma brīža, tad

80konstatējams atkārtots pārkāpums. Šādā gadījumā administratīvajā

81lietā nodokļu administrācija un - pārsūdzēšanas ietvaros - arī

82tiesa pārbauda to, vai īstenojas iepriekšminētie faktiskie

83apstākļi, bet nevērtē iepriekšējā nodokļu pārkāpuma esību, jo

84tiesību normas tiesiskās sekas iestājas jau ar konstatāciju, ka

85izdots nodokļu administrācijas administratīvais akts par nodokļu

86maksātāja izdarītu iepriekšēju nodokļu pārkāpumu. Apstrīdētā

87norma neliek nodokļu administrācijai un tiesai nedz pārvērtēt

88iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas faktu, nedz ievērot to,

89ka administratīvais akts par iepriekšēju nodokļu pārkāpumu vēl

90tiek izskatīts tiesā; nodokļu administrācijai un tiesai ir

91jābalstās uz iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā izdarīto

92secinājumu par nodokļu maksātāja vainu, lai gan tā vaina nav

93konstatēta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

94Tātad apstrīdētā norma nosaka fakta legālo

95prezumpciju, ka nodokļu maksātājs izdarījis iepriekšēju nodokļu

96pārkāpumu, lai gan lēmums par soda naudas noteikšanu ir

97pārsūdzēts un galīgais tiesas spriedums par to vēl nav stājies

98spēkā, un tādējādi apstrīdētā norma skar nevainīguma

99prezumpciju.