11. pants

Jau sākotnēji likums "Par nodokļiem un

nodevām" noteica atbildību par atkārtotu nodokļu likumu

pārkāpšanu (sk. likuma "Par nodokļiem un nodevām"

33. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz

2007. gada 1. janvārim). Ar 2006. gada

26. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par

nodokļiem un nodevām"" atbildība par atkārtotu nodokļu

likumu pārkāpšanu tika ietverta likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. panta ceturtajā daļā, bet tā paša panta

piektajā daļā definētas atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmes.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta

piektās daļas 2. punkts noteica, ka par atkārtotu ir

uzskatāms pārkāpums, kas atbilst citstarp šādai pazīmei - lēmums,

ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šajā pantā noteiktās

atbildības par iepriekšējo pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis

neapstrīdams. Ar 2008. gada 31. janvāra likumu

"Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""

šī atkārtotā pārkāpuma pazīme tika precizēta un 32. panta

piektās daļas 2. punkts pēc vārdiem "kļuvis

neapstrīdams" tika papildināts ar vārdiem "vai ir

pārsūdzēts tiesā".

Ar 2011. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi

likumā "Par nodokļiem un nodevām"" likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā ietvertais

atkārtota nodokļu pārkāpuma regulējums tika sadalīts, papildinot

likumu ar 32.4 pantu, kas turpmāk definē

atkārtota nodokļu pārkāpuma jēdzienu un nosaka atkārtota nodokļu

pārkāpuma izdarīšanas tiesiskās sekas. Savukārt likuma "Par

nodokļiem un nodevām" 32. panta ceturtajā un piektajā

daļā tika noteikts, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto

nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā

iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā

nodokļa apmērs, citstarp uzliek arī soda naudu:

1) 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā

nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmēra, ja budžetā iemaksājamā nodokļa

samazinājums vai atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15

procentus no deklarējamās vai pārmaksātās nodokļa summas;

2) 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā

nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmēra, ja budžetā iemaksājamā nodokļa

samazinājums vai no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums

pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas vai no

deklarētās pārmaksātās nodokļa summas.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"

32.4 panta pirmo daļu par atkārtota nodokļu pārkāpuma

izdarīšanu soda naudas apmēru divkāršo. Likuma "Par

nodokļiem un nodevām" 32.4 panta otrā daļa nosaka

atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmes. Atkārtotais nodokļu

pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm:

1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu

revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu

pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota

nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža;

2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru

nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās

atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un

kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā;

3) atkārtoto nodokļu pārkāpumu nodokļu administrācija

administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai

ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un

normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar normām, kas ir

analoģiskas iepriekšējā nodokļu pārkāpuma pamatošanai

administratīvajā aktā minētajām normām.

Ievērojot iepriekšminēto, saskaņā ar apstrīdēto normu viena no

atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmēm var būt arī tāda, ka lēmums

par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu

maksātājs saukts pie likuma "Par nodokļiem un nodevām"

32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu

pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, bet tiesvedības process šajā

lietā vēl nav noslēdzies ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Tādējādi atbilstoši apstrīdētajai normai pastāv tieša saistība

starp nodokļu administrācijas konstatētu iepriekšēju nodokļu

pārkāpumu, par kuru notiek tiesvedība, un atkārtotu nodokļu

pārkāpumu. Proti, ja nodokļu administrācija, izvērtējot visus

faktiskos apstākļus, konstatē, ka atkārtotam nodokļu pārkāpumam

piemīt tās pašas tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmes kā

iepriekš konstatētajam pārkāpumam un jaunais pārkāpums izdarīts

triju gadu laikā no iepriekš konstatētā pārkāpuma brīža, tad

konstatējams atkārtots pārkāpums. Šādā gadījumā administratīvajā

lietā nodokļu administrācija un - pārsūdzēšanas ietvaros - arī

tiesa pārbauda to, vai īstenojas iepriekšminētie faktiskie

apstākļi, bet nevērtē iepriekšējā nodokļu pārkāpuma esību, jo

tiesību normas tiesiskās sekas iestājas jau ar konstatāciju, ka

izdots nodokļu administrācijas administratīvais akts par nodokļu

maksātāja izdarītu iepriekšēju nodokļu pārkāpumu. Apstrīdētā

norma neliek nodokļu administrācijai un tiesai nedz pārvērtēt

iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas faktu, nedz ievērot to,

ka administratīvais akts par iepriekšēju nodokļu pārkāpumu vēl

tiek izskatīts tiesā; nodokļu administrācijai un tiesai ir

jābalstās uz iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā izdarīto

secinājumu par nodokļu maksātāja vainu, lai gan tā vaina nav

konstatēta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Tātad apstrīdētā norma nosaka fakta legālo

prezumpciju, ka nodokļu maksātājs izdarījis iepriekšēju nodokļu

pārkāpumu, lai gan lēmums par soda naudas noteikšanu ir

pārsūdzēts un galīgais tiesas spriedums par to vēl nav stājies

spēkā, un tādējādi apstrīdētā norma skar nevainīguma

prezumpciju.