1Fakta legālā prezumpcija ir pieļaujama, ja tā
2ir noteikta leģitīma mērķa sasniegšanai.
3Saeima norādījusi, ka apstrīdētajā normā ietvertā fakta legālā
4prezumpcija noteikta ar mērķi veicināt savlaicīgu un pareizu
5nodokļu maksāšanu, tā aizsargājot sabiedrības labklājību un
6demokrātisku valsts iekārtu.
7Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka soda naudas
8noteikšana ir daļa no nodokļu iekasēšanas sistēmas un kalpo
9leģitīmam mērķim - sabiedrības labklājības aizsardzībai (sk.
10Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā
11Nr. 2007-23-01 15. punktu). Tiesību normā ietverta
12fakta legālā prezumpcija, kas piemērojama soda naudas noteikšanas
13procesā, kalpo šim mērķim (sk. Satversmes tiesas
142016. gada 15. novembra sprieduma lietā
15Nr. 2015-25-01 19.2. punktu).
16Arī apstrīdētajā normā ietvertā fakta legālā prezumpcija ir
17piemērojama, nosakot soda naudu par nodokļu pārkāpumu, un
18tādējādi ir noteikta sabiedrības labklājības interesēs. Savukārt
19tas, ka apstrīdētajā normā ietvertā fakta legālā prezumpcija
20sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību, ir šīs
21prezumpcijas blakus efekts.
22Līdz ar to apstrīdētajā normā
23ietvertā fakta legālā prezumpcija ir noteikta sabiedrības
24labklājības aizsardzībai.
Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu
Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.