Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Fakta legālā prezumpcija ir pieļaujama, ja tā

ir noteikta leģitīma mērķa sasniegšanai.

Saeima norādījusi, ka apstrīdētajā normā ietvertā fakta legālā

prezumpcija noteikta ar mērķi veicināt savlaicīgu un pareizu

nodokļu maksāšanu, tā aizsargājot sabiedrības labklājību un

demokrātisku valsts iekārtu.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka soda naudas

noteikšana ir daļa no nodokļu iekasēšanas sistēmas un kalpo

leģitīmam mērķim - sabiedrības labklājības aizsardzībai (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2007-23-01 15. punktu). Tiesību normā ietverta

fakta legālā prezumpcija, kas piemērojama soda naudas noteikšanas

procesā, kalpo šim mērķim (sk. Satversmes tiesas

2016. gada 15. novembra sprieduma lietā

Nr. 2015-25-01 19.2. punktu).

Arī apstrīdētajā normā ietvertā fakta legālā prezumpcija ir

piemērojama, nosakot soda naudu par nodokļu pārkāpumu, un

tādējādi ir noteikta sabiedrības labklājības interesēs. Savukārt

tas, ka apstrīdētajā normā ietvertā fakta legālā prezumpcija

sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību, ir šīs

prezumpcijas blakus efekts.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertā fakta legālā prezumpcija ir noteikta sabiedrības

labklājības aizsardzībai.