6. pants

Pieaicinātā persona - zvērināts

advokāts M. iur. Armands Smans - norāda, ka

apstrīdētā norma aizskarot personas tiesības tikt uzskatītai par

nevainīgu, jo situācijā, kad nodokļu administrācijas lēmums par

iepriekšējo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un galīgais

tiesas nolēmums vēl nav stājies spēkā, jau tiekot prezumēts, ka

nodokļu maksātājs ir izdarījis iepriekšējo nodokļu pārkāpumu. No

tā izrietot attiecīgas tiesiskās sekas - atkārtotības

konstatēšana un soda naudas apmēra divkāršošana -, kas ir tieši

tādas pašas, kādas būtu situācijā, kad tiesas lēmums jau stājies

spēkā un kļuvis neapstrīdams.

Šāds personas tiesību aizskārums neesot pieļaujams, jo

noniecinot administratīvā procesa un tiesas spriešanas nozīmi

lietā par iepriekšējo pārkāpumu tādējādi, ka jau iepriekš tiekot

izdarīts pieņēmums, ka process beigsies personai nelabvēlīgi.

Apstrīdētā norma nostādot personu tādā situācijā, ka tai ar

iepriekšējo pārkāpumu tiešā veidā nesaistītā lietā ir pēc būtības

jāatspēko iepriekšējā pārkāpuma esība. Šādas atspēkošanas

efektivitāte esot apšaubāma, jo tad lietā par atkārtoto pārkāpumu

būtu jāvērtē arī iepriekšējā pārkāpuma esība vai neesība, turklāt

tas notiktu paralēli vēl notiekošajam procesam par iepriekšējo

pārkāpumu un līdz ar to nebūtu izslēgti dažādi viedokļi,

t. sk. dažādi tiesu nolēmumi par vienu un to pašu jautājumu

paralēlajos procesos.

Iespēja pārsūdzēt tiesā lēmumu, ar kuru persona saukta pie

atbildības par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, neizslēdzot

nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu. Personas tiesību

aizskārums konkrētajā situācijā veidojoties nevis saistībā ar

galīgo lēmumu par personas vainu, bet gan saistībā ar personas

primāro tiesību - tiesību netikt uzskatītai par vainīgu, iekams

likumā noteiktajā kārtībā netiek konstatēts pretējais -

pārkāpumu. Turklāt tādā gadījumā, ja iestāde vai tiesa vēl spēkā

nestājušos un tiesā pārsūdzētu lēmumu par nodokļu revīzijas

(audita) rezultātiem, kas attiecas uz iepriekšējo nodokļu

pārkāpumu, izmantos kā pamatojumu nākamā konstatētā pārkāpuma

atkārtotības konstatēšanai, šāda rīcība būšot apstrīdētajai

normai atbilstoša un tādējādi likumīga. Līdz ar to pārsūdzēšanas

tiesību izmantošana nevarot novērst nevainīguma prezumpcijas

principa pārkāpumu.

Tiesas pienākums apturēt tiesvedību, ja lietas izskatīšana nav

iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē, kā

mehānisms nevarot tikt izmantots un neesot attiecināms uz

izskatāmo situāciju. Tiesai pienākums apturēt tiesvedību rodoties

vienīgi tad, ja lietas izskatīšana nav iespējama, savukārt

apstrīdētā norma un tajā ietvertie vārdi "lēmums [..] ir

pārsūdzēts tiesā" tiešā veidā norādot uz likumdevēja

paredzēto iespēju konstatēt nodokļu pārkāpuma atkārtotību jau

pirms tam, kad ir sagaidīts galīgais nolēmums par iepriekšējo

pārkāpumu. Tādējādi no Administratīvā procesa likuma

273. panta 3. punkta kopsakarā ar apstrīdēto normu

neizrietot nedz neiespējamība izskatīt lietu, nedz arī tiesas

pienākums apturēt tiesvedību, lai sagaidītu nolēmumu lietā par

iepriekšējo nodokļu pārkāpumu.

Personas tiesības iesniegt pieteikumu par lietas jaunu

izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nebūtu efektīvs

mehānisms un konkrētajā situācijā neatbilstu sabiedrības

interesēm. Spēkā stājušos tiesas nolēmumu pārskatīšanas

institūts, t. sk. sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, esot

izņēmums no vispārējās kārtības, kas būtu piemērojams vienīgi

ļoti retos gadījumos.