6. pants

1Pieaicinātā persona - zvērināts

2advokāts M. iur. Armands Smans - norāda, ka

3apstrīdētā norma aizskarot personas tiesības tikt uzskatītai par

4nevainīgu, jo situācijā, kad nodokļu administrācijas lēmums par

5iepriekšējo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un galīgais

6tiesas nolēmums vēl nav stājies spēkā, jau tiekot prezumēts, ka

7nodokļu maksātājs ir izdarījis iepriekšējo nodokļu pārkāpumu. No

8tā izrietot attiecīgas tiesiskās sekas - atkārtotības

9konstatēšana un soda naudas apmēra divkāršošana -, kas ir tieši

10tādas pašas, kādas būtu situācijā, kad tiesas lēmums jau stājies

11spēkā un kļuvis neapstrīdams.

12Šāds personas tiesību aizskārums neesot pieļaujams, jo

13noniecinot administratīvā procesa un tiesas spriešanas nozīmi

14lietā par iepriekšējo pārkāpumu tādējādi, ka jau iepriekš tiekot

15izdarīts pieņēmums, ka process beigsies personai nelabvēlīgi.

16Apstrīdētā norma nostādot personu tādā situācijā, ka tai ar

17iepriekšējo pārkāpumu tiešā veidā nesaistītā lietā ir pēc būtības

18jāatspēko iepriekšējā pārkāpuma esība. Šādas atspēkošanas

19efektivitāte esot apšaubāma, jo tad lietā par atkārtoto pārkāpumu

20būtu jāvērtē arī iepriekšējā pārkāpuma esība vai neesība, turklāt

21tas notiktu paralēli vēl notiekošajam procesam par iepriekšējo

22pārkāpumu un līdz ar to nebūtu izslēgti dažādi viedokļi,

23t. sk. dažādi tiesu nolēmumi par vienu un to pašu jautājumu

24paralēlajos procesos.

25Iespēja pārsūdzēt tiesā lēmumu, ar kuru persona saukta pie

26atbildības par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, neizslēdzot

27nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu. Personas tiesību

28aizskārums konkrētajā situācijā veidojoties nevis saistībā ar

29galīgo lēmumu par personas vainu, bet gan saistībā ar personas

30primāro tiesību - tiesību netikt uzskatītai par vainīgu, iekams

31likumā noteiktajā kārtībā netiek konstatēts pretējais -

32pārkāpumu. Turklāt tādā gadījumā, ja iestāde vai tiesa vēl spēkā

33nestājušos un tiesā pārsūdzētu lēmumu par nodokļu revīzijas

34(audita) rezultātiem, kas attiecas uz iepriekšējo nodokļu

35pārkāpumu, izmantos kā pamatojumu nākamā konstatētā pārkāpuma

36atkārtotības konstatēšanai, šāda rīcība būšot apstrīdētajai

37normai atbilstoša un tādējādi likumīga. Līdz ar to pārsūdzēšanas

38tiesību izmantošana nevarot novērst nevainīguma prezumpcijas

39principa pārkāpumu.

40Tiesas pienākums apturēt tiesvedību, ja lietas izskatīšana nav

41iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē, kā

42mehānisms nevarot tikt izmantots un neesot attiecināms uz

43izskatāmo situāciju. Tiesai pienākums apturēt tiesvedību rodoties

44vienīgi tad, ja lietas izskatīšana nav iespējama, savukārt

45apstrīdētā norma un tajā ietvertie vārdi "lēmums [..] ir

46pārsūdzēts tiesā" tiešā veidā norādot uz likumdevēja

47paredzēto iespēju konstatēt nodokļu pārkāpuma atkārtotību jau

48pirms tam, kad ir sagaidīts galīgais nolēmums par iepriekšējo

49pārkāpumu. Tādējādi no Administratīvā procesa likuma

50273. panta 3. punkta kopsakarā ar apstrīdēto normu

51neizrietot nedz neiespējamība izskatīt lietu, nedz arī tiesas

52pienākums apturēt tiesvedību, lai sagaidītu nolēmumu lietā par

53iepriekšējo nodokļu pārkāpumu.

54Personas tiesības iesniegt pieteikumu par lietas jaunu

55izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nebūtu efektīvs

56mehānisms un konkrētajā situācijā neatbilstu sabiedrības

57interesēm. Spēkā stājušos tiesas nolēmumu pārskatīšanas

58institūts, t. sk. sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, esot

59izņēmums no vispārējās kārtības, kas būtu piemērojams vienīgi

60ļoti retos gadījumos.