1. pants

Saeima 1995. gada 2. februārī pieņēma

likumu "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk - Nodokļu

likums), un tas stājās spēkā 1995. gada 1. aprīlī. Šis

likums nosaka vispārīgos principus nodokļu piemērošanai valstī,

kā arī paredz atbildību par nodokļu likumu pārkāpumiem. Viens no

šādas atbildības veidiem, kas Nodokļu likumā ietverts jau no tā

spēkā stāšanās dienas, ir soda nauda.

Saeimā 2006. gada 26. oktobrī pieņemtais likums

"Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""

paredzēja papildināt Nodokļu likumu ar 33.3 pantu

"Nodokļu administrācijas uzliktās (aprēķinātās) soda naudas

samazināšana". Šie grozījumi stājās spēkā 2007. gada

1. janvārī.

No 2008. gada 4. marta līdz 2011. gada

8. novembrim Nodokļu likuma 33.3 panta pirmā

daļa bija spēkā šādā redakcijā:

"Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona vai tās

pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu samazināt nodokļu

maksātājiem nodokļu revīzijas (audita) rezultātā uzlikto

(aprēķināto) soda naudu šajā pantā noteiktajā apmērā, ja nodokļu

maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita

valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu,

kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās

dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu

revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no

dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu

revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus

aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma

summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa

pamatparāda."

Ar Saeimā 2011. gada 13. oktobrī pieņemto likumu

"Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""

33.3 pants no Nodokļu likuma tika izslēgts.

Grozījumi stājās spēkā 2011. gada 9. novembrī.