1Pieteikuma iesniedzējs - Augstākās tiesas Senāta
2Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī - Pieteikuma
3iesniedzējs) - Satversmes tiesā iesniedzis pieteikumu par Nodokļu
4likuma 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja
5nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas
6vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma
7naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no
8nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz
9nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā
10no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu
11revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus
12aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma
13summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa
14pamatparāda" (turpmāk - apstrīdētā norma) atbilstību
15Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
161. pantā nostiprinātajam samērīguma principam.
17Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tā tiesvedībā atrodas
18administratīvā lieta Nr. A42681709 (SKA-666/2012), kas
19ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētās slēgtās akciju
20sabiedrības "Rostek-Pskov" pieteikuma par Valsts
21ieņēmumu dienesta 2009. gada 6. janvāra lēmuma
22Nr. 19/81 atcelšanu. Kasācijas sūdzības iesniedzēja
23"Rostek-Pskov" tai piemērotās soda naudas apmēru
24uzskatot par nesamērīgu. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata,
25būtiska nozīme šajā lietā ir Nodokļu likuma 33.3 panta
26pirmajai un piektajai daļai, kas dod nodokļu administrācijai
27iespēju samazināt saskaņā ar šā likuma 34. panta
281. punktu noteikto soda naudu. Nodokļu administrācijas
29rīcības brīvība esot ierobežota ar nosacījumu, ka tā izmantojama
30tikai tad, ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā
31nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma (turpmāk -
32papildus aprēķinātais nodoklis) un nokavējuma naudas apmēram un
33iemaksā to valsts budžetā, t.i., neapstrīd nodokļu
34administrācijas lēmumu par nodokļu revīzijas (turpmāk - audits)
35rezultātiem.
36Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma nosaka
37imperatīvu prasību, kas liedz nodokļu administrācijai un arī
38administratīvajām tiesām tiesības vērtēt aprēķinātās soda naudas
39samērību vai samazināt tās apmēru, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt
40papildus aprēķinātā nodokļa un nokavējuma naudas apmēram un
41izmanto savas likumā noteiktās tiesības apstrīdēt nodokļu
42administrācijas lēmumu. Tātad apstrīdētā norma liedzot iespēju
43samazināt soda naudu un tāpēc esot vērtējama kā ierobežojums.
44Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ierobežojums ir noteikts ar
45likumu un tam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības
46aizsardzība. Tomēr likumdevējs esot izvēlējies soda naudas
47samazināšanas iespēju nodrošināt, piespiežot privātpersonu
48atteikties no tās tiesībām apstrīdēt nodokļu administrācijas
49lēmumu par audita rezultātiem. Līdz ar to esot liegtas tiesības
50uz labu pārvaldību (izdotā lēmuma pārbaudi augstākā iestādē) un
51tiesības uz taisnīgu tiesu (izdotā lēmuma pārbaudi
52administratīvajā tiesā). Nodokļu maksātājs, baidoties zaudēt soda
53naudas samazināšanas iespēju, visticamāk, atteikšoties apstrīdēt
54nodokļu administrācijas lēmumu, bet tādējādi esot liegts pilnā
55mērā pārbaudīt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu. Šāds tiesību
56ierobežojums neesot nedz pieļaujams, nedz nepieciešams
57demokrātiskā valstī, jo tieši lēmuma pārbaude augstākā iestādē un
58tiesā esot visiedarbīgākais tiesiskuma noskaidrošanas
59līdzeklis.
60Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, nav pareizi, ka soda
61naudas samazināšanu drīzāk panāk tas, kurš pārkāpuma - pat rupja
62un tīša - konstatēšanas gadījumā savu pārkāpumu atzīst, nevis
63tas, kurš uzskata, ka nav pieļāvis pārkāpumu, un tāpēc to arī
64neatzīst.
65Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas mērķi var
66sasniegt, neliedzot tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz
67taisnīgu tiesu. Ja apstrīdētā norma tiktu atzīta par spēkā
68neesošu, nodokļu administrācijai būtu tiesības katrā gadījumā
69izvērtēt pārkāpuma būtību un raksturu un lemt, vai un kādā apmērā
70samazināt aprēķināto soda naudu. Tā tiktu nodrošināta soda naudas
71piemērošanas individualizācija.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.