2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī - Pieteikuma

iesniedzējs) - Satversmes tiesā iesniedzis pieteikumu par Nodokļu

likuma 33.3 panta pirmās daļas vārdu "ja

nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas

vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma

naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no

nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz

nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā

no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu

revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus

aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma

summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa

pamatparāda" (turpmāk - apstrīdētā norma) atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

1. pantā nostiprinātajam samērīguma principam.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tā tiesvedībā atrodas

administratīvā lieta Nr. A42681709 (SKA-666/2012), kas

ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētās slēgtās akciju

sabiedrības "Rostek-Pskov" pieteikuma par Valsts

ieņēmumu dienesta 2009. gada 6. janvāra lēmuma

Nr. 19/81 atcelšanu. Kasācijas sūdzības iesniedzēja

"Rostek-Pskov" tai piemērotās soda naudas apmēru

uzskatot par nesamērīgu. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata,

būtiska nozīme šajā lietā ir Nodokļu likuma 33.3 panta

pirmajai un piektajai daļai, kas dod nodokļu administrācijai

iespēju samazināt saskaņā ar šā likuma 34. panta

1. punktu noteikto soda naudu. Nodokļu administrācijas

rīcības brīvība esot ierobežota ar nosacījumu, ka tā izmantojama

tikai tad, ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā

nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma (turpmāk -

papildus aprēķinātais nodoklis) un nokavējuma naudas apmēram un

iemaksā to valsts budžetā, t.i., neapstrīd nodokļu

administrācijas lēmumu par nodokļu revīzijas (turpmāk - audits)

rezultātiem.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma nosaka

imperatīvu prasību, kas liedz nodokļu administrācijai un arī

administratīvajām tiesām tiesības vērtēt aprēķinātās soda naudas

samērību vai samazināt tās apmēru, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt

papildus aprēķinātā nodokļa un nokavējuma naudas apmēram un

izmanto savas likumā noteiktās tiesības apstrīdēt nodokļu

administrācijas lēmumu. Tātad apstrīdētā norma liedzot iespēju

samazināt soda naudu un tāpēc esot vērtējama kā ierobežojums.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ierobežojums ir noteikts ar

likumu un tam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības

aizsardzība. Tomēr likumdevējs esot izvēlējies soda naudas

samazināšanas iespēju nodrošināt, piespiežot privātpersonu

atteikties no tās tiesībām apstrīdēt nodokļu administrācijas

lēmumu par audita rezultātiem. Līdz ar to esot liegtas tiesības

uz labu pārvaldību (izdotā lēmuma pārbaudi augstākā iestādē) un

tiesības uz taisnīgu tiesu (izdotā lēmuma pārbaudi

administratīvajā tiesā). Nodokļu maksātājs, baidoties zaudēt soda

naudas samazināšanas iespēju, visticamāk, atteikšoties apstrīdēt

nodokļu administrācijas lēmumu, bet tādējādi esot liegts pilnā

mērā pārbaudīt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu. Šāds tiesību

ierobežojums neesot nedz pieļaujams, nedz nepieciešams

demokrātiskā valstī, jo tieši lēmuma pārbaude augstākā iestādē un

tiesā esot visiedarbīgākais tiesiskuma noskaidrošanas

līdzeklis.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, nav pareizi, ka soda

naudas samazināšanu drīzāk panāk tas, kurš pārkāpuma - pat rupja

un tīša - konstatēšanas gadījumā savu pārkāpumu atzīst, nevis

tas, kurš uzskata, ka nav pieļāvis pārkāpumu, un tāpēc to arī

neatzīst.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas mērķi var

sasniegt, neliedzot tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz

taisnīgu tiesu. Ja apstrīdētā norma tiktu atzīta par spēkā

neesošu, nodokļu administrācijai būtu tiesības katrā gadījumā

izvērtēt pārkāpuma būtību un raksturu un lemt, vai un kādā apmērā

samazināt aprēķināto soda naudu. Tā tiktu nodrošināta soda naudas

piemērošanas individualizācija.