17. pants

1Regulējumu, kas attiecas uz iespējām samazināt

2nodokļu administrācijas aprēķināto soda naudu, Satversmes tiesa

3izvērtēja jau lietā Nr. 2007-23-01.

4Līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim bija spēkā

5Nodokļu likuma 33.1 pants, kura pirmā daļa

6paredzēja: ja nodokļu maksātājs apstrīdējis lēmumu par audita

7rezultātiem, nodokļu administrācijai ir tiesības izvērtēt

8pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts,

9radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu un samazināt

10uzlikto soda naudu. Ar Satversmes tiesas 2008. gada

113. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2007-23-01 par

12neatbilstošu Satversmes 1. pantam tika atzīts šajā normā

13ietvertais nosacījums, ka šo izvērtējumu var veikt vienu reizi

14trijos gados (2000. gada 13. aprīļa likuma redakcijā)

15vai vienu reizi gadā (2004. gada 31. marta likuma

16redakcijā). Tika secināts, ka šis ierobežojums pēc būtības liedz

17nodokļu maksātājam tiesības lūgt, lai katrā gadījumā individuāli

18tiktu izvērtēta iespēja samazināt uzlikto soda naudu, savukārt

19bez šā ierobežojuma regulējums nodrošina soda naudas piemērošanas

20individualizāciju.

21Satversmes tiesa secināja, ka valstij ir pienākums sabiedrības

22labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas

23sistēmu, taču vienlaikus valstij ir arī pienākums aizsargāt

24personas no nesamērīgiem sodiem, pat ja tie tiek piemēroti par

25nodokļu likumu pārkāpumiem. Soda noteikšana pieļaujama vienīgi

26nepieciešamības robežās un tiktāl, ciktāl tas nodrošina pienācīgu

27cita tiesiskā regulējuma ievērošanu. Nodokļu pārkāpumu novēršanas

28sistēmas efektivitāti garantē gan soda neizbēgamība, gan arī soda

29bardzība, ja vien tā ir samērīga ar pārkāpumu vai tā rezultātā

30gūto vai iespējamo "labumu". Tomēr arī šajā jomā valsts

31pienākums ir, cik vien to pieļauj regulējamo attiecību specifika,

32nodrošināt soda individualizāciju, proti, atbilstību izdarītajam

33pārkāpumam. Tādējādi sodi par nodokļu likumu pārkāpšanu nedrīkst

34būt acīmredzami nesamērīgi ar mērķi, ko likumdevējs ar to

35palīdzību vēlējies sasniegt. Ir svarīgi sabalansēt atsevišķu

36personu tiesības uz individuālu pārkāpuma izvērtēšanu ar valsts

37pienākumu nodrošināt efektīvu nodokļu administrēšanas sistēmu

38(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa

39sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 11., 12., 16.2. un

4016.3. punktu un nolēmumu daļu).