1Pieaicinātā persona - Valsts ieņēmumu dienests
2(turpmāk - VID) - norāda, ka apstrīdētā norma noteikusi
3imperatīvu prasību, kas VID un arī administratīvajām tiesām
4liedza tiesības vērtēt piemērotās soda naudas samērību, proti,
5samazināt uzlikto soda naudu, ja nodokļu maksātājs nav samaksājis
6papildus aprēķināto nodokli. Apstrīdētā norma pēc būtības bijusi
7soda naudas samazināšanas iespēju ierobežojošs nosacījums, kas
8saistāms ar Nodokļu likumā iestrādātajām sodu politikas
9nostādnēm.
10VID norāda, ka soda naudas samazināšana atbilstoši
11apstrīdētajai normai neierobežoja nodokļu maksātāja tiesības
12apstrīdēt audita rezultātus pēc būtības un praksē apstrīdētā
13norma nekad nav interpretēta kā tāda, kas prasa, lai persona
14neapstrīdētu nodokļu administrācijas lēmumu, ja vēlas saņemt
15Nodokļu likuma 33.3 pantā paredzēto soda naudas
16samazinājumu. Ja nodokļu maksātājam audita rezultātā aprēķinātā
17soda nauda samazināta un vienlaikus tas izmantojis savas tiesības
18apstrīdēt audita rezultātus, tad lēmumā par apstrīdēšanas
19iesnieguma izskatīšanu esot sniegta atsauce uz pieņemto lēmumu
20par soda naudas samazināšanu. Ja, izskatot apstrīdēšanas
21iesniegumu, sākotnējais lēmums ticis grozīts, tad attiecīgi esot
22grozīts arī pieņemtais lēmums par soda naudas samazināšanu.
23Pēc VID ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir
24noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms
25mērķis un tas ir samērīgs. Apstrīdētās normas sagatavošanas
26materiāli un piemērošanas prakse liecinot, ka tā nav ierobežojusi
27tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz taisnīgu tiesu.
28Secinājumu
29daļa
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.