Par likuma "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" 1. panta vārdu "ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu" atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9. punktam un 2007. gada 27. martā parakstītā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu"atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam

64. pants
noteic, ka "likumdošanas tiesības pieder Saeimai,

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apjomā".

Satversmes 64. pants aptver

gan vienkāršo likumdošanas tiesību, gan arī satversmes

likumdošanas sadalījumu starp Saeimu un Latvijas pilsoņu kopumu

(sk.: Dišlers K. Latvijas Republikas Satversmes grozīšanas

kārtība // Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1929, Nr. 7/8, 227. -

228. lpp.). Tas nozīmē, ka Satversme nošķir likumdošanas varu

un satversmes varu, proti, tiesības pieņemt un grozīt

Satversmi.

56.2. Saskaņā ar Satversmes

23. un 24. pantu Saeima parastos likumus ir tiesīga

pieņemt ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, ja

Saeimas sēdē piedalās vismaz puse Saeimas locekļu. Savukārt

saskaņā ar Satversmes 74. un 79. pantu Latvijas pilsoņu

kopums savas likumdošanas tiesības ir tiesīgs īstenot, ja tautas

nobalsošanā ir piedalījusies vismaz puse no pēdējās Saeimas

vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Šādā gadījumā Latvijas

pilsoņu kopuma gribu noteic nodoto balsu vairākums.

Satversmes grozīšanai, t.i.,

satversmes varas īstenošanai, Satversmē ir noteiktas stingrākas

prasības. Satversmes 76. pants paredz, ka Satversmi Saeima

var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas

locekļu. Pārgrozījumus Saeima pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk

kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Savukārt

saskaņā ar Satversmes 79. pantu Latvijas pilsoņu kopums

Satversmes pārgrozījumu ir pieņēmis, ja tam piekritusi vismaz

puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

Līdz ar to Satversmes 76. -

79. panta kārtībā pieņemtajiem likumiem, ar kuriem tiek

grozīta Satversme, ir augstāks juridiskais spēks nekā

vienkāršajiem likumiem.

56.3. Likumiem, ar kuriem

Saeima vai Latvijas pilsoņu kopums groza Satversmi, ir

konstitucionāls rangs, ja tie pieņemti, ievērojot Satversmē

noteiktās procedūras prasības.

Satversmes 24. pants paredz,

ka Satversmē izsmeļoši noteikti gadījumi, kad Saeima var pieņemt

lēmumu ar kvalificēto balsu vairākumu. No tā secināms, ka Saeima

nevar pieņemt konstitucionāla ranga aktus, ja vien šāda akta

pieņemšanas procedūra nav noteikta Satversmē.

Šādu konstitucionāla ranga aktu

pieņemšanu paredz Satversmes 76. un 77. pants (Latvijas

pilsoņu kopumam - attiecīgi Satversmes 77. un