11. pants

1No Satversmes 1. pantā nostiprinātā demokrātiskas

2republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums to

3savstarpējās attiecībās ievērot likumību un varas dalīšanas

4principu, kā arī īstenot savstarpēju uzraudzību, ievērojot likuma

5virsvadības principu un citus tiesiskas valsts principus. Varas

6dalīšanas mērķis ir personas pamattiesību un demokrātiskas valsts

7iekārtas nodrošināšana, garantējot līdzsvaru un savstarpēju

8kontroli starp valsts varas institūcijām (sk., piemēram,

9Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr.

102006-12-01 6.1. punktu).

11Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību Satversmes 1. pantā

12nostiprinātajiem tiesiskas valsts principiem, jāņem vērā tas, ka

13šo principu izpausme dažādās tiesību jomās var atšķirties (sk.

14Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.

152006-04-01 15.2. un 15.3. punktu). Varas dalīšanas princips

16nozīmē, ka visa valsts darbība pēc savas būtības funkcionāli ir

17iedalīta trijos darbības veidos jeb valsts varas funkcionālos

18atzaros - likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā. Trim varas

19atzariem piederīgo valsts institūciju kompetenču sadalījums, kas

20veido varas dalīšanas principa jeb "līdzsvara un

21atsvara" sistēmu, ir noteikts Satversmē. Tomēr Satversme arī

22piešķir Saeimai tiesības varas dalīšanas modeli konkretizēt.

23Satversmes 64. pants noteic, ka Latvijā likumdošanas tiesības

24pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un

25apmēros. Savukārt Satversmes 78. pants nosaka: "Ne mazāk kā

26vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts

27prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai

28likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to

29nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams

30tautas nobalsošanai." Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

31pilsoņu kopuma tiesības piedalīties likumdošanas procesā

32uzskatāmas par tādām tiesībām, kuras pieder pie konstitucionālās

33iekārtas institucionālās jomas (sk. Satversmes tiesas 2009.

34gada 19. maija sprieduma lietā Nr. 2008-40-01 12. punktu un 2012.

35gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

362012-03-01 17. punktu).

37Latvijas valsts kompetenci varas konstitucionālās institūcijas

38var īstenot pašas vai izveidot šim nolūkam valsts pārvaldes

39iestādes. Līdz ar to visos sabiedrības un valsts dzīves

40jautājumos, ciktāl to tiesiskais regulējums pamatojas Satversmes

41prasībās, kādai no valsts varas konstitucionālajām institūcijām

42vai to izveidotajām valsts pārvaldes iestādēm ir kompetence

43rīkoties un risināt attiecīgo jautājumu. Tātad Satversmei atbilst

44tikai tāda tiesiskā situācija, ka vismaz vienai valsts varas

45konstitucionālajai institūcijai vai tās izveidotai valsts

46pārvaldes iestādei ir pienākums nodrošināt Satversmes prasību

47ievērošanu (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

48lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 19.2.

49punktu).

50Satversmes tiesa arī norādījusi, ka Satversmes 1. pants

51atsevišķos gadījumos, kad to prasa citu konstitucionālo normu

52ievērošana un kad citādi nav iespējams nodrošināt pienācīgu

53pārvaldību, pilnvaro Saeimu veidot neatkarīgu institūciju. Ja

54likumdevējs, izmantojot Satversmes 57. pantā paredzētās tiesības

55ar likumu noteikt valsts iestāžu savstarpējās attiecības, kādu

56valsts pārvaldes iestādi atbrīvo no padotības Ministru kabinetam,

57tad tam ir jāparedz citāds, bet ne mazāk efektīvs šīs iestādes

58darbības uzraudzības modelis (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

5916. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 16.-16.4. punktu un

602012. gada 8. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

612011-18-01 17.2. punktu).

62Varas dalīšanas princips nosaka arī tiesu varas kontroli pār

63likumdevēja un izpildu varu. Satversmes tiesa secinājusi, ka

64tiesu varas uzdevums ir nodrošināt, lai, izskatot konkrētu lietu,

65tiktu garantēta Satversmes normu, likumu un citu normatīvo aktu

66īstenošana, vispārējo tiesību principu ievērošana, kā arī

67aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības. Tiesiskā valstī tieši

68tiesas ir atzīstamas par efektīvāko mehānismu, kas, izvērtējot

69katru gadījumu individuāli, var konstatēt, vai ir ievērots

70saprātīgs līdzsvars starp konkrētās personas tiesībām un

71sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 13.

72oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-09-01

7312. punktu un 2011. gada 13. decembra lēmuma par tiesvedības

74izbeigšanu lietā Nr. 2011-15-01 7. punktu).

75Tādējādi Satversmē paredzētā varas

76dalīšanas principa mērķis ir nodrošināt demokrātiskas un

77tiesiskas valsts pamatvērtību īstenošanu un aizsardzību.