12. pants

1Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanas

2pamatnoteikumi ir ietverti Satversmes 78.-80. pantā. Taču

3Satversmē, ņemot vērā tās lakonisko stilu, vēlētāju likumdošanas

4iniciatīva nav aplūkota detalizēti. Tāpēc Tautas nobalsošanas

5likumā ir noteikta Satversmes 78. pantā paredzēto tiesību

6īstenošanas kārtība, kas konkretizē vēlētāju likumdošanas

7iniciatīvas subjekta - vienas desmitās daļas vēlētāju - tiesības.

8Turklāt no Satversmes 1. un 78. panta izrietošais Saeimas

9konstitucionālais pienākums noteikt skaidru regulējumu vēlētāju

10likumdošanas iniciatīvas un tautas nobalsošanas īstenošanai

11ietver arī nepieciešamību izveidot Satversmes 78. panta prasību

12ievērošanas pārbaudes mehānismu, jo arī pilsoņu kopums kā viens

13no likumdevējiem nav tiesīgs pārkāpt Satversmi (sk. Satversmes

14tiesas 2009. gada 19. maija sprieduma lietā Nr. 2008-40-01 9.

15punktu un 2012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības

16izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 16., 18.3. un 19.1.

17punktu).

1812.1. Satversmes 78. panta izpratnē likumdošanas

19process sākas tad, kad Valsts prezidents iesniedz Saeimai vienas

20desmitās daļas vēlētāju pilnībā izstrādātu likumprojektu.

21Savukārt vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošana sākas jau

22agrāk atbilstoši Tautas nobalsošanas likumā noteiktajai

23kārtībai.

24Lai likumprojektu iesniegtu Saeimai, jāsavāc vienas desmitās

25daļas vēlētāju paraksti. Nepieciešamais likumprojekta

26atbalstītāju skaits tiek aprēķināts no pēdējās Saeimas vēlēšanās

27balsstiesīgo pilsoņu skaita. Tātad, lai konstituētos Satversmē

28paredzētais subjekts - viena desmitā daļa vēlētāju, jāsavāc

29ievērojams balsstiesīgo pilsoņu parakstu skaits. Šim procesam

30nepieciešami privātie un valsts budžeta līdzekļi, kā arī citi

31resursi. Saskaņā ar Tautas nobalsošanas likuma pārejas noteikumu

324. punktu pirmajā parakstu vākšanas kārtā 30 000 vēlētāju

33paraksti ir jāapliecina pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kas

34veic notariālas darbības. Savukārt otro parakstu vākšanas kārtu

35nodrošina valsts.

36Tādējādi Saeimas konstitucionālais pienākums reglamentēt

37vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanu ir vērsts uz pilsoņu

38kopuma rīcības koordinēšanu, nosakot, piemēram, konkrētus

39parakstu vākšanas termiņus, kā arī uz to, lai pēc iespējas

40efektīvāk tiktu izlietoti privātie un valsts budžeta līdzekļi.

41Tāpat minētais Saeimas pienākums nodrošina Satversmes 78. panta

42prasību ievērošanu šajā procesā, citastarp arī to, lai vēlētāju

43iesniegtais likumprojekts būtu pilnībā izstrādāts.

4412.2. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, proti,

45Tautas nobalsošanas likuma 23. pantu un pārejas noteikumu 4.

46punktu, balsstiesīgo pilsoņu parakstu vākšanai par konkrētu

47likumprojektu tiek izveidota iniciatīvas grupa. Tā var būt

48politiskā partija, politisko partiju apvienība vai ne mazāk kā 10

49vēlētāju izveidota biedrība. Iniciatīvas grupa izstrādāto

50likumprojektu iesniedz CVK. Savukārt CVK, ja tas nepieciešams,

51pieprasa ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un

52pašvaldību institūcijām vai pieaicina ekspertus un 45 dienu laikā

53pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

541) reģistrēt likumprojektu;

552) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā konstatēto

56trūkumu novēršanai;

573) atteikt likumprojekta reģistrāciju, ja iniciatīvas grupa

58neatbilst likuma prasībām vai ja likumprojekts pēc formas vai

59satura nav pilnībā izstrādāts. Šo lēmumu iniciatīvas grupa var

60pārsūdzēt Senātā.

61Tādējādi no apstrīdētā Tautas nobalsošanas likuma 23. panta

62piektās daļas 2. punkta izriet, ka CVK pienākums ir citastarp

63izvērtēt to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir pilnībā

64izstrādāts pēc satura. Savukārt Tautas nobalsošanas likuma

6523.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka iniciatīvas

66grupa var Senātā pārsūdzēt CVK atteikumu reģistrēt

67likumprojektu.

68Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai Saeima ir

69ievērojusi savas rīcības brīvības robežas un apstrīdētajās normās

70vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanai izvirzītās prasības

71atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām.