12. pants

Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanas

pamatnoteikumi ir ietverti Satversmes 78.-80. pantā. Taču

Satversmē, ņemot vērā tās lakonisko stilu, vēlētāju likumdošanas

iniciatīva nav aplūkota detalizēti. Tāpēc Tautas nobalsošanas

likumā ir noteikta Satversmes 78. pantā paredzēto tiesību

īstenošanas kārtība, kas konkretizē vēlētāju likumdošanas

iniciatīvas subjekta - vienas desmitās daļas vēlētāju - tiesības.

Turklāt no Satversmes 1. un 78. panta izrietošais Saeimas

konstitucionālais pienākums noteikt skaidru regulējumu vēlētāju

likumdošanas iniciatīvas un tautas nobalsošanas īstenošanai

ietver arī nepieciešamību izveidot Satversmes 78. panta prasību

ievērošanas pārbaudes mehānismu, jo arī pilsoņu kopums kā viens

no likumdevējiem nav tiesīgs pārkāpt Satversmi (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 19. maija sprieduma lietā Nr. 2008-40-01 9.

punktu un 2012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 16., 18.3. un 19.1.

punktu).

12.1. Satversmes 78. panta izpratnē likumdošanas

process sākas tad, kad Valsts prezidents iesniedz Saeimai vienas

desmitās daļas vēlētāju pilnībā izstrādātu likumprojektu.

Savukārt vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošana sākas jau

agrāk atbilstoši Tautas nobalsošanas likumā noteiktajai

kārtībai.

Lai likumprojektu iesniegtu Saeimai, jāsavāc vienas desmitās

daļas vēlētāju paraksti. Nepieciešamais likumprojekta

atbalstītāju skaits tiek aprēķināts no pēdējās Saeimas vēlēšanās

balsstiesīgo pilsoņu skaita. Tātad, lai konstituētos Satversmē

paredzētais subjekts - viena desmitā daļa vēlētāju, jāsavāc

ievērojams balsstiesīgo pilsoņu parakstu skaits. Šim procesam

nepieciešami privātie un valsts budžeta līdzekļi, kā arī citi

resursi. Saskaņā ar Tautas nobalsošanas likuma pārejas noteikumu

4. punktu pirmajā parakstu vākšanas kārtā 30 000 vēlētāju

paraksti ir jāapliecina pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kas

veic notariālas darbības. Savukārt otro parakstu vākšanas kārtu

nodrošina valsts.

Tādējādi Saeimas konstitucionālais pienākums reglamentēt

vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanu ir vērsts uz pilsoņu

kopuma rīcības koordinēšanu, nosakot, piemēram, konkrētus

parakstu vākšanas termiņus, kā arī uz to, lai pēc iespējas

efektīvāk tiktu izlietoti privātie un valsts budžeta līdzekļi.

Tāpat minētais Saeimas pienākums nodrošina Satversmes 78. panta

prasību ievērošanu šajā procesā, citastarp arī to, lai vēlētāju

iesniegtais likumprojekts būtu pilnībā izstrādāts.

12.2. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, proti,

Tautas nobalsošanas likuma 23. pantu un pārejas noteikumu 4.

punktu, balsstiesīgo pilsoņu parakstu vākšanai par konkrētu

likumprojektu tiek izveidota iniciatīvas grupa. Tā var būt

politiskā partija, politisko partiju apvienība vai ne mazāk kā 10

vēlētāju izveidota biedrība. Iniciatīvas grupa izstrādāto

likumprojektu iesniedz CVK. Savukārt CVK, ja tas nepieciešams,

pieprasa ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un

pašvaldību institūcijām vai pieaicina ekspertus un 45 dienu laikā

pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā konstatēto

trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta reģistrāciju, ja iniciatīvas grupa

neatbilst likuma prasībām vai ja likumprojekts pēc formas vai

satura nav pilnībā izstrādāts. Šo lēmumu iniciatīvas grupa var

pārsūdzēt Senātā.

Tādējādi no apstrīdētā Tautas nobalsošanas likuma 23. panta

piektās daļas 2. punkta izriet, ka CVK pienākums ir citastarp

izvērtēt to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir pilnībā

izstrādāts pēc satura. Savukārt Tautas nobalsošanas likuma

23.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka iniciatīvas

grupa var Senātā pārsūdzēt CVK atteikumu reģistrēt

likumprojektu.

Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai Saeima ir

ievērojusi savas rīcības brīvības robežas un apstrīdētajās normās

vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanai izvirzītās prasības

atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām.