13. pants

Nosakot tautas nobalsošanas un vēlētāju

likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtību, Saeima bauda

rīcības brīvību, ciktāl Satversmes normas to neierobežo. Tāpat

Saeimai ir plaša rīcības brīvība gan izvēloties, kurā no

vairākiem likumiem tā iekļaus attiecīgu regulējumu, gan arī

jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas tehniku viena likuma

ietvaros (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 19.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 9.4.2. punktu un 2012. gada

19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2012-03-01 16. punktu).

Jau kopš Satversmes pieņemšanas kompetence pārbaudīt vēlētāju

iesniegta likumprojekta atbilstību Satversmes 78. panta prasībām

ir uzticēta CVK. Šāda CVK kompetence izriet no Satversmes 78.

panta, Tautas nobalsošanas likuma, kā arī likuma "Par

Centrālo vēlēšanu komisiju".

13.1. CVK saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu

komisiju" 1. pantu ir Saeimas izveidota valsts institūcija,

kas darbojas pastāvīgi. Tās sastāvā ir deviņi locekļi - vēlētāji.

CVK priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu

locekli no sava vidus izvirza Augstākā tiesa plēnumā (likuma

"Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 2. pants).

CVK nodrošina Tautas nobalsošanas likuma izpildi, kā arī tā

vienveidīgu un pareizu piemērošanu. Veicot savus pienākumus un

realizējot savas tiesības, CVK rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu

ietvaros, tostarp atbilstoši Tautas nobalsošanas likuma normām

(likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4. un 8.

pants).

13.2. Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 Satversmes tiesa

atzina, ka CVK kompetencē ietilpst vērtēšana, vai likumprojekts

atbilst Satversmes 78. pantā paredzētajai prasībai "pilnīgi

izstrādāts". Savukārt tā ietver prasību, lai likumprojekts

būtu pilnībā izstrādāts pēc satura. No Satversmes tiesas secinātā

izriet, ka likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu no

satura viedokļa, ja:

1) tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu

nav regulējami;

2) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Satversmē

ietvertajām normām, principiem un vērtībām;

3) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas

starptautiskajām saistībām (sk. Satversmes tiesas 2012. gada

19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2012-03-01 16., 18.3. un 19.3. punktu).

Arī Venēcijas komisija ir paredzējusi, ka tautas nobalsošanai

nododamajam likumprojektam jāatbilst augstāka juridiskā spēka

tiesību normām, starptautiskajām tiesībām un Eiropas Padomes

principiem (demokrātija, cilvēktiesības un tiesiska valsts).

Likumprojekti, kas neatbilst šiem nosacījumiem, nebūtu nododami

tautas nobalsošanai [sk.: Code of Good Practice on

Referendums, CDL-AD(2007)008rev, Venice, 16-17 March 2007, point

III.3.

http://www.venice.coe.int/webforms/documents/?pdf=CDL-AD%282007%29008-e].

Tā kā iniciatīvas grupas iesniegtā likumprojekta tekstu

turpmākajā procesā vairs nevar grozīt, ir jānodrošina tas, lai

tautas nobalsošanai netiktu virzīts tāds projekts, kas ir

pretrunā ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām.

Turklāt Saeimas izraudzītajam vēlētāju likumdošanas iniciatīvas

īstenošanas mehānismam jānodrošina tas, lai minētajām vērtībām

neatbilstoša likumprojekta virzība tiktu apturēta pēc iespējas

savlaicīgi. Ja tautas nobalsošanai regulāri tiktu nodoti

nekvalitatīvi vai nekonstitucionāli likumprojekti, tad tiktu

nivelēta pati vēlētāju likumdošanas iniciatīvas ideja un ar laiku

varētu samazināties vēlētāju pilsoniskā aktivitāte.

Tādējādi CVK kompetencē ietilpst

vēlētāju iesniegtu likumprojektu izvērtēšana pēc satura.