15. pants

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar apstrīdētajām normām šo mērķi

var sasniegt.

Likumdevējs ir noteicis, ka komercsabiedrība, kurā notikusi

kontroles maiņa, nav tiesīga ar nodokli apliekamo ienākumu

samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem. Tomēr

likumdevējs ir paredzējis arī izņēmumu no šā vispārējā

regulējuma, proti, komercsabiedrība ir tiesīga ar nodokli

apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu

zaudējumiem, ja tā piecus taksācijas periodus pēc kontroles

maiņas saglabā pamatdarbības veidu, kas atbilst tās pamatdarbības

veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas.

Ja komercsabiedrība pēc kontroles maiņas noteiktu laiku

saglabā savu pamatdarbības veidu, tad, aprēķinot ar UIN apliekamo

nodokli, kontroles maiņas faktam nav nozīmes.

Nodokļa likuma 14. panta piektā daļa nosaka: "Šā panta

izpratnē tiek uzskatīts, ka persona kontrolē citu personu, ja

pirmajai minētajai personai tieši vai izmantojot līdzdalības

veidu vienā uzņēmējsabiedrībā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās

pieder vairāk nekā 50 procenti no visām otrās personas

izlaistajām akcijām vai kapitāla daļām un tām ir vairāk nekā 50

procenti no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var

tikt saskaitītas katrā balsošanā."

Saeima norāda, ka iepriekšējo taksācijas periodu pamatdarbības

veida saglabāšana kā priekšnoteikums komercsabiedrības tiesībām

ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo

taksācijas periodu zaudējumiem apstrīdētajās normās ietverts

tādēļ, lai komercsabiedrības kontroles maiņu nevarētu izmantot

nepamatotai apliekamā ienākuma un tādējādi arī UIN apmēra

samazināšanai. Arī pieaicinātā persona A. Kodoliņš norāda,

ka tādu komercsabiedrību kapitāla daļu iegāde, kuru saimnieciskā

darbība radījusi zaudējumus, varētu tikt izmantota nepamatotai

UIN apmēra samazināšanai.

Apstrīdētās normas paredz vairākus savstarpēji cieši saistītus

kritērijus kā priekšnoteikumus tiesībām ar nodokli apliekamo

ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu

zaudējumiem. Tajās ietvertie kritēriji ir izmantojami UIN apmēra

aprēķināšanai, un tādējādi apstrīdētās normas neierobežo nedz

komercsabiedrības kontroles, nedz arī pamatdarbības veida

maiņu.

Līdz ar to secināms, ka, pēc noteiktiem kritērijiem

ierobežojot tiesības ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par

iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ir iespējams novērst

nepamatotu UIN apmēra samazināšanu.

Apstrīdētās normas ir piemērotas

leģitīmā mērķa sasniegšanai.