17. pants

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

sabiedrība kopumā.

Apstrīdētās normas ir spēkā jau vairākus gadus. Tajās ietverti

divi kumulatīvi kritēriji, proti, ja abi kritēriji izpildās

vienlaikus, tad komercsabiedrība nav tiesīga ar nodokli apliekamo

ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu

zaudējumiem.

Līdz ar to secināms, ka Pieteikuma iesniedzējai bija iespēja

apsvērt un izvērtēt savu turpmāko rīcību. Komercsabiedrības

kontroles maiņa tāpat kā jebkura darījuma slēgšana ir saistīta ar

zināmu risku. Arī saimnieciskā darbība ir saistīta ar iniciatīvu

un drosmi, darbojoties pastāvīga riska un ekonomiskās

nenoteiktības apstākļos, proti, ir saistīta ar daudzām grūtībām

un neparedzētām situācijām, kuras var rasties gan paša komersanta

pieņemto lēmumu rezultātā, gan no komersanta neatkarīgu apstākļu

dēļ.

Saimnieciskā darbība nevar tikt balstīta vienīgi uz valsts

piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03

18.3. punktu). Tātad tikai pati Pieteikuma iesniedzēja,

izvērtējot visus apstākļus, varēja pieņemt ekonomiski pamatotu

lēmumu par savu turpmāko darbību.

Apstrīdētās normas ir vērstas gan uz valsts budžeta ieņēmumu

nodrošināšanu, gan uz nodokļu sloga mazināšanu tādām

komercsabiedrībām, kas pēc kontroles maiņas saglabā savu

pamatdarbības veidu un arī darba vietas.

Labums, ko sabiedrība gūst no apstrīdēto normu mērķu

sasniegšanas, ir lielāks nekā ierobežojums, ko apstrīdētās normas

nosaka atsevišķiem nodokļa maksātājiem, turklāt nodokļa

maksātājam attiecīgajos apstākļos ir iespēja izsvērt savas

rīcības potenciālos rezultātus - ieguvumus un zaudējumus.

Tātad apstrīdētās normas atbilst

samērīguma principam un līdz ar to arī Satversmes

105. pantam.