Par likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" programmu un apakšprogrammu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ciktāl tās neparedz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020. gadā, atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Augsburgas universitātes

Juridiskās fakultātes profesors Dr. iur. Matiass Rossi

(Matthias Rossi) - norāda, ka tieši parlamentam ir

suverenitāte jautājumā par to, cik daudz līdzekļu kurām jomām

jāieplāno valsts budžetā. Šīs parlamentārās budžeta veidošanas

tiesības esot demokrātiskās gribas veidošanas konstitutīvais

pamats tiesiskā valstī.

Līdz ar to parlaments drīkstot noteikt valdībai uzdevumu par

konkrētu līdzekļu aprēķinu budžeta plānā. Budžeta plāna

sagatavošanas procesa ietekmēšanas tiesību konstitucionālās

robežas nosakot tas, vai valdības brīvība budžeta plānošanas

procesā netiek samazināta līdz nullei, parlamentam pārņemot savā

kompetencē visu budžeta plānošanas procesu, un tas, vai noteikto

apmēru dēļ netiek liegts ieplānot finanšu līdzekļu piešķīrumus

citām budžeta apakšprogrammām, kurām raksturīgi "obligātie

izdevumi".

Ja valdības sastādītā gadskārtējā budžeta projektā nav

ievēroti citos likumos ietvertie apsolījumi noteiktu daļu budžeta

līdzekļu piešķirt konkrētam mērķim un šāds budžeta projekts tiek

apstiprināts parlamentā, tas liecinot par parlamentārā vairākuma

politisko lēmumu neievērot likumā noteikto, taču neatceļot minēto

apsolījumu. Likumā ietvertais apsolījums esot atceļams ar

attiecīgā likuma grozījumiem, kas pieņemti parastajā

parlamentārajā procedūrā, ievērojot parlamentārā mazākuma

tiesības un atklātības principu. Līdz likuma grozījumu

pieņemšanai apsolījums juridiski paliekot spēkā.

Secinājumu

daļa