5. pants

1Pieaicinātā persona - Augsburgas universitātes

2Juridiskās fakultātes profesors Dr. iur. Matiass Rossi

3(Matthias Rossi) - norāda, ka tieši parlamentam ir

4suverenitāte jautājumā par to, cik daudz līdzekļu kurām jomām

5jāieplāno valsts budžetā. Šīs parlamentārās budžeta veidošanas

6tiesības esot demokrātiskās gribas veidošanas konstitutīvais

7pamats tiesiskā valstī.

8Līdz ar to parlaments drīkstot noteikt valdībai uzdevumu par

9konkrētu līdzekļu aprēķinu budžeta plānā. Budžeta plāna

10sagatavošanas procesa ietekmēšanas tiesību konstitucionālās

11robežas nosakot tas, vai valdības brīvība budžeta plānošanas

12procesā netiek samazināta līdz nullei, parlamentam pārņemot savā

13kompetencē visu budžeta plānošanas procesu, un tas, vai noteikto

14apmēru dēļ netiek liegts ieplānot finanšu līdzekļu piešķīrumus

15citām budžeta apakšprogrammām, kurām raksturīgi "obligātie

16izdevumi".

17Ja valdības sastādītā gadskārtējā budžeta projektā nav

18ievēroti citos likumos ietvertie apsolījumi noteiktu daļu budžeta

19līdzekļu piešķirt konkrētam mērķim un šāds budžeta projekts tiek

20apstiprināts parlamentā, tas liecinot par parlamentārā vairākuma

21politisko lēmumu neievērot likumā noteikto, taču neatceļot minēto

22apsolījumu. Likumā ietvertais apsolījums esot atceļams ar

23attiecīgā likuma grozījumiem, kas pieņemti parastajā

24parlamentārajā procedūrā, ievērojot parlamentārā mazākuma

25tiesības un atklātības principu. Līdz likuma grozījumu

26pieņemšanai apsolījums juridiski paliekot spēkā.

27Secinājumu

28daļa