Par likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" programmu un apakšprogrammu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ciktāl tās neparedz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020. gadā, atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Argumentus par tiesvedības izbeigšanu lietā

Satversmes tiesa izvērtē pirms apstrīdēto normu satversmības

pārbaudes (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra

sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 6. punktu).

6.1. Saeima ir lūgusi Satversmes tiesu izbeigt

tiesvedību lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29.

panta pirmās daļas 6. punktu. Saeima norāda, ka apmērs, kādā

2020. gadā bija piešķirams valsts finansējums veselības aprūpes

darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ir tiesībpolitisks

jautājums, kura risināšana atbilstoši Satversmes 66. panta

pirmajai daļai esot Saeimas kompetencē.

Atbilstoši Satversmes 85. pantam Satversmes tiesa tai likumā

noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu

atbilstību Satversmei un ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem

likumus un citus tiesību aktus vai to daļas.

Saskaņā ar Satversmes 66. panta pirmo teikumu Saeima lemj par

valsts ienākumu un izdevumu budžetu. Likuma par budžetu un

finanšu vadību 5. panta trešā daļa noteic, ka valsts budžeta

līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts

budžeta likumā paredzētu apropriāciju. Tātad Satversmes 66. pantā

noteiktās tiesības lemt par gadskārtējo valsts budžetu Saeima

izmanto likuma formā.

Tā kā pārbaude, vai likums atbilst Satversmei, ir Satversmes

tiesas kompetencē, Satversmes tiesas kompetencē ietilpst arī

pārbaude, vai gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas un

apstiprināšanas laikā ir ievērota Satversme. Tomēr Satversmes

tiesa ir atzinusi, ka tā nevērtē ar valsts budžeta finansējuma

programmām veidotās politikas pareizību (sk. Satversmes tiesas

2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 16.

punktu).

Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzējs ir norādījis, ka

apstrīdētais regulējums nav bijis atbilstošs Veselības aprūpes

finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktam. Saskaņā ar

Satversmes 85. pantu Satversmes tiesas kompetencē neietilpst

likumu savstarpējo pretrunu risināšana. Tomēr Pieteikuma

iesniedzējs ir norādījis arī to, ka minētās nesakritības dēļ

apstrīdētā regulējuma sagatavošanā un pieņemšanā nav ievērots

Satversmes 1. un 66. pants. Šāda prasījuma pārbaude ir Satversmes

tiesas kompetencē. Satversmes tiesa nepārbaudīs, vai ar

apstrīdēto regulējumu noteiktā veselības aprūpes darbinieku darba

samaksas politika ir atbilstoša Satversmei.

Tādējādi Saeimas lūgums par tiesvedības izbeigšanu ir

noraidāms.

6.2. Gadskārtējā valsts budžeta likuma darbība ir

ierobežota laikā - attiecīgā saimnieciskā gada ietvaros. Saskaņā

ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta ceturto daļu

visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.

Atbilstoši šā likuma 4. pantam saimnieciskais gads ilgst no 1.

janvāra līdz 31. decembrim. Tādējādi apstrīdētais regulējums, kas

citstarp noteica finansējuma apmēru veselības aprūpes darbinieku

darba samaksai 2020. gadā, zaudēja spēku 2020. gada 31.

decembrī.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi

spēku.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir konstatējusi, ka lietas

sagatavošanas termiņu dēļ var izveidoties tāda situācija, ka

brīdī, kad tiesas sēdē tiek pārbaudīta gadskārtējā valsts budžeta

likuma atbilstība Satversmei, tas jau ir zaudējis spēku, lai gan

pieteikuma iesniegšanas brīdī likums vēl bija spēkā. Tomēr šādos

gadījumos Satversmes tiesa uzskatījusi, ka valsts budžeta

sagatavošana, izstrādāšana un pieņemšana ir konstitucionāli

pietiekami nozīmīgs jautājums, un tādēļ izvērtējusi gadskārtējā

valsts budžeta likuma atbilstību Satversmei, kaut arī tas vairs

nebija spēkā (sal. sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3.

februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 9. punktu un 2020. gada

29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 15. punktu).

Izskatāmajā lietā ir vērtējama gadskārtējā valsts budžeta

likuma daļas atbilstība Satversmei kopsakarā ar vidēja termiņa

budžeta ietvara likumu. Šādā aspektā Satversmes tiesa gadskārtējā

valsts budžeta likuma daļas atbilstību Satversmei vēl nav

aplūkojusi, tādēļ, pēc Satversmes tiesas ieskata, būtu lietderīgi

turpināt lietas izskatīšanu.

Līdz ar to tiesvedība lietā ir

turpināma.