7. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt apstrīdētā

regulējuma, ciktāl tas neparedz Veselības aprūpes finansēšanas

likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto finansējumu

veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020.

gadā, atbilstību Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam

tiesiskuma principam un tiesiskās drošības principam un

Satversmes 66. panta tvērumā ietilpstošajam ilgtspējas principam.

Pieteikumā norādītie argumenti attiecas arī uz labas likumdošanas

principu.

Ja ir apstrīdēta tiesību normas atbilstība vairākām augstāka

juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā

izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2021. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-34-03 9.

punktu).

Satversmes 66. pants paredz procedūru, kādā likumdevēja vara

un izpildvara risina valsts budžeta un finanšu jautājumus. Tas

nosaka valsts budžeta jēdzienu un mērķi, nosacījumus attiecībā uz

valsts budžeta saturu, budžeta sastādīšanas procedūru un budžeta

izpildes pēckontroli (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 29.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 21. punktu). Proti,

Satversmes 66. pants paredz formālo procesuālo budžeta

sastādīšanas kārtību, bet no tā neizriet likumdevēja rīcības

brīvības ierobežojumi, kas tam liegtu pieņemt savai politikai

atbilstoša satura budžetu. Tomēr Satversmē un Saeimas kārtības

rullī reglamentēto procesuālo priekšnoteikumu un prasību, kā arī

Saeimas pašas ar likumu paredzēto izdevumu ievērošana valsts

budžeta apspriešanas un pieņemšanas procesā ir svarīgs nosacījums

tam, lai valsts budžets būtu tiesisks (sal. sk. Satversmes

tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01

11.2. punktu un 2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr.

2019-29-01 20. punktu). Līdz ar to valsts budžeta

apakšprogrammu satura atbilstību Satversmes normām Satversmes

tiesa ir vērtējusi kopsakarā ar to tiesību normu, kura skar

Satversmes 66. pantā noteikto lemšanu par gadskārtējo valsts

budžeta likumu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 29. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 17. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likuma "Par valsts

budžetu 2020. gadam" sagatavošanā bija jāievēro uzdevums,

kas Ministru kabinetam noteikts likumprojekta par vidēja termiņa

budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam sagatavošanai. Proti,

netiek apstrīdēta budžeta likuma normu atbilstība Satversmei

kontekstā ar tādu citu tiesību normu, kura tieši paredzētu

apstrīdētās budžeta likuma normas saturu, bet norādīts uz to, ka

nav ņemta vērā tiesību norma, kurā noteiktais uzdevums

pirmšķietami attiecas uz citu tiesību aktu (sal. sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr.

2019-29-01 20. punktu). Tātad, lai izvērtētu apstrīdētā

regulējuma atbilstību Satversmei, Satversmes tiesai visupirms

jānoskaidro, vai Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas

noteikumu 11. punkts skar Satversmes 66. pantā noteikto lemšanu

par gadskārtējo valsts budžetu un vai tas tātad bija jāņem vērā

apstrīdētā regulējuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā, bet

pēc tam, ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, - vai šis

pienākums ir atbilstoši izpildīts.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir saistījusi Satversmes 1.

pantā atspoguļotos vispārējos tiesību principus ar Satversmes 66.

pantā reglamentēto valsts budžeta pieņemšanas procedūru (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma

lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu un 2020. gada 29. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 18. punktu). Tādējādi

apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes 1. pantam tiks

vērtēta kopsakarā ar Satversmes 66. pantu.

Līdz ar to Satversmes tiesa

visupirms noskaidros, vai apstrīdētā regulējuma sagatavošanas un

pieņemšanas procesā bija nepieciešams ievērot Veselības aprūpes

finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto

uzdevumu, un pēc tam, ja atbilde uz šo jautājumu būs

apstiprinoša, - vai tas tika darīts atbilstoši Satversmes 1.

pantam kopsakarā ar 66. pantu.