Par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad.

Saeimas atbildes rakstā norādīts, ka pamattiesību ierobežojuma

leģitīmie mērķi ir aizsargāt demokrātisku valsts iekārtu un

sabiedrības drošību. Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai

nodrošinātu aktīvā militārā dienesta politisko neitralitāti,

efektīvu aktīvā militārā dienesta pienākumu izpildi un efektīvu

civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pieteikuma

iesniedzēja piekrīt, ka ierobežojuma mērķis varētu būt militārā

dienesta politiskā neitralitāte.

Karavīrs ir Latvijas pilsonis, kurš pilda aktīvo dienestu, kas

nozīmē tiešu militārā dienesta izpildi karavīra statusā un ietver

profesionālo dienestu. Karavīri ietilpst Nacionālo bruņoto spēku

sastāvā - militāro formējumu kopumā, ko veido militāri

organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. Nacionālo bruņoto

spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti,

teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas (sk.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 2. pantu un 5. panta otrās daļas

1. punktu un Militārā dienesta likuma 2. panta 1., 2., 4. un 5.

punktu). Tie nodrošina valsts aizsardzību no ārējiem

apdraudējumiem un sniedz atbalstu iekšējo konfliktu novēršanā

(sk. Aizsardzības ministrijas viedokli lietas materiālu 1.

sēj. 87. lp.). Tādējādi Nacionālie bruņotie spēki pilda

valsts aizsardzības funkciju.

Valsts aizsardzība ir būtiska valsts suverēnās varas joma, un

no šīs funkcijas efektīvas izpildes ir atkarīga demokrātiskas

valsts iekārtas aizsardzība un sabiedrības drošība. Ņemot vērā

Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības un profesionalitātes

līmeni, to vadības spējas un aprīkojumu, jānodrošina, ka tiem

uzticētie valsts aizsardzības uzdevumi tiek pildīti atbilstoši to

mērķim. Viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek nodrošināta valsts

aizsardzības funkcijas efektīva izpilde, ir Nacionālo bruņoto

spēku politiskā neitralitāte. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir

atzinusi, ka nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte ir

leģitīma prasība ikvienā demokrātiskā sabiedrībā, jo nacionālie

bruņotie spēki ir demokrātijas un konstitucionālo vērtību sargi

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 13. februāra

lēmumu lietā "Erdel v. Germany", pieteikums Nr.

30067/04).

Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte ir vērsta uz

politiskās jomas un militārās jomas nodalīšanu. Tā ierobežo gan

Nacionālo bruņoto spēku iesaisti politiskajos procesos, gan

Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu tajos. Proti, Nacionālo

bruņoto spēku politiskā neitralitāte nozīmē, ka tie neietekmē

politiskus lēmumus un valsts aizsardzības jomā pieņemtos lēmumus

pilda bez ierunām. Tāpat Nacionālo bruņoto spēku politiskā

neitralitāte nozīmē, ka tie netiek pakļauti politiskai ietekmei

un izmantoti atsevišķu politisko partiju mērķu sasniegšanai.

Turklāt politiskajai neitralitātei ir nozīme arī karavīru

savstarpējās attiecībās - tās mērķis ir novērst šķelšanos

karavīru starpā (sk. arī: Human Rights of Armed Forces

Personnel: Compendium of Standards, Good Practices and

Recommendations. Office for Democratic Institutions and Human

Rights of the Organization for Security and Cooperation in

Europe, Geneva Centre for Security Sector Governence, 2021, pp.

76-77. Pieejams: osce.org).

Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina

efektīvu civilo kontroli pār tiem, jo efektīvas kontroles

īstenošanai ir nepieciešama politiskās jomas un militārās jomas

nodalīšana. Civilā kontrole ir neatņemams demokrātijas elements,

to īsteno Saeima un citas pilnvarotas institūcijas. Tas nozīmē,

ka augstākā vara pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir

civilajai, nevis militārajai vadībai. Civilā kontrole nodrošina

to, ka sabiedrības civilās intereses un demokrātiskās vērtības ir

pārākas par militārajām interesēm (sk.: Eiropas Padomes

komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas

komisija) 2008. gada 23. aprīļa Ziņojuma par nacionālo bruņoto

spēku civilo kontroli, CDL‑DEM(2008)004, 68.-76. punktu.

Pieejams: venice.coe.int). Nacionālo bruņoto spēku politiskā

neitralitāte un civilā kontrole pār tiem veicina arī sabiedrības

uzticēšanos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Tātad apstrīdētajās normās noteiktais aizliegums karavīram būt

par politiskās partijas biedru ir vērsts uz to, lai Nacionālie

bruņotie spēki, kuru sastāvā karavīri ietilpst, būtu politiski

neitrāli. Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina

valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi. Tādā veidā tiek

nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības

aizsardzība.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi -

demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības

aizsardzība.