13. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad.

5Saeimas atbildes rakstā norādīts, ka pamattiesību ierobežojuma

6leģitīmie mērķi ir aizsargāt demokrātisku valsts iekārtu un

7sabiedrības drošību. Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai

8nodrošinātu aktīvā militārā dienesta politisko neitralitāti,

9efektīvu aktīvā militārā dienesta pienākumu izpildi un efektīvu

10civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pieteikuma

11iesniedzēja piekrīt, ka ierobežojuma mērķis varētu būt militārā

12dienesta politiskā neitralitāte.

13Karavīrs ir Latvijas pilsonis, kurš pilda aktīvo dienestu, kas

14nozīmē tiešu militārā dienesta izpildi karavīra statusā un ietver

15profesionālo dienestu. Karavīri ietilpst Nacionālo bruņoto spēku

16sastāvā - militāro formējumu kopumā, ko veido militāri

17organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. Nacionālo bruņoto

18spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti,

19teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas (sk.

20Nacionālo bruņoto spēku likuma 2. pantu un 5. panta otrās daļas

211. punktu un Militārā dienesta likuma 2. panta 1., 2., 4. un 5.

22punktu). Tie nodrošina valsts aizsardzību no ārējiem

23apdraudējumiem un sniedz atbalstu iekšējo konfliktu novēršanā

24(sk. Aizsardzības ministrijas viedokli lietas materiālu 1.

25sēj. 87. lp.). Tādējādi Nacionālie bruņotie spēki pilda

26valsts aizsardzības funkciju.

27Valsts aizsardzība ir būtiska valsts suverēnās varas joma, un

28no šīs funkcijas efektīvas izpildes ir atkarīga demokrātiskas

29valsts iekārtas aizsardzība un sabiedrības drošība. Ņemot vērā

30Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības un profesionalitātes

31līmeni, to vadības spējas un aprīkojumu, jānodrošina, ka tiem

32uzticētie valsts aizsardzības uzdevumi tiek pildīti atbilstoši to

33mērķim. Viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek nodrošināta valsts

34aizsardzības funkcijas efektīva izpilde, ir Nacionālo bruņoto

35spēku politiskā neitralitāte. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir

36atzinusi, ka nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte ir

37leģitīma prasība ikvienā demokrātiskā sabiedrībā, jo nacionālie

38bruņotie spēki ir demokrātijas un konstitucionālo vērtību sargi

39(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 13. februāra

40lēmumu lietā "Erdel v. Germany", pieteikums Nr.

4130067/04).

42Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte ir vērsta uz

43politiskās jomas un militārās jomas nodalīšanu. Tā ierobežo gan

44Nacionālo bruņoto spēku iesaisti politiskajos procesos, gan

45Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu tajos. Proti, Nacionālo

46bruņoto spēku politiskā neitralitāte nozīmē, ka tie neietekmē

47politiskus lēmumus un valsts aizsardzības jomā pieņemtos lēmumus

48pilda bez ierunām. Tāpat Nacionālo bruņoto spēku politiskā

49neitralitāte nozīmē, ka tie netiek pakļauti politiskai ietekmei

50un izmantoti atsevišķu politisko partiju mērķu sasniegšanai.

51Turklāt politiskajai neitralitātei ir nozīme arī karavīru

52savstarpējās attiecībās - tās mērķis ir novērst šķelšanos

53karavīru starpā (sk. arī: Human Rights of Armed Forces

54Personnel: Compendium of Standards, Good Practices and

55Recommendations. Office for Democratic Institutions and Human

56Rights of the Organization for Security and Cooperation in

57Europe, Geneva Centre for Security Sector Governence, 2021, pp.

5876-77. Pieejams: osce.org).

59Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina

60efektīvu civilo kontroli pār tiem, jo efektīvas kontroles

61īstenošanai ir nepieciešama politiskās jomas un militārās jomas

62nodalīšana. Civilā kontrole ir neatņemams demokrātijas elements,

63to īsteno Saeima un citas pilnvarotas institūcijas. Tas nozīmē,

64ka augstākā vara pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir

65civilajai, nevis militārajai vadībai. Civilā kontrole nodrošina

66to, ka sabiedrības civilās intereses un demokrātiskās vērtības ir

67pārākas par militārajām interesēm (sk.: Eiropas Padomes

68komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas

69komisija) 2008. gada 23. aprīļa Ziņojuma par nacionālo bruņoto

70spēku civilo kontroli, CDL‑DEM(2008)004, 68.-76. punktu.

71Pieejams: venice.coe.int). Nacionālo bruņoto spēku politiskā

72neitralitāte un civilā kontrole pār tiem veicina arī sabiedrības

73uzticēšanos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

74Tātad apstrīdētajās normās noteiktais aizliegums karavīram būt

75par politiskās partijas biedru ir vērsts uz to, lai Nacionālie

76bruņotie spēki, kuru sastāvā karavīri ietilpst, būtu politiski

77neitrāli. Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina

78valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi. Tādā veidā tiek

79nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības

80aizsardzība.

81Līdz ar to apstrīdētajās normās

82ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi -

83demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības

84aizsardzība.