14. pants

Noskaidrojot, vai pamattiesību ierobežojums ir

samērīgs, Satversmes tiesa visupirms pārbauda, vai ierobežojums

ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi.

Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, izraudzījies

Nacionālo bruņoto spēku neitralitātes saturu attiecībā uz

karavīru piepildīt, paredzot tam aizliegumu būt par politiskās

partijas biedru. Politiskā partija ir organizācija, kas tiek

izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu

kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas,

pašvaldību domju vai Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu

starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos

publiskās pārvaldes institūciju izveidē un darbībā, tādējādi

iegūstot un īstenojot politisko varu. Politiskās partijas biedram

ir pienākums ievērot partijas statūtus un piedalīties partijas

darbā (sk. Politisko partiju likuma 2. panta pirmo daļu un 29.

panta otro daļu).

Aizliegums būt par politiskās partijas biedru nodrošina to, ka

karavīrs neiesaistās politiskās varas iegūšanā un īstenošanā,

neietekmē politiskos lēmumus, kā arī netiek izmantots politiskās

partijas mērķu sasniegšanai. Tā tiek saglabāta politiskās jomas

un militārās jomas nošķirtība, un līdz ar to karavīri un

Nacionālie bruņotie spēki ir politiski neitrāli, kā arī tiek

veicināta sabiedrības uzticēšanās tiem. Tādējādi apstrīdētās

normas nodrošina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu

izpildi.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

- demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības

aizsardzība - sasniegšanai.