14. pants

1Noskaidrojot, vai pamattiesību ierobežojums ir

2samērīgs, Satversmes tiesa visupirms pārbauda, vai ierobežojums

3ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar

4izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi.

5Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, izraudzījies

6Nacionālo bruņoto spēku neitralitātes saturu attiecībā uz

7karavīru piepildīt, paredzot tam aizliegumu būt par politiskās

8partijas biedru. Politiskā partija ir organizācija, kas tiek

9izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu

10kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas,

11pašvaldību domju vai Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu

12starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos

13publiskās pārvaldes institūciju izveidē un darbībā, tādējādi

14iegūstot un īstenojot politisko varu. Politiskās partijas biedram

15ir pienākums ievērot partijas statūtus un piedalīties partijas

16darbā (sk. Politisko partiju likuma 2. panta pirmo daļu un 29.

17panta otro daļu).

18Aizliegums būt par politiskās partijas biedru nodrošina to, ka

19karavīrs neiesaistās politiskās varas iegūšanā un īstenošanā,

20neietekmē politiskos lēmumus, kā arī netiek izmantots politiskās

21partijas mērķu sasniegšanai. Tā tiek saglabāta politiskās jomas

22un militārās jomas nošķirtība, un līdz ar to karavīri un

23Nacionālie bruņotie spēki ir politiski neitrāli, kā arī tiek

24veicināta sabiedrības uzticēšanās tiem. Tādējādi apstrīdētās

25normas nodrošina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu

26izpildi.

27Līdz ar to apstrīdētajās normās

28noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

29- demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības

30aizsardzība - sasniegšanai.