15. pants

Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību

ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri

būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības

tiktu ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš

cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo

mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 14.

punktu).

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, karavīru tiesības uz

biedrošanās brīvību mazāk ierobežotu tāds risinājums, kas

karavīram ļautu būt par politiskās partijas biedru, bet

ierobežotu viņa iespējas aģitēt vai citādi īstenot politisko

darbību dienesta vietā. Savukārt Saeima norāda, ka šis līdzeklis

nesasniegtu leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē, jo mazinātu

Nacionālo bruņoto spēku politisko neitralitāti.

Karavīrs, būdams politiskās partijas biedrs, varētu ietekmēt

politiskus lēmumus, un politiskā partija varētu viņu izmantot tās

politisko mērķu sasniegšanai. Tādā veidā varētu tikt pieļauta

politiskās jomas un militārās jomas saplūšana. Tāpat varētu

mazināties sabiedrības uzticēšanās Nacionālajiem bruņotajiem

spēkiem. Ierobežojums, kas liegtu karavīram iespējas aģitēt vai

citādi īstenot politisko darbību dienesta vietā, gan varētu

novērst šķelšanos karavīru starpā, bet ļautu līdzvērtīgā

kvalitātē sasniegt tikai vienu no politiskās neitralitātes

mērķiem un nenodrošinātu vienlīdz efektīvu valsts aizsardzības

funkcijas izpildi. Līdz ar to leģitīmie mērķi - demokrātiskas

valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība - netiktu

sasniegti tādā pašā kvalitātē.

Tātad nav saudzējošāku līdzekļu, ar

kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt

vismaz tādā pašā kvalitātē.