15. pants

1Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību

2ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri

3būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības

4tiktu ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš

5cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo

6mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes

7tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 14.

8punktu).

9Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, karavīru tiesības uz

10biedrošanās brīvību mazāk ierobežotu tāds risinājums, kas

11karavīram ļautu būt par politiskās partijas biedru, bet

12ierobežotu viņa iespējas aģitēt vai citādi īstenot politisko

13darbību dienesta vietā. Savukārt Saeima norāda, ka šis līdzeklis

14nesasniegtu leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē, jo mazinātu

15Nacionālo bruņoto spēku politisko neitralitāti.

16Karavīrs, būdams politiskās partijas biedrs, varētu ietekmēt

17politiskus lēmumus, un politiskā partija varētu viņu izmantot tās

18politisko mērķu sasniegšanai. Tādā veidā varētu tikt pieļauta

19politiskās jomas un militārās jomas saplūšana. Tāpat varētu

20mazināties sabiedrības uzticēšanās Nacionālajiem bruņotajiem

21spēkiem. Ierobežojums, kas liegtu karavīram iespējas aģitēt vai

22citādi īstenot politisko darbību dienesta vietā, gan varētu

23novērst šķelšanos karavīru starpā, bet ļautu līdzvērtīgā

24kvalitātē sasniegt tikai vienu no politiskās neitralitātes

25mērķiem un nenodrošinātu vienlīdz efektīvu valsts aizsardzības

26funkcijas izpildi. Līdz ar to leģitīmie mērķi - demokrātiskas

27valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība - netiktu

28sasniegti tādā pašā kvalitātē.

29Tātad nav saudzējošāku līdzekļu, ar

30kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt

31vismaz tādā pašā kvalitātē.