16. pants

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

sabiedrība kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

7. marta sprieduma lietā Nr. 2016‑07‑01 25. punktu).

Likumdevējam, nosakot militārā dienesta gaitu, valsts

aizsardzības intereses ir jālīdzsvaro ar karavīra pamattiesībām.

Līdz ar to Satversmes tiesa pārbaudīs, vai nelabvēlīgās sekas,

kas karavīram rodas no apstrīdētajās normās noteiktā aizlieguma

būt par politiskās partijas biedru, nav lielākas par labumu, ko

sabiedrība gūst no karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes

prasības.

Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas tauta aizsargā savu

suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās

vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Būtiska loma šā

pienākuma izpildē ir uzticēta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem,

kuru regulāros spēkus veido karavīri. Tādēļ ir svarīgi tas, ka

sabiedrība uzticas karavīriem un Nacionālajiem bruņotajiem

spēkiem. Sabiedrības uzticēšanās Nacionālajiem bruņotajiem

spēkiem var ietekmēt personas gribu iesaistīties valsts

aizsardzības nodrošināšanā. Šobrīd Nacionālie bruņotie spēki

bauda augstu sabiedrības uzticēšanos - atbilstoši datiem par

2023. gada maiju un jūniju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

uzticas 72 procenti sabiedrības (sk. Eiropas Komisijas

pētījumu "Standarta Eirobarometrs 99". Pieejams:

europa.eu).

Demokrātiju raksturo politiskā sacensība starp dažādu personu

grupu pārstāvētajiem viedokļiem par labāko politisko lēmumu. Taču

karavīram, ņemot vērā tam uzticēto uzdevumu būt valsts aizstāvim,

jāievēro profesionālisms un neitralitāte un jānodrošina Latvijas

valsts un tās demokrātiskās iekārtas aizsardzība neatkarīgi no

politiskās sacensības. No militārā dienesta īpašā rakstura izriet

tas, ka karavīram tiek uzlikti tādi pienākumi un atbildība, kas

viņu var ierobežot vairāk nekā citas personas (sk. Satversmes

tiesas 2021. gada 14. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2021‑11‑01 11.2.1. punktu). Arī Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantā

noteikts, ka personām, kas ir nacionālo bruņoto spēku sastāvā,

var noteikt tiesību uz biedrošanās brīvību ierobežojumus. Tāpat

Eiropas Padomes rekomendācijā norādīts, ka šīm personām var tikt

liegtas tiesības būt par politiskās partijas biedru, it īpaši

tad, ja persona pilda aktīvo dienestu (sk. Eiropas Padomes

rekomendācijas par personu, kas ir nacionālo bruņoto spēku

sastāvā, cilvēktiesībām (CM/Rec(2010)4), 56. punktu. Pieejama:

coe.int). Aizliegums karavīram būt politiskās partijas

biedram nodrošina to, ka sabiedrība var uzticēties karavīriem un

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī paļauties, ka valsts

aizsardzība tiks īstenota visas sabiedrības, nevis tikai

konkrētās politiskās partijas pārstāvētās sabiedrības daļas

interesēs.

Apstrīdētās normas veicina arī Nacionālo bruņoto spēku

profesionalitāti, proti, to, ka dienesta pakāpju piešķiršana un

iecelšana amatos nav pakļauta nedz iekšējam, nedz ārējam

politizācijas riskam. Karavīram dienesta pakāpes piešķir un

karavīru ieceļ amatā gan Nacionālo bruņoto spēku sastāvā esošas

personas, gan citas institūcijas un to pārstāvji. Tā, piemēram,

virsnieku dienesta pakāpes pēc aizsardzības ministra ieteikuma

piešķir Valsts prezidents, taču augstāko instruktoru dienesta

pakāpes piešķir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (sk.

Militārā dienesta likuma 23., 24. un 32. pantu). Karavīra

dalība politiskajā partijā varētu ietekmēt to, vai karavīram tiek

piešķirta konkrēta dienesta pakāpe un vai karavīrs tiek iecelts

attiecīgā amatā (sk. Dr. sc. pol. Noras Vanagas viedokli

lietas materiālu 1. sēj. 130. lp.). Aizliegums karavīram būt

par politiskās partijas biedru nodrošina to, ka dalība

politiskajā partijā netiek izmantota kā apsvērums tam, vai

karavīram tiks piešķirta attiecīgā dienesta pakāpe un vai viņš

tiks iecelts attiecīgā amatā. Tādā veidā tiek veicināta Nacionālo

bruņoto spēku profesionalitāte kopumā.

Turklāt Satversmes tiesa, vērtējot sabiedrības ieguvumu no

pamattiesību ierobežojuma, ņem vērā arī ģeopolitisko kontekstu.

Jau ilgstoši ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā

ietekmē Krievijas izaicinošās un agresīvās militārās un hibrīdās

aktivitātes (sk. Saeimas 2020. gada 24. septembra paziņojumu

"Par Valsts aizsardzības koncepcijas

apstiprināšanu"). Pēc tam, kad Krievijas īstenotais karš

Ukrainā 2022. gadā pārauga pilna mēroga iebrukumā, Saeima un

vēlāk arī Eiropas Parlaments atzina Krieviju par terorismu

atbalstošu valsti (sk. Saeimas 2022. gada 11. augusta

paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem

uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai

telpai" un Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. novembra

rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas

atbalsta terorismu (2022/2896(RSP)). Pieejama:

europarl.europa.eu). Latvijas valsts drošību apdraud

Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas,

kurās citstarp tiek izmantota propaganda un dezinformācija

(sk. Valsts drošības dienesta publisko pārskatu par Valsts

drošības dienesta darbību 2022. gadā. Pieejams: vdd.gov.lv, un

Satversmes aizsardzības biroja 2022. gada darbības pārskatu.

Pieejams: sab.gov.lv). Krievijas agresiju atbalstoši

aktīvisti īsteno kiberuzbrukumus Latvijas kibertelpai (sk.

Publisko pārskatu par CERT.LV uzdevumu izpildi par 2023. gada 2.

ceturksni. Pieejams: cert.lv). Šādā ģeopolitiskajā kontekstā

nepieciešamība pēc politiski neitrāliem Nacionālajiem bruņotajiem

spēkiem ir īpaši izteikta. Pieaicinātā persona Dr. sc.

pol. Nora Vanaga norāda, ka Latvijas sabiedrībā vērojama ar

ģeopolitiskajiem notikumiem saistītu viedokļu polarizācija un

tādēļ ir īpaši svarīgi saglabāt Nacionālo bruņoto spēku politisko

neitralitāti un sabiedrības uzticēšanos tiem. Arī Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, vērtējot cilvēktiesību ierobežojuma

samērīgumu, ņem vērā ģeopolitisko kontekstu (sk., piemēram,

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 23. maija lēmuma lietā

"Gapoņenko v. Latvia", pieteikums Nr. 30237/18, 43.

punktu).

Vērtējot to, vai aizliegums karavīram būt par politiskās

partijas biedru ir samērīgs, jāpārbauda arī šā pamattiesību

ierobežojuma apmērs, proti, tas, vai karavīram ir tiesības paust

savus politiskos uzskatus citos veidos (sal. sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 1999. gada 20. maija sprieduma lietā

"Rekvényi v. Hungary", pieteikums Nr. 25390/94, 49. un

61. punktu). Likumdevējs nav pilnībā ierobežojis karavīra

politiskās tiesības, un karavīrs var paust savu politisko

nostāju. Karavīrs var, piemēram, balsot Saeimas, pašvaldību un

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī piedalīties tautas

nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tāpat karavīrs var atbalstīt

likumdošanas iniciatīvas. Turklāt likumdevējs nav pilnībā

ierobežojis karavīra tiesības uz biedrošanās brīvību, jo karavīrs

var dibināt tādas biedrības un nodibinājumus, kuriem nav

politiska rakstura, un būt par biedru attiecīgās biedrībās un

nodibinājumos.

Satversmes tiesa secina, ka labums, ko sabiedrība gūst no

karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes prasības, ir

lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas karavīram rodas no

aizlieguma būt par politiskās partijas biedru.

Līdz ar to apstrīdētās normas,

ciktāl tās aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru,

atbilst Satversmes 102. pantam.