16. pants

1Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

2leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

3sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

4rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

5sabiedrība kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

67. marta sprieduma lietā Nr. 2016‑07‑01 25. punktu).

7Likumdevējam, nosakot militārā dienesta gaitu, valsts

8aizsardzības intereses ir jālīdzsvaro ar karavīra pamattiesībām.

9Līdz ar to Satversmes tiesa pārbaudīs, vai nelabvēlīgās sekas,

10kas karavīram rodas no apstrīdētajās normās noteiktā aizlieguma

11būt par politiskās partijas biedru, nav lielākas par labumu, ko

12sabiedrība gūst no karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes

13prasības.

14Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas tauta aizsargā savu

15suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās

16vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Būtiska loma šā

17pienākuma izpildē ir uzticēta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem,

18kuru regulāros spēkus veido karavīri. Tādēļ ir svarīgi tas, ka

19sabiedrība uzticas karavīriem un Nacionālajiem bruņotajiem

20spēkiem. Sabiedrības uzticēšanās Nacionālajiem bruņotajiem

21spēkiem var ietekmēt personas gribu iesaistīties valsts

22aizsardzības nodrošināšanā. Šobrīd Nacionālie bruņotie spēki

23bauda augstu sabiedrības uzticēšanos - atbilstoši datiem par

242023. gada maiju un jūniju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

25uzticas 72 procenti sabiedrības (sk. Eiropas Komisijas

26pētījumu "Standarta Eirobarometrs 99". Pieejams:

27europa.eu).

28Demokrātiju raksturo politiskā sacensība starp dažādu personu

29grupu pārstāvētajiem viedokļiem par labāko politisko lēmumu. Taču

30karavīram, ņemot vērā tam uzticēto uzdevumu būt valsts aizstāvim,

31jāievēro profesionālisms un neitralitāte un jānodrošina Latvijas

32valsts un tās demokrātiskās iekārtas aizsardzība neatkarīgi no

33politiskās sacensības. No militārā dienesta īpašā rakstura izriet

34tas, ka karavīram tiek uzlikti tādi pienākumi un atbildība, kas

35viņu var ierobežot vairāk nekā citas personas (sk. Satversmes

36tiesas 2021. gada 14. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

37lietā Nr. 2021‑11‑01 11.2.1. punktu). Arī Eiropas Cilvēka

38tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantā

39noteikts, ka personām, kas ir nacionālo bruņoto spēku sastāvā,

40var noteikt tiesību uz biedrošanās brīvību ierobežojumus. Tāpat

41Eiropas Padomes rekomendācijā norādīts, ka šīm personām var tikt

42liegtas tiesības būt par politiskās partijas biedru, it īpaši

43tad, ja persona pilda aktīvo dienestu (sk. Eiropas Padomes

44rekomendācijas par personu, kas ir nacionālo bruņoto spēku

45sastāvā, cilvēktiesībām (CM/Rec(2010)4), 56. punktu. Pieejama:

46coe.int). Aizliegums karavīram būt politiskās partijas

47biedram nodrošina to, ka sabiedrība var uzticēties karavīriem un

48Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī paļauties, ka valsts

49aizsardzība tiks īstenota visas sabiedrības, nevis tikai

50konkrētās politiskās partijas pārstāvētās sabiedrības daļas

51interesēs.

52Apstrīdētās normas veicina arī Nacionālo bruņoto spēku

53profesionalitāti, proti, to, ka dienesta pakāpju piešķiršana un

54iecelšana amatos nav pakļauta nedz iekšējam, nedz ārējam

55politizācijas riskam. Karavīram dienesta pakāpes piešķir un

56karavīru ieceļ amatā gan Nacionālo bruņoto spēku sastāvā esošas

57personas, gan citas institūcijas un to pārstāvji. Tā, piemēram,

58virsnieku dienesta pakāpes pēc aizsardzības ministra ieteikuma

59piešķir Valsts prezidents, taču augstāko instruktoru dienesta

60pakāpes piešķir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (sk.

61Militārā dienesta likuma 23., 24. un 32. pantu). Karavīra

62dalība politiskajā partijā varētu ietekmēt to, vai karavīram tiek

63piešķirta konkrēta dienesta pakāpe un vai karavīrs tiek iecelts

64attiecīgā amatā (sk. Dr. sc. pol. Noras Vanagas viedokli

65lietas materiālu 1. sēj. 130. lp.). Aizliegums karavīram būt

66par politiskās partijas biedru nodrošina to, ka dalība

67politiskajā partijā netiek izmantota kā apsvērums tam, vai

68karavīram tiks piešķirta attiecīgā dienesta pakāpe un vai viņš

69tiks iecelts attiecīgā amatā. Tādā veidā tiek veicināta Nacionālo

70bruņoto spēku profesionalitāte kopumā.

71Turklāt Satversmes tiesa, vērtējot sabiedrības ieguvumu no

72pamattiesību ierobežojuma, ņem vērā arī ģeopolitisko kontekstu.

73Jau ilgstoši ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā

74ietekmē Krievijas izaicinošās un agresīvās militārās un hibrīdās

75aktivitātes (sk. Saeimas 2020. gada 24. septembra paziņojumu

76"Par Valsts aizsardzības koncepcijas

77apstiprināšanu"). Pēc tam, kad Krievijas īstenotais karš

78Ukrainā 2022. gadā pārauga pilna mēroga iebrukumā, Saeima un

79vēlāk arī Eiropas Parlaments atzina Krieviju par terorismu

80atbalstošu valsti (sk. Saeimas 2022. gada 11. augusta

81paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem

82uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai

83telpai" un Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. novembra

84rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas

85atbalsta terorismu (2022/2896(RSP)). Pieejama:

86europarl.europa.eu). Latvijas valsts drošību apdraud

87Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas,

88kurās citstarp tiek izmantota propaganda un dezinformācija

89(sk. Valsts drošības dienesta publisko pārskatu par Valsts

90drošības dienesta darbību 2022. gadā. Pieejams: vdd.gov.lv, un

91Satversmes aizsardzības biroja 2022. gada darbības pārskatu.

92Pieejams: sab.gov.lv). Krievijas agresiju atbalstoši

93aktīvisti īsteno kiberuzbrukumus Latvijas kibertelpai (sk.

94Publisko pārskatu par CERT.LV uzdevumu izpildi par 2023. gada 2.

95ceturksni. Pieejams: cert.lv). Šādā ģeopolitiskajā kontekstā

96nepieciešamība pēc politiski neitrāliem Nacionālajiem bruņotajiem

97spēkiem ir īpaši izteikta. Pieaicinātā persona Dr. sc.

98pol. Nora Vanaga norāda, ka Latvijas sabiedrībā vērojama ar

99ģeopolitiskajiem notikumiem saistītu viedokļu polarizācija un

100tādēļ ir īpaši svarīgi saglabāt Nacionālo bruņoto spēku politisko

101neitralitāti un sabiedrības uzticēšanos tiem. Arī Eiropas

102Cilvēktiesību tiesa, vērtējot cilvēktiesību ierobežojuma

103samērīgumu, ņem vērā ģeopolitisko kontekstu (sk., piemēram,

104Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 23. maija lēmuma lietā

105"Gapoņenko v. Latvia", pieteikums Nr. 30237/18, 43.

106punktu).

107Vērtējot to, vai aizliegums karavīram būt par politiskās

108partijas biedru ir samērīgs, jāpārbauda arī šā pamattiesību

109ierobežojuma apmērs, proti, tas, vai karavīram ir tiesības paust

110savus politiskos uzskatus citos veidos (sal. sk. Eiropas

111Cilvēktiesību tiesas 1999. gada 20. maija sprieduma lietā

112"Rekvényi v. Hungary", pieteikums Nr. 25390/94, 49. un

11361. punktu). Likumdevējs nav pilnībā ierobežojis karavīra

114politiskās tiesības, un karavīrs var paust savu politisko

115nostāju. Karavīrs var, piemēram, balsot Saeimas, pašvaldību un

116Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī piedalīties tautas

117nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tāpat karavīrs var atbalstīt

118likumdošanas iniciatīvas. Turklāt likumdevējs nav pilnībā

119ierobežojis karavīra tiesības uz biedrošanās brīvību, jo karavīrs

120var dibināt tādas biedrības un nodibinājumus, kuriem nav

121politiska rakstura, un būt par biedru attiecīgās biedrībās un

122nodibinājumos.

123Satversmes tiesa secina, ka labums, ko sabiedrība gūst no

124karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes prasības, ir

125lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas karavīram rodas no

126aizlieguma būt par politiskās partijas biedru.

127Līdz ar to apstrīdētās normas,

128ciktāl tās aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru,

129atbilst Satversmes 102. pantam.