4. pants

Pieaicinātā persona - Aizsardzības

ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.

Nacionālie bruņotie spēki savas specifikas dēļ esot ļoti

spēcīga valsts struktūra. Tāpēc attiecībā uz tiem esot

nepieciešama ļoti efektīva demokrātiskās kontroles sistēma, lai

Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošā vara tiktu izmantota

efektīvi un atbildīgi. Viens no efektīvas demokrātiskās kontroles

sistēmas elementiem esot politiskā neitralitāte.

Karavīra politisko tiesību un brīvību ierobežojums esot viens

no līdzekļiem (līdzās varas dalīšanas principam), ar ko tiekot

novērsta iespēja aizsardzības nozari ļaunprātīgi izmantot

politiskos nolūkos, jo drošības nozare pamatā koncentrējoties uz

valsts aizsardzību, kas esot viens no valsts galvenajiem

uzdevumiem. Vienlaikus šis ierobežojums novēršot politisko

organizāciju iespēju ar savu biedru starpniecību ietekmēt

Nacionālo bruņoto spēku funkciju izpildi. Tāpat tiekot veicināta

sabiedrības uzticēšanās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas

nepieciešama, lai sabiedrība būtu atvērta sadarbībai ar

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un aktīva atbalsta sniegšanai

tiem. Profesionālā dienesta karavīri savu tiesību un tiesisko

interešu aizsardzībai varot izmantot citus mehānismus, piemēram,

vērsties ar iesniegumiem Tiesībsarga birojā, pārsūdzēt tiesā

attiecībā uz viņiem pieņemtos lēmumus un iesaistīties tiem vēlamo

tiesiskā regulējuma izmaiņu izstrādē ar deputātu

starpniecību.

Aizsardzības ministrija norāda, ka karavīri neatrodas

salīdzināmā situācijā ne ar zemessargiem, ne rezerves karavīriem.

Atšķiroties ne vien dienesta veids, bet arī sociālās labklājības

nodrošināšanas apjoms.