4. pants

1Pieaicinātā persona - Aizsardzības

2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.

4Nacionālie bruņotie spēki savas specifikas dēļ esot ļoti

5spēcīga valsts struktūra. Tāpēc attiecībā uz tiem esot

6nepieciešama ļoti efektīva demokrātiskās kontroles sistēma, lai

7Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošā vara tiktu izmantota

8efektīvi un atbildīgi. Viens no efektīvas demokrātiskās kontroles

9sistēmas elementiem esot politiskā neitralitāte.

10Karavīra politisko tiesību un brīvību ierobežojums esot viens

11no līdzekļiem (līdzās varas dalīšanas principam), ar ko tiekot

12novērsta iespēja aizsardzības nozari ļaunprātīgi izmantot

13politiskos nolūkos, jo drošības nozare pamatā koncentrējoties uz

14valsts aizsardzību, kas esot viens no valsts galvenajiem

15uzdevumiem. Vienlaikus šis ierobežojums novēršot politisko

16organizāciju iespēju ar savu biedru starpniecību ietekmēt

17Nacionālo bruņoto spēku funkciju izpildi. Tāpat tiekot veicināta

18sabiedrības uzticēšanās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas

19nepieciešama, lai sabiedrība būtu atvērta sadarbībai ar

20Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un aktīva atbalsta sniegšanai

21tiem. Profesionālā dienesta karavīri savu tiesību un tiesisko

22interešu aizsardzībai varot izmantot citus mehānismus, piemēram,

23vērsties ar iesniegumiem Tiesībsarga birojā, pārsūdzēt tiesā

24attiecībā uz viņiem pieņemtos lēmumus un iesaistīties tiem vēlamo

25tiesiskā regulējuma izmaiņu izstrādē ar deputātu

26starpniecību.

27Aizsardzības ministrija norāda, ka karavīri neatrodas

28salīdzināmā situācijā ne ar zemessargiem, ne rezerves karavīriem.

29Atšķiroties ne vien dienesta veids, bet arī sociālās labklājības

30nodrošināšanas apjoms.