5. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta

3pirmajam teikumam un 102. pantam.

4Aizliegums karavīram būt par politiskās partijas biedru esot

5vērsts uz to, lai Nacionālie bruņotie spēki būtu politiski

6neitrāli un pakļauti civilajai kontrolei, lai nošķirtu politisko

7sfēru un militāro sfēru, kā arī novērstu karavīru savstarpējo

8interešu konfliktus un jebkādu ārējo ietekmi uz profesionālā

9militārā dienesta pienākumu pildīšanu un dienesta gaitu.

10Ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums

11nodrošinot to, ka karavīrs, pildot profesionālo militāro

12dienestu, nav pakļauts politisko partiju ietekmei un nevar tikt

13izmantots politisko mērķu sasniegšanai. Līdz ar to tiekot

14nodrošināts tas, ka karavīrs saglabā politisko neitralitāti un

15nostiprina sabiedrības pārliecību par to. Tā kā Nacionālie

16bruņotie spēki pilda īpašas valsts funkcijas - sargā valsts

17teritoriālo integritāti un demokrātisko valsts iekārtu -,

18apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

19demokrātiskā sabiedrībā esot nepieciešams demokrātiskas valsts

20iekārtas, nacionālās drošības un valsts teritoriālās vienotības

21aizsardzībai. Ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību

22ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.

23Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, esot izvērtējis,

24kurām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ietilpstošajām personām

25nepieciešams noteikt politisko tiesību ierobežojumus, un neesot

26paredzējis šādus ierobežojumus visam Nacionālo bruņoto spēku

27sastāvam. Tādējādi esot ievērots samērīguma princips. Starp

28zemessargiem un karavīriem pastāvot būtiska atšķirība, un abas

29šīs personu grupas neatrodoties vienādos un salīdzināmos

30apstākļos.

31Karavīrs savu politisko nostāju varot paust arī citos veidos,

32piemēram, balsojot Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta

33vēlēšanās, piedaloties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā,

34kā arī lemšanā par Saeimas pieņemtajiem likumiem un Satversmes

35grozījumiem. Tāpat karavīram neesot liegts vērsties ar

36iesniegumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Turklāt karavīram

37esot tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos,

38kuru mērķis nav politiskā darbība, kā arī dibināt karavīru

39biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos

40pasākumos, ja vien šāda darbība netraucē dienesta pienākumu

41izpildi.

42Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, ierobežojums, kas aizliedz

43karavīriem apvienoties politiskajās partijās, ir periodiski

44izvērtējams, tomēr šobrīd Latvijā demokrātijas tradīcijas vēl

45neesot pilnīgi nostiprinājušās. Turklāt esot jāņem vērā

46politiskais un ģeopolitiskais konteksts.