5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam un 102. pantam.

Aizliegums karavīram būt par politiskās partijas biedru esot

vērsts uz to, lai Nacionālie bruņotie spēki būtu politiski

neitrāli un pakļauti civilajai kontrolei, lai nošķirtu politisko

sfēru un militāro sfēru, kā arī novērstu karavīru savstarpējo

interešu konfliktus un jebkādu ārējo ietekmi uz profesionālā

militārā dienesta pienākumu pildīšanu un dienesta gaitu.

Ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums

nodrošinot to, ka karavīrs, pildot profesionālo militāro

dienestu, nav pakļauts politisko partiju ietekmei un nevar tikt

izmantots politisko mērķu sasniegšanai. Līdz ar to tiekot

nodrošināts tas, ka karavīrs saglabā politisko neitralitāti un

nostiprina sabiedrības pārliecību par to. Tā kā Nacionālie

bruņotie spēki pilda īpašas valsts funkcijas - sargā valsts

teritoriālo integritāti un demokrātisko valsts iekārtu -,

apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

demokrātiskā sabiedrībā esot nepieciešams demokrātiskas valsts

iekārtas, nacionālās drošības un valsts teritoriālās vienotības

aizsardzībai. Ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību

ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, esot izvērtējis,

kurām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ietilpstošajām personām

nepieciešams noteikt politisko tiesību ierobežojumus, un neesot

paredzējis šādus ierobežojumus visam Nacionālo bruņoto spēku

sastāvam. Tādējādi esot ievērots samērīguma princips. Starp

zemessargiem un karavīriem pastāvot būtiska atšķirība, un abas

šīs personu grupas neatrodoties vienādos un salīdzināmos

apstākļos.

Karavīrs savu politisko nostāju varot paust arī citos veidos,

piemēram, balsojot Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta

vēlēšanās, piedaloties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā,

kā arī lemšanā par Saeimas pieņemtajiem likumiem un Satversmes

grozījumiem. Tāpat karavīram neesot liegts vērsties ar

iesniegumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Turklāt karavīram

esot tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos,

kuru mērķis nav politiskā darbība, kā arī dibināt karavīru

biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos

pasākumos, ja vien šāda darbība netraucē dienesta pienākumu

izpildi.

Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, ierobežojums, kas aizliedz

karavīriem apvienoties politiskajās partijās, ir periodiski

izvērtējams, tomēr šobrīd Latvijā demokrātijas tradīcijas vēl

neesot pilnīgi nostiprinājušās. Turklāt esot jāņem vērā

politiskais un ģeopolitiskais konteksts.