Par Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1.pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6.panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.pantam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 101. panta pirmā daļa nosaka:

"Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

valsts dienestu."

Savukārt šā Satversmes panta otrā daļa nosaka:

"Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas

Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam

Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir

tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

No pieteikuma secināms, ka Pieteikuma iesniedzēji neapšauba

apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 101. panta otrās

daļas pirmajam un otrajam teikumam. Tāpēc izskatāmās lietas

ietvaros vērtējama apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes

101. panta pirmajai daļai un otrās daļas trešajam teikumam.

Ar pilsoņa piedalīšanos valsts un pašvaldību darbībā visupirms

saprotamas tiesības piedalīties Saeimas vai pašvaldības domes

izveidošanā, balsojot un kandidējot vēlēšanās. Valstij ir

pienākums ne tikai garantēt pilsonim formālas tiesības

piedalīties, bet arī radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis

varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, turklāt apzināti

un izprotot piedalīšanās būtību (sk.: Kusiņš G. Satversmes

101. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.

Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 384. -

385., 394. lpp.).

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētais regulējums,

kas nosaka nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi,

nesamērīgi ierobežo viņu iespējas veikt pašvaldības domes

deputāta amata pienākumus. Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms

jāizvērtē, vai apstrīdētais regulējums ierobežo Pieteikuma

iesniedzēju tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties

pašvaldību darbībā.