14. pants

Iespēja ierobežot Satversmes 101. pantā noteiktās

pamattiesības Satversmes 116. pantā nav minēta expressis

verbis, tomēr Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka

šīs tiesības nav absolūtas. Proti, Satversmes 101. pants ietver

nosacījumu "likumā paredzētajā veidā". Tātad šo tiesību

izmantošanas veids nosakāms ar likumu. Ietverot Satversmes 101.

panta tekstā vārdus "likumā paredzētajā veidā",

likumdevējs noteicis, ka tiesību piemērotājam katrā konkrētā

gadījumā vārdi "ikvienam Latvijas pilsonim" jātulko

kopsakarā ar likumos noteiktajiem ierobežojumiem (sk.

Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr.

2000-03-01 secinājumu daļas 1. punktu). Pienākums prast un

lietot valsts valodu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā

apjomā ir viens no tiem nosacījumiem, kas ikvienam pilsonim jāņem

vērā, piedaloties valsts un pašvaldību darbībā.

Satversmes 101. panta otrās daļas trešajā teikumā ietvertā

prasība, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda,

nostiprināta arī likumā "Par pašvaldībām". Šā likuma 3.

panta trešā daļa noteic, ka darba valoda pašvaldības domē un tās

izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Tas

nozīmē, ka pašvaldības darbā gan saziņas valoda, gan lietvedībā

un dokumentos lietojamā valoda, gan arī darba sanāksmju valoda ir

latviešu valoda.

Tātad prasība par latviešu valodas lietošanu pašvaldību darbā,

kura ietver arī pašvaldību domju deputātu pienākumu prast valsts

valodu un to lietot, ir konstitucionāli nostiprināta un

neierobežo personai Satversmes 101. pantā noteiktās

pamattiesības.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 733 1. pielikumu valsts valoda C

līmeņa 1. pakāpē jāprot un jālieto arī pašvaldību domju

deputātiem. Tātad par pašvaldības domes deputātiem drīkst būt

tikai tās personas, kuru valsts valodas zināšanu un prasmju

apjoms atbilst vismaz minētajam līmenim un pakāpei. No lietas

materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēji neprot valsts

valodu C līmeņa 1. pakāpē (sk. lietas materiālu 1. sēj. 163.,

187. lpp.).

Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā

ietvertā prasība par valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu,

respektīvi, C līmeņa 1. pakāpi, ir atzīstama par Pieteikuma

iesniedzējiem Satversmes 101. pantā noteikto pamattiesību

ierobežojumu.