17. punkts

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

5decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

6Pieteikuma iesniedzēji ir norādījuši vairākus, viņuprāt,

7iespējamos mērķus, kuru sasniegšanas labad Ministru kabinets

8pieņēmis apstrīdēto regulējumu. Tomēr vienlaikus viņi uzskata, ka

9apstrīdētajam regulējumam nav leģitīma mērķa.

10Satversmes tiesa ir norādījusi, ka nepieciešamība aizsargāt

11valsts valodu un nostiprināt tās lietošanu ir cieši saistīta ar

12Latvijas valsts demokrātisko iekārtu (sk. Satversmes tiesas

132005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-01-06 15.1.

14un 15.2. punktu).

15"Satversmes 4. pants, nosakot, ka latviešu valoda

16Latvijas Republikā ir valsts valoda, piešķir tai konstitucionālu

17statusu. [..] Ievērojot latviešu valodas kā valsts valodas

18nostiprinājumu Satversmē, kā arī to, ka globalizācijas apstākļos

19Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu

20valodas un līdz ar to arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība,

21latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums

22valsts teritorijā uzskatāms arī par valsts demokrātiskās iekārtas

23apdraudējumu" (Satversmes tiesas 2001. gada 21. decembra

24sprieduma lietā Nr. 2001-04-0103 secinājumu daļas 3.2.

25punkts).

26Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) atzinusi, ka

27valsts ir ieinteresēta nodrošināt tās institūciju sistēmas

28normālu funkcionēšanu un līdz ar to parlamenta deputātu

29kandidātiem noteiktajai prasībai par valsts valodas prasmi ir

30leģitīms mērķis (sk. ECT spriedumu lietā "Podkolzina v.

31Latvia", no. 46726/99, para. 34, ECHR 2002-II, 9

32April 2002).

33Var piekrist Ministru kabinetam, ka apstrīdētā regulējuma

34leģitīmais mērķis ir nodrošināt valsts institūciju normālu

35funkcionēšanu un nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts

36valodu Latvijā.

37Viens no demokrātiskās iekārtas pastāvēšanas priekšnoteikumiem

38ir atbilstoši leģitimēto valsts institūciju stabila un efektīva

39darbība. Tāpēc ir nepieciešama visaptveroša un konsekventa valsts

40valodas lietošana atbilstošā līmenī šo institūciju darbā. Likumā

41noteikto pašvaldības funkciju pienācīga izpilde netiktu

42nodrošināta, ja deputāti pašvaldības domes darbā piedalītos tikai

43formāli, neprotot un nelietojot valsts valodu amata pienākumu

44veikšanai nepieciešamajā līmenī un pakāpē.

45Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā

46noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nodrošināt vietējās

47pārvaldes efektīvu darbību un aizsargāt demokrātisko valsts

48iekārtu.