3. pants

Pieteikuma iesniedzēji - Nataļja Čehova un

Valērijs Kravcovs (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) -

uzskata, ka Noteikumu Nr. 733 1. pielikums tā sākotnējā redakcijā

un Noteikumos Nr. 714 ietvertajā redakcijā, ciktāl tas attiecas

uz pašvaldību domju deputātiem, (turpmāk arī - apstrīdētais

regulējums) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

Satversme) 91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6.

panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.

pantam.

3.1. Pieteikuma iesniedzēji 2009. gada 6. jūnijā

notikušajās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti par pašvaldību

domju deputātiem. Apstrīdētais regulējums stājās spēkā 2009. gada

1. septembrī. Abi Pieteikuma iesniedzēji 2009. gada novembrī tika

administratīvi sodīti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 201.26 pantā paredzēto pārkāpumu, proti, par

valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu

veikšanai nepieciešamajā apjomā.

3.2. Prasības attiecībā uz latviešu valodas zināšanām

pašvaldību domju deputātiem tieši un netieši izvirzot vairāki

normatīvie akti. Netieša prasība pēc valsts valodas prasmes esot

noteikta likumā "Par pašvaldībām", Valsts valodas

likumā un Satversmē. No 1994. gada 13. janvāra līdz 2002. gada 9.

maijam Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu

likuma (turpmāk - Vēlēšanu likums) 9. pants noteicis pakāpi, kādā

pašvaldību domju deputātiem un deputātu kandidātiem jāprot valsts

valoda. Tiešas prasības attiecībā uz pašvaldību domju deputātu

valsts valodas zināšanu apjomu atkārtoti ieviestas ar Noteikumiem

Nr. 733, kurus Ministru kabinets izdeva 2009. gada 1.

septembrī.

3.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru

kabinets nebija tiesīgs noteikt pašvaldību domju deputātiem

pienākumu prast valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē. Noteikumos Nr.

733 neesot skaidri norādītas pilnvarojošās normas un to galvenie

virzieni. Turklāt Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa

neesot grozīta kopš tās pieņemšanas brīža. Līdz ar to nevarot

konstatēt likumdevēja vēlmi pilnvarot Ministru kabinetu izdot

noteikumus, kuros būtu norādīts pašvaldību domju deputātiem

nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Tāpēc

apstrīdētais regulējums esot pretrunā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 31. pantu.

Pēc Pieteikuma iesniedzēju domām, Valsts valodas likuma 6.

panta pirmās daļas prasības nevar attiecināt uz pašvaldību domju

deputātiem, jo viņi nav darbinieki Darba likuma izpratnē, proti,

ar viņiem netiek noslēgts darba līgums un viņiem nav darba

devēja. Tāpēc apstrīdētais regulējums neatbilstot Valsts valodas

likuma 6. panta pirmajai daļai. Savukārt Valsts valodas likuma 6.

panta piektā daļa attiecoties tikai uz darbiniekiem, nevis uz

politiskām amatpersonām. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka uz

vēlētiem amatiem drīkst attiecināt prasības tikai par valsts

valodas lietošanu, nevis prasmi. Apstrīdētajā regulējumā

ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar

likumu.

3.4. Kā norāda Pieteikuma iesniedzēji, apstrīdētā

regulējuma mērķis varētu būt profesiju klasifikatora saskaņošana

ar to amatu sarakstu, kuru pildīšanai nepieciešamas valsts

valodas zināšanas. Cits iespējamais leģitīmais mērķis varot būt

mazākumtautību pārstāvju iekļaušana Latvijas sabiedrībā. Taču

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinets apstrīdētā

regulējuma leģitīmo mērķi nav formulējis. Prasību, ka pašvaldību

darbā jālieto valsts valoda, varot izpildīt ar citiem,

efektīvākiem līdzekļiem, piemēram, saziņā ar vēlētājiem

izmantojot tulka palīdzību.

Apstrīdētajā regulējumā ietvertās prasības formāli netiekot

izvirzītas pašvaldību domju deputātu kandidātiem. Līdz ar to

vēlēšanās varot kandidēt arī personas, kuru valsts valodas

prasmes līmenis neatbilst apstrīdētajā regulējumā noteiktajam,

savukārt pēc šādu personu ievēlēšanas jebkurā brīdī varot tikt

apstrīdēta deputāta atbilstība ieņemamam amatam.

3.5. Apstrīdētais regulējums nosakot atšķirīgu

attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem atkarībā no viņu

dzimtās valodas un etniskās izcelsmes. Noteikumu Nr. 733 12.

punkts paredzot, ka no valsts valodas prasmes pārbaudes

atbrīvotas personas, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko

izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Taču šādas

prasības neattiecoties uz tiem deputātiem, kuri absolvējuši

vidusskolu ar latviešu mācībvalodu, un daļēji uz deputātiem, kuri

vidusskolas izglītību ieguvuši mazākumtautības valodā pēc

akreditētu mazākumtautību izglītības programmu ieviešanas.

Apstrīdētais regulējums pārkāpjot Pieteikuma iesniedzējiem

Satversmes 91. pantā garantētās tiesības būt vienlīdzīgiem ar

pārējiem kolēģiem likuma priekšā un baudīt savas Satversmes 101.

pantā noteiktās pamattiesības bez diskriminācijas.