3. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji - Nataļja Čehova un

2Valērijs Kravcovs (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) -

3uzskata, ka Noteikumu Nr. 733 1. pielikums tā sākotnējā redakcijā

4un Noteikumos Nr. 714 ietvertajā redakcijā, ciktāl tas attiecas

5uz pašvaldību domju deputātiem, (turpmāk arī - apstrīdētais

6regulējums) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

7Satversme) 91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6.

8panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.

9pantam.

103.1. Pieteikuma iesniedzēji 2009. gada 6. jūnijā

11notikušajās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti par pašvaldību

12domju deputātiem. Apstrīdētais regulējums stājās spēkā 2009. gada

131. septembrī. Abi Pieteikuma iesniedzēji 2009. gada novembrī tika

14administratīvi sodīti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

15kodeksa 201.26 pantā paredzēto pārkāpumu, proti, par

16valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu

17veikšanai nepieciešamajā apjomā.

183.2. Prasības attiecībā uz latviešu valodas zināšanām

19pašvaldību domju deputātiem tieši un netieši izvirzot vairāki

20normatīvie akti. Netieša prasība pēc valsts valodas prasmes esot

21noteikta likumā "Par pašvaldībām", Valsts valodas

22likumā un Satversmē. No 1994. gada 13. janvāra līdz 2002. gada 9.

23maijam Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu

24likuma (turpmāk - Vēlēšanu likums) 9. pants noteicis pakāpi, kādā

25pašvaldību domju deputātiem un deputātu kandidātiem jāprot valsts

26valoda. Tiešas prasības attiecībā uz pašvaldību domju deputātu

27valsts valodas zināšanu apjomu atkārtoti ieviestas ar Noteikumiem

28Nr. 733, kurus Ministru kabinets izdeva 2009. gada 1.

29septembrī.

303.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru

31kabinets nebija tiesīgs noteikt pašvaldību domju deputātiem

32pienākumu prast valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē. Noteikumos Nr.

33733 neesot skaidri norādītas pilnvarojošās normas un to galvenie

34virzieni. Turklāt Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa

35neesot grozīta kopš tās pieņemšanas brīža. Līdz ar to nevarot

36konstatēt likumdevēja vēlmi pilnvarot Ministru kabinetu izdot

37noteikumus, kuros būtu norādīts pašvaldību domju deputātiem

38nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Tāpēc

39apstrīdētais regulējums esot pretrunā ar Ministru kabineta

40iekārtas likuma 31. pantu.

41Pēc Pieteikuma iesniedzēju domām, Valsts valodas likuma 6.

42panta pirmās daļas prasības nevar attiecināt uz pašvaldību domju

43deputātiem, jo viņi nav darbinieki Darba likuma izpratnē, proti,

44ar viņiem netiek noslēgts darba līgums un viņiem nav darba

45devēja. Tāpēc apstrīdētais regulējums neatbilstot Valsts valodas

46likuma 6. panta pirmajai daļai. Savukārt Valsts valodas likuma 6.

47panta piektā daļa attiecoties tikai uz darbiniekiem, nevis uz

48politiskām amatpersonām. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka uz

49vēlētiem amatiem drīkst attiecināt prasības tikai par valsts

50valodas lietošanu, nevis prasmi. Apstrīdētajā regulējumā

51ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar

52likumu.

533.4. Kā norāda Pieteikuma iesniedzēji, apstrīdētā

54regulējuma mērķis varētu būt profesiju klasifikatora saskaņošana

55ar to amatu sarakstu, kuru pildīšanai nepieciešamas valsts

56valodas zināšanas. Cits iespējamais leģitīmais mērķis varot būt

57mazākumtautību pārstāvju iekļaušana Latvijas sabiedrībā. Taču

58Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinets apstrīdētā

59regulējuma leģitīmo mērķi nav formulējis. Prasību, ka pašvaldību

60darbā jālieto valsts valoda, varot izpildīt ar citiem,

61efektīvākiem līdzekļiem, piemēram, saziņā ar vēlētājiem

62izmantojot tulka palīdzību.

63Apstrīdētajā regulējumā ietvertās prasības formāli netiekot

64izvirzītas pašvaldību domju deputātu kandidātiem. Līdz ar to

65vēlēšanās varot kandidēt arī personas, kuru valsts valodas

66prasmes līmenis neatbilst apstrīdētajā regulējumā noteiktajam,

67savukārt pēc šādu personu ievēlēšanas jebkurā brīdī varot tikt

68apstrīdēta deputāta atbilstība ieņemamam amatam.

693.5. Apstrīdētais regulējums nosakot atšķirīgu

70attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem atkarībā no viņu

71dzimtās valodas un etniskās izcelsmes. Noteikumu Nr. 733 12.

72punkts paredzot, ka no valsts valodas prasmes pārbaudes

73atbrīvotas personas, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko

74izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Taču šādas

75prasības neattiecoties uz tiem deputātiem, kuri absolvējuši

76vidusskolu ar latviešu mācībvalodu, un daļēji uz deputātiem, kuri

77vidusskolas izglītību ieguvuši mazākumtautības valodā pēc

78akreditētu mazākumtautību izglītības programmu ieviešanas.

79Apstrīdētais regulējums pārkāpjot Pieteikuma iesniedzējiem

80Satversmes 91. pantā garantētās tiesības būt vienlīdzīgiem ar

81pārējiem kolēģiem likuma priekšā un baudīt savas Satversmes 101.

82pantā noteiktās pamattiesības bez diskriminācijas.