5. punkts

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2norāda, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. un 101.

3pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un

4Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam.

55.1. Satversmes 101. pants kalpojot demokrātiskas

6valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanai. Atbilstoši šim

7pantam arī pašvaldības darbā gan saziņas valoda, gan lietvedībā

8un dokumentos lietojamā valoda, gan arī darba sanāksmju valoda

9esot latviešu valoda.

10Apstrīdētā regulējuma leģitīmais mērķis esot nodrošināt

11pašvaldību darbību, jo to darba valoda esot latviešu valoda.

12Apstrīdētais regulējums esot piemērots leģitīmā mērķa

13sasniegšanai, jo nodrošinot efektīvu Satversmes 101. panta

14piemērošanu.

155.2. Deputātam esot pienākums piedalīties domes darbā,

16citastarp izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus, atbildēt

17uz tiem, rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Šādas darbības esot jāveic

18nepastarpināti, jo deputāts, darbodamies domē, paužot viedokli un

19aizstāvot savu vēlētāju intereses. Saziņa esot pašvaldības

20deputāta darba būtiska sastāvdaļa un personisks pienākums.

21Tieslietu ministrija uzskata, ka tulka piesaistīšana

22nenodrošinātu apstrīdētā regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanu

23tādā pašā kvalitātē, turklāt varot lielā mērā apgrūtināt

24pašvaldības domes darbu. Ja pašvaldības domes deputātam,

25piemēram, ir piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, tad

26šāda informācija nebūtu izpaužama tulkam. Deputātam savus

27pienākumus vajagot pildīt tieši un nepastarpināti.

28Jēdziens "darbinieks" Valsts valodas likuma izpratnē

29esot plašāks par jēdzienu "amatpersona" vai

30"ierēdnis" un attiecināms arī uz abām minētajām

31kategorijām. Tātad uz pašvaldības domes deputātu esot pilnībā

32attiecināma Valsts valodas likuma 6. panta pirmā un piektā

33daļa.

345.3. Valsts valodas centram esot pienākums iesniegt

35apgabaltiesā prasības pieteikumu par pašvaldības domes deputāta

36pilnvaru anulēšanu, ja deputāts atkārtoti neierodas uz valsts

37valodas prasmes pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka

38deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta

39noteiktajam līmenim.

40Tā kā pašvaldības domes deputātam, jau uzsākot savu pienākumu

41veikšanu, jāprot valsts valoda Ministru kabineta noteiktajā

42līmenī un pakāpē, tad seši mēneši līdz valsts valodas prasmes

43pārbaudei esot saprātīgs un pietiekams termiņš, lai persona

44varētu uzlabot savas valsts valodas zināšanas.

455.4. Tieslietu ministrija uzskata, ka nav pretrunas

46starp Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma

4717. panta pirmās daļas 3. punkta "g" apakšpunktā

48noteikto deputāta kandidāta pienākumu sniegt pašnovērtējumu par

49savu latviešu valodas prasmi un apstrīdēto regulējumu, kas prasa,

50lai pašvaldības domes deputāts prastu valsts valodu C līmeņa 1.

51pakāpē.

52Apstrīdētais regulējums neierobežojot mazākumtautību pārstāvju

53pasīvās vēlēšanu tiesības, jo tajā ietvertā prasība attiecoties

54uz jebkuru personu neatkarīgi no tās etniskās piederības, rases,

55dzimuma vai citām pazīmēm. Turklāt etniskā piederība neesot

56jānorāda nevienā ar pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanu saistītā

57dokumentā. Tādējādi prasība, ka pašvaldības domes deputātam

58jāprot valsts valoda, neesot diskriminējoša un atbilstot

59Satversmes 91. pantam.