5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. un 101.

pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam.

5.1. Satversmes 101. pants kalpojot demokrātiskas

valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanai. Atbilstoši šim

pantam arī pašvaldības darbā gan saziņas valoda, gan lietvedībā

un dokumentos lietojamā valoda, gan arī darba sanāksmju valoda

esot latviešu valoda.

Apstrīdētā regulējuma leģitīmais mērķis esot nodrošināt

pašvaldību darbību, jo to darba valoda esot latviešu valoda.

Apstrīdētais regulējums esot piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo nodrošinot efektīvu Satversmes 101. panta

piemērošanu.

5.2. Deputātam esot pienākums piedalīties domes darbā,

citastarp izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus, atbildēt

uz tiem, rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Šādas darbības esot jāveic

nepastarpināti, jo deputāts, darbodamies domē, paužot viedokli un

aizstāvot savu vēlētāju intereses. Saziņa esot pašvaldības

deputāta darba būtiska sastāvdaļa un personisks pienākums.

Tieslietu ministrija uzskata, ka tulka piesaistīšana

nenodrošinātu apstrīdētā regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanu

tādā pašā kvalitātē, turklāt varot lielā mērā apgrūtināt

pašvaldības domes darbu. Ja pašvaldības domes deputātam,

piemēram, ir piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, tad

šāda informācija nebūtu izpaužama tulkam. Deputātam savus

pienākumus vajagot pildīt tieši un nepastarpināti.

Jēdziens "darbinieks" Valsts valodas likuma izpratnē

esot plašāks par jēdzienu "amatpersona" vai

"ierēdnis" un attiecināms arī uz abām minētajām

kategorijām. Tātad uz pašvaldības domes deputātu esot pilnībā

attiecināma Valsts valodas likuma 6. panta pirmā un piektā

daļa.

5.3. Valsts valodas centram esot pienākums iesniegt

apgabaltiesā prasības pieteikumu par pašvaldības domes deputāta

pilnvaru anulēšanu, ja deputāts atkārtoti neierodas uz valsts

valodas prasmes pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka

deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta

noteiktajam līmenim.

Tā kā pašvaldības domes deputātam, jau uzsākot savu pienākumu

veikšanu, jāprot valsts valoda Ministru kabineta noteiktajā

līmenī un pakāpē, tad seši mēneši līdz valsts valodas prasmes

pārbaudei esot saprātīgs un pietiekams termiņš, lai persona

varētu uzlabot savas valsts valodas zināšanas.

5.4. Tieslietu ministrija uzskata, ka nav pretrunas

starp Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma

17. panta pirmās daļas 3. punkta "g" apakšpunktā

noteikto deputāta kandidāta pienākumu sniegt pašnovērtējumu par

savu latviešu valodas prasmi un apstrīdēto regulējumu, kas prasa,

lai pašvaldības domes deputāts prastu valsts valodu C līmeņa 1.

pakāpē.

Apstrīdētais regulējums neierobežojot mazākumtautību pārstāvju

pasīvās vēlēšanu tiesības, jo tajā ietvertā prasība attiecoties

uz jebkuru personu neatkarīgi no tās etniskās piederības, rases,

dzimuma vai citām pazīmēm. Turklāt etniskā piederība neesot

jānorāda nevienā ar pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanu saistītā

dokumentā. Tādējādi prasība, ka pašvaldības domes deputātam

jāprot valsts valoda, neesot diskriminējoša un atbilstot

Satversmes 91. pantam.