9. punkts

1Pieaicinātā persona - prof. Dr. h. c., Assessor

2iur., Dipl.-Pol. Egils Levits - norāda, ka latviešu valoda kā

3valsts valoda ir neatņemama Latvijas valsts konstitucionālās

4identitātes sastāvdaļa.

59.1. Valsts valodas galvenā funkcija esot kalpot par

6kopējo savstarpējās saziņas un saprašanās līdzekli visiem valsts

7iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu tautības, dzimtās valodas,

8reliģijas un citām pazīmēm. Viena no šīs funkcijas konkrētajām

9izpausmēm esot tāda, ka valsts valoda ir valsts institūciju, kā

10arī pašvaldību darba valoda. Satversmes 101. panta otrās daļas

11trešais teikums tikai konkrētāk izskaidrojot vienu no Satversmes

124. pantā ietvertā pamatnoteikuma piemērošanas gadījumiem.

139.2. Noteikums, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu

14valoda, neesot pašvaldības domes deputāta tiesību ierobežojums,

15jo prasība zināt valsts valodu izrietot no Satversmes. Savukārt

16prasība zināt valsts valodu tieši C līmeņa 1. pakāpē varot tikt

17uzskatīta par deputāta tiesības ierobežojošu noteikumu, kas rada

18viņam subjektīvas tiesības to apstrīdēt tiesā. Šā ierobežojuma

19mērķis esot leģitīms, proti, nodrošināt, ka deputāts var

20pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus pašvaldību darba valodā.

21Deputātam esot nepieciešams saprast paša teikto un aizstāvēt savu

22viedokli, kā arī sazināties ar vēlētājiem. Konsultanti, palīgi,

23tulki un literārie redaktori varot uzlabot deputāta darba

24kvalitāti, taču nevarot aizstāt deputātu personīgajā saziņā.

259.3. Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā daļā

26lietotais jēdziens "darbinieki" aptverot visus šajā

27normā minētajās institūcijās, uzņēmumos, organizācijās

28strādājošos un tos, kas darbojas šo institūciju vārdā, neatkarīgi

29no viņu darba vai amata attiecību rakstura. Līdz ar to Valsts

30valodas likumā minētais jēdziens "darbinieki" esot

31plašāks nekā šis pats jēdziens Darba likuma izpratnē. Ja prasība

32par valsts valodas zināšanām tiktu attiecināta tikai uz tām

33personām, kuras valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātas uz

34darba līguma pamata, tas neatbilstu likuma mērķim - panākt

35visaptverošu valsts valodas lietošanu publiskajā jomā.

369.4. Pašvaldību domju deputātiem noteiktā prasība zināt

37valsts valodu atbilstīgā līmenī neierobežojot mazākumtautību

38pārstāvju pasīvās vēlēšanu tiesības. Tā kā apstrīdētā regulējuma

39pamatā ir Satversmes 101. pants, tas atbilstot Satversmē

40nostiprinātajam vienlīdzības principam. Proti, Satversmē neesot

41iekšēju pretrunu. Etniskā piederība, dzimtā valoda, reliģiskā

42pārliecība un citi apstākļi nevarot attaisnot to, ka persona

43neprot valsts valodu. Pašvaldības domes deputāta pienākums esot

44pildīt amata pienākumus ne vien to personu vārdā, kas par viņu

45nobalsojušas vēlēšanās, bet arī pārējo attiecīgās teritorijas

46vēlētāju vārdā.