12. punkts

1Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir

2plaša rīcības brīvība ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu,

3tostarp to apmēra, noregulēšanā. Gadījumos, kad valstij no

4Satversmes 92. panta izriet pienākums veikt pasākumus šajā pantā

5ietverto tiesību īstenošanai, Satversmes tiesa vērtē, vai valsts

6šo pienākumu ir izpildījusi. Turklāt tad, ja šis pienākums paredz

7izstrādāt un pieņemt konkrēta satura regulējumu, Satversmes tiesa

8vērtē šā pienākuma saturu un to, vai likumdevējs savu pienākumu

9ir izpildījis pienācīgi, tostarp ievērojot vispārējos tiesību

10principus (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra

11sprieduma lietā Nr. 2021-22-01 11. punktu un 2014. gada 7.

12februāra sprieduma lietā Nr. 2013-04-01 19.4. punktu).

13Izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai Ministru

14kabinets ar apstrīdētajām normām, ciktāl tās noteic ar juridisko

15palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājuma apmēru, ir izpildījis

16Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto pienākumu

17atbilstoši tiesībām uz pieeju tiesai noteikt tādu tiesisko

18regulējumu, kas valsts prettiesiskas rīcības gadījumā personai,

19kurai par labu lieta ir izšķirta, nodrošina iespēju saņemt ar

20juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu

21saprātīgā apmērā un vienlaikus nodrošina arī personas tiesības uz

22kvalificētu juridisko palīdzību.

23Ņemot vērā izskatāmās lietas pamatjautājumu un Satversmes 92.

24panta pirmā teikuma saturu, Satversmes tiesai ir jānoskaidro,

25vai:

261) ir veikti pasākumi, proti, noteikts tiesiskais regulējums,

27kas paredz ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu

28atlīdzināšanu, ja šie izdevumi radušies valsts prettiesiskas

29rīcības rezultātā;

302) šie pasākumi veikti pienācīgi - atbilstoši vispārējiem

31tiesību principiem un citām Satversmes normām.