13. punkts

1Lai izvērtētu, vai likumdevējs ir ievērojis rīcības

2brīvību un nodrošinājis tiesas pieejamību un tiesības uz

3kvalificētu juridisko palīdzību, Satversmes tiesai ir

4jānoskaidro, vai valsts ir veikusi pasākumus, proti, noteikusi

5tiesisko regulējumu, kas paredz ar juridisko palīdzību saistīto

6izdevumu atlīdzināšanu tad, ja šie izdevumi radušies valsts

7prettiesiskas rīcības rezultātā.

813.1. Atlīdzināšanas likumā ietverti zaudējuma

9atlīdzinājuma pamati, tā apmēra noteikšanas nosacījumi, kā arī

10kārtība, kādā iestāde izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas gadījumus

11un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, kā arī nodrošina

12lēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi. Šā likuma mērķis ir

13nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa

14likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par

15mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar

16valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai

17prettiesisku faktisko rīcību. Līdz 2018. gada 28. februārim, kad

18stājās spēkā 2018. gada 15. februāra likums "Grozījumi

19Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas

20likumā", šā likuma nosacījumi par to zaudējumu

21atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes

22prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko

23rīcību, bija attiecināmi arī uz tādu zaudējumu atlīdzināšanu,

24kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu

25administratīvā pārkāpuma lietā.

26Atlīdzināšanas likuma izpratnē mantiskais zaudējums aptver arī

27izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šā likuma 7.

28panta trešā daļa attiecas uz jebkuru privātpersonu un pamatā

29paredz ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu pēc

30tam, kad tiesvedības procesā ir konstatēts administratīvā akta

31vai iestādes faktiskās rīcības prettiesiskums (sk. Satversmes

32tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

33lietā Nr. 2010-11-01 9. punktu). Atbilstoši šai tiesību

34normai Ministru kabinetam ir piešķirts pilnvarojums noteikt

35atlīdzināmo ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu maksimālo

36apmēru.

3713.2. Atbilstoši likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam

38apmērs, kādā nosakāma atlīdzība par konkrētu darbību veikšanu

39juridiskās palīdzības ietvaros, ir atkarīgs tieši no Ministru

40kabineta veiktā izvērtējuma un tā pieņemtajos noteikumos

41ietvertajām prasībām (sk. Saeimas viedokli lietas materiālu 2.

42sēj. 14. lp.).

43Ministru kabinets 2011. gada 8. novembrī pieņēma Noteikumus

44Nr. 859, kas stājās spēkā 2011. gada 11. novembrī. Tajos bija

45noteikts privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu

46maksimālais apmērs gadījumā, ja valsts pārvaldes iestādes rīcības

47dēļ privātpersonai nodarīts mantisks zaudējums vai personisks

48kaitējums. Ministru kabinets, izdodot šos noteikumus, ņēma vērā,

49ka praksē pirms to pieņemšanas tiesību normu piemērotāji ar

50juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājuma apmēru

51noteica pēc analoģijas ar Noteikumiem Nr. 1493, kuros ietverts

52tiesiskais regulējums par valsts nodrošinātās juridiskās

53palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un

54to izmaksas kārtību. Tāpēc arī Noteikumi Nr. 859 tika izstrādāti

55pēc analoģijas ar Noteikumiem Nr. 1493 (sk. Ministru

56kabineta noteikumu projekta Nr. TA-2432 "Noteikumi par

57privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu

58maksimālo apmēru" sākotnējās ietekmes izvērtējumu

59(anotāciju)). Pieņemot Noteikumus Nr. 1493, tika ņemts vērā

60jau Noteikumos Nr. 1068 ietvertais tiesiskais regulējums.

61Savukārt, izstrādājot Noteikumus Nr. 1068, tika veikta juridiskās

62palīdzības sniedzēju aptauja un veikts pētījums par juridisko

63pakalpojumu tirgus cenām, ņemot vērā arī katra tiesvedības

64procesa īpatnības. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, tika

65noteikti juridiskās palīdzības veidi, apjoms un atlīdzināmie

66izdevumi (sk. Juridiskās palīdzības administrācijas viedokli

67lietas materiālu 2. sēj. 2. lp.).

68Pēc 2011. gada 8. novembra, kad Noteikumi Nr. 859 tika

69pieņemti, tie ir grozīti 2015. gadā, pieņemot Noteikumus Nr. 210.

70Tomēr ar šiem noteikumiem maksimālais juridiskās palīdzības

71izmaksu atlīdzinājuma apmērs netika grozīts pēc būtības, bet

72tikai pielāgots euro ieviešanai, aizstājot latus ar

73euro (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta Nr.

74TA-693 "Grozījumi Noteikumos Nr. 859" sākotnējās

75ietekmes izvērtējumu (anotāciju)). Līdz brīdim, kad

76apstrīdētās normas tika piemērotas Pieteikuma iesniedzējai, tās

77vairs nav grozītas un tādējādi pēc būtības ir saglabāts sākotnēji

78pieņemtais tiesiskais regulējums.

79Ministru kabinets 2020. gada 7. aprīlī pieņēma noteikumus Nr.

80195, ar kuriem palielināja citstarp apstrīdētajās normās noteikto

81apmēru, kādā atlīdzināmas ar juridisko palīdzību saistītās

82izmaksas. Pamatojot šo palielinājumu, Ministru kabinets uzsvēra,

83ka attiecīgo izmaksu apmērs neesot grozīts un palielināts kopš

842011. gada, tāpēc esot nepieciešams nodrošināt taisnīgu un

85samērīgu privātpersonai atlīdzināmo ar juridisko palīdzību

86saistīto izdevumu noteikšanu un to pēc iespējas vienādot ar

87Noteikumiem Nr. 1493 (sk. Ministru kabineta noteikumu

88projekta Nr. TA-373 "Grozījumi Noteikumos Nr.

89859" sākotnējās ietekmes izvērtējumu (anotāciju)).

90Administratīvā tiesa bija vērsusi Ministru kabineta uzmanību

91uz Noteikumos Nr. 859 ietvertā tiesiskā regulējuma nepilnību.

92Piemērojot Noteikumus Nr. 859 (redakcijā, kas bija spēkā līdz

932020. gada 9. aprīlim), tā atzina, ka Noteikumos Nr. 859 ir

94konstatējama nepilnība attiecībā uz gadījumu, kad juridiskās

95palīdzības sniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

96Tāpēc, lai novērstu šādu nepilnību, pēc analoģijas būtu

97piemērojams Noteikumu Nr. 1493 tiesiskais regulējums. Tādējādi,

98novēršot situācijas, kad privātpersonai netiek atmaksāta pilna

99summa par saņemto juridisko palīdzību, jo tajā netiek ieskaitīts

100pievienotās vērtības nodoklis, Noteikumos Nr. 859 būtu nosakāms,

101ka pievienotās vērtības nodokļa summa ir pieskaitāma samaksai par

102juridiskās palīdzības sniegšanu (sk. Senāta Administratīvo

103lietu departamenta 2019. gada 18. oktobra spriedumu un blakus

104lēmumu lietā Nr. SKA-227/2019). Minētās atziņas

105Ministru kabinets ņēmis vērā, pieņemot Noteikumus Nr. 195, un

106paredzējis, ka papildus Noteikumu Nr. 859 3. punktā minētajām

107izmaksām valsts atlīdzina arī pievienotās vērtības nodokļa summu,

108ja juridiskās palīdzības sniedzējs ir reģistrējies kā pievienotās

109vērtības nodokļa maksātājs un savā rēķinā par sniegto juridisko

110palīdzību šo nodokli ir iekļāvis.

111Līdz ar to Ministru kabinets ir

112noteicis tiesisko regulējumu, kas paredz ar juridisko palīdzību

113saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ja šie izdevumi radušies valsts

114prettiesiskas rīcības rezultātā.