13. pants

Lai izvērtētu, vai likumdevējs ir ievērojis rīcības

brīvību un nodrošinājis tiesas pieejamību un tiesības uz

kvalificētu juridisko palīdzību, Satversmes tiesai ir

jānoskaidro, vai valsts ir veikusi pasākumus, proti, noteikusi

tiesisko regulējumu, kas paredz ar juridisko palīdzību saistīto

izdevumu atlīdzināšanu tad, ja šie izdevumi radušies valsts

prettiesiskas rīcības rezultātā.

13.1. Atlīdzināšanas likumā ietverti zaudējuma

atlīdzinājuma pamati, tā apmēra noteikšanas nosacījumi, kā arī

kārtība, kādā iestāde izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas gadījumus

un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, kā arī nodrošina

lēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi. Šā likuma mērķis ir

nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa

likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par

mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar

valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai

prettiesisku faktisko rīcību. Līdz 2018. gada 28. februārim, kad

stājās spēkā 2018. gada 15. februāra likums "Grozījumi

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas

likumā", šā likuma nosacījumi par to zaudējumu

atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes

prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko

rīcību, bija attiecināmi arī uz tādu zaudējumu atlīdzināšanu,

kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā.

Atlīdzināšanas likuma izpratnē mantiskais zaudējums aptver arī

izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šā likuma 7.

panta trešā daļa attiecas uz jebkuru privātpersonu un pamatā

paredz ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu pēc

tam, kad tiesvedības procesā ir konstatēts administratīvā akta

vai iestādes faktiskās rīcības prettiesiskums (sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2010-11-01 9. punktu). Atbilstoši šai tiesību

normai Ministru kabinetam ir piešķirts pilnvarojums noteikt

atlīdzināmo ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu maksimālo

apmēru.

13.2. Atbilstoši likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam

apmērs, kādā nosakāma atlīdzība par konkrētu darbību veikšanu

juridiskās palīdzības ietvaros, ir atkarīgs tieši no Ministru

kabineta veiktā izvērtējuma un tā pieņemtajos noteikumos

ietvertajām prasībām (sk. Saeimas viedokli lietas materiālu 2.

sēj. 14. lp.).

Ministru kabinets 2011. gada 8. novembrī pieņēma Noteikumus

Nr. 859, kas stājās spēkā 2011. gada 11. novembrī. Tajos bija

noteikts privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu

maksimālais apmērs gadījumā, ja valsts pārvaldes iestādes rīcības

dēļ privātpersonai nodarīts mantisks zaudējums vai personisks

kaitējums. Ministru kabinets, izdodot šos noteikumus, ņēma vērā,

ka praksē pirms to pieņemšanas tiesību normu piemērotāji ar

juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājuma apmēru

noteica pēc analoģijas ar Noteikumiem Nr. 1493, kuros ietverts

tiesiskais regulējums par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un

to izmaksas kārtību. Tāpēc arī Noteikumi Nr. 859 tika izstrādāti

pēc analoģijas ar Noteikumiem Nr. 1493 (sk. Ministru

kabineta noteikumu projekta Nr. TA-2432 "Noteikumi par

privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu

maksimālo apmēru" sākotnējās ietekmes izvērtējumu

(anotāciju)). Pieņemot Noteikumus Nr. 1493, tika ņemts vērā

jau Noteikumos Nr. 1068 ietvertais tiesiskais regulējums.

Savukārt, izstrādājot Noteikumus Nr. 1068, tika veikta juridiskās

palīdzības sniedzēju aptauja un veikts pētījums par juridisko

pakalpojumu tirgus cenām, ņemot vērā arī katra tiesvedības

procesa īpatnības. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, tika

noteikti juridiskās palīdzības veidi, apjoms un atlīdzināmie

izdevumi (sk. Juridiskās palīdzības administrācijas viedokli

lietas materiālu 2. sēj. 2. lp.).

Pēc 2011. gada 8. novembra, kad Noteikumi Nr. 859 tika

pieņemti, tie ir grozīti 2015. gadā, pieņemot Noteikumus Nr. 210.

Tomēr ar šiem noteikumiem maksimālais juridiskās palīdzības

izmaksu atlīdzinājuma apmērs netika grozīts pēc būtības, bet

tikai pielāgots euro ieviešanai, aizstājot latus ar

euro (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta Nr.

TA-693 "Grozījumi Noteikumos Nr. 859" sākotnējās

ietekmes izvērtējumu (anotāciju)). Līdz brīdim, kad

apstrīdētās normas tika piemērotas Pieteikuma iesniedzējai, tās

vairs nav grozītas un tādējādi pēc būtības ir saglabāts sākotnēji

pieņemtais tiesiskais regulējums.

Ministru kabinets 2020. gada 7. aprīlī pieņēma noteikumus Nr.

195, ar kuriem palielināja citstarp apstrīdētajās normās noteikto

apmēru, kādā atlīdzināmas ar juridisko palīdzību saistītās

izmaksas. Pamatojot šo palielinājumu, Ministru kabinets uzsvēra,

ka attiecīgo izmaksu apmērs neesot grozīts un palielināts kopš

2011. gada, tāpēc esot nepieciešams nodrošināt taisnīgu un

samērīgu privātpersonai atlīdzināmo ar juridisko palīdzību

saistīto izdevumu noteikšanu un to pēc iespējas vienādot ar

Noteikumiem Nr. 1493 (sk. Ministru kabineta noteikumu

projekta Nr. TA-373 "Grozījumi Noteikumos Nr.

859" sākotnējās ietekmes izvērtējumu (anotāciju)).

Administratīvā tiesa bija vērsusi Ministru kabineta uzmanību

uz Noteikumos Nr. 859 ietvertā tiesiskā regulējuma nepilnību.

Piemērojot Noteikumus Nr. 859 (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2020. gada 9. aprīlim), tā atzina, ka Noteikumos Nr. 859 ir

konstatējama nepilnība attiecībā uz gadījumu, kad juridiskās

palīdzības sniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

Tāpēc, lai novērstu šādu nepilnību, pēc analoģijas būtu

piemērojams Noteikumu Nr. 1493 tiesiskais regulējums. Tādējādi,

novēršot situācijas, kad privātpersonai netiek atmaksāta pilna

summa par saņemto juridisko palīdzību, jo tajā netiek ieskaitīts

pievienotās vērtības nodoklis, Noteikumos Nr. 859 būtu nosakāms,

ka pievienotās vērtības nodokļa summa ir pieskaitāma samaksai par

juridiskās palīdzības sniegšanu (sk. Senāta Administratīvo

lietu departamenta 2019. gada 18. oktobra spriedumu un blakus

lēmumu lietā Nr. SKA-227/2019). Minētās atziņas

Ministru kabinets ņēmis vērā, pieņemot Noteikumus Nr. 195, un

paredzējis, ka papildus Noteikumu Nr. 859 3. punktā minētajām

izmaksām valsts atlīdzina arī pievienotās vērtības nodokļa summu,

ja juridiskās palīdzības sniedzējs ir reģistrējies kā pievienotās

vērtības nodokļa maksātājs un savā rēķinā par sniegto juridisko

palīdzību šo nodokli ir iekļāvis.

Līdz ar to Ministru kabinets ir

noteicis tiesisko regulējumu, kas paredz ar juridisko palīdzību

saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ja šie izdevumi radušies valsts

prettiesiskas rīcības rezultātā.