11. punkts

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes lektore Mg. iur. Zane Vorslava -

3uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 1. un 109.

4pantam.

5Sociālo tiesību īstenošana esot atkarīga no katras valsts

6ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem. Sociālās

7palīdzības likuma izpratnē sociālajai palīdzībai vajagot

8nodrošināt personas pamatvajadzības, proti, pārtiku, apģērbu,

9mājokli, veselības aprūpi un obligāto izglītību. Tomēr esot jāņem

10vērā, ka sociālo tiesību kontekstā "cilvēka cienīgas dzīves

11līmeņa nodrošināšana" ir jānošķir no "dzīves kvalitātes

12nodrošināšanas". Dzīves kvalitāte esot personas, ģimenes,

13personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietverot

14fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu,

15izglītību, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt

16lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu. Tātad to

17raksturojot vairāku kompleksu apstākļu kopums.

18Ikvienai personai, kura objektīvu apstākļu dēļ negūst

19pietiekamus ienākumus un kura ir atzīta par trūcīgu, esot

20tiesības saņemt ne tikai pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, bet

21arī citādu valsts un pašvaldību sniegto sociālo palīdzību - gan

22naudas, gan dažādu pakalpojumu veidā. Tātad šādām personām esot

23visas iespējas nodrošināt sev cilvēka cienīgu dzīves līmeni. Esot

24jāņem vērā arī tas, ka Ministru kabinets ar Noteikumiem Nr. 454

25ir paaugstinājis GMI līmeni.