22. punkts

1Ministru kabineta, Saeimas un Labklājības

2ministrijas pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdētā norma

3un ar to cieši saistītais pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai esot

4tikai viens no pasākumiem valsts sociālās drošības sistēmas

5ietvaros. Tādēļ, vērtējot to, vai trūcīgām personām ir

6nodrošināta iespēja izmantot savas sociālās tiesības vismaz

7minimālā apmērā, esot jāaplūko visa sociālās drošības sistēma

8kopumā (sk. 2020. gada 19. un 20. maija tiesas sēdes

9stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 47.-48., 78. lp. un 4. sēj.

1011. lp.).

11Savukārt tiesībsargs, analizējot vienīgi sociālās palīdzības

12pabalstus, norāda: lai gan trūcīgām personām ir pieejams

13pašvaldību atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanai, tas tik un tā

14nav pietiekams, lai segtu visus personas izdevumus saistībā ar

15mājokļa uzturēšanu, veselības aprūpi, apģērbu, kā arī tiesību uz

16pamatizglītību izmantošanu. Ar apstrīdēto normu cieši saistītais

17pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai esot izlietojams ne tikai

18vajadzības pēc pārtikas, bet arī citu pamatvajadzību

19apmierināšanai (sk. lietas materiālu 1. sēj.

208.-12. lp.).

2122.1. Kā jau tika norādīts iepriekš, likumdevējs ir

22noteicis, ka Latvijas sociālās drošības sistēmu veido sociālā

23apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti, kā arī sociālās

24palīdzības pabalsti un sociālie pakalpojumi.

25Saskaņā ar Sociālās palīdzības likuma 5. panta trešās daļas 2.

26punktu, aprēķinot pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai apmēru, par

27ienākumiem neuzskata noteiktus valsts sociālos pabalstus, kā arī

28sociālās palīdzības pabalstus. Tāpat atbilstoši Noteikumu Nr. 299

2914. punktam par ienākumiem nav uzskatāmi arī sociālās drošības

30sistēmas un atbalsta pasākumi bārenim un bez vecāku gādības

31palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

32Tas nozīmē, ka papildus pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai

33trūcīga persona var saņemt vienīgi minētajā likuma normā

34noteiktos valsts sociālos pabalstus un sociālās palīdzības

35pabalstus, kā arī Noteikumu Nr. 299 14. punktā minētos citus

36atbalsta pasākumus. Sociālās apdrošināšanas ietvaros gūtie

37ienākumi, kā arī Sociālās palīdzības likuma 5. panta trešās daļas

382. punktā neminētie valsts sociālie pabalsti tiek ņemti vērā,

39aprēķinot pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, tādēļ tie nevar

40tikt vērtēti kā papildu sociālā atbalsta pasākumi trūcīgām

41personām, kuras saņem pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai.

42Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs vienīgi Sociālās palīdzības

43likuma 5. panta trešās daļas 2. punktā un Noteikumos Nr. 299

44noteiktos sociālās drošības sistēmas pasākumus, tostarp sociālos

45pakalpojumus, kā arī citus atbalsta pasākumus.

4622.2. Kā jau iepriekš minēts, aprēķinot pabalsta GMI

47līmeņa nodrošināšanai apmēru, par ienākumiem netiek uzskatīti

48vairāki pabalsti, kas noteikti Valsts sociālo pabalstu likumā,

49proti: ģimenes valsts pabalsts un piemaksas pie šā pabalsta;

50bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts; bērna piedzimšanas

51pabalsts; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personai ar

52invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās; pabalsts

53personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, un

54apbedīšanas pabalsts. Tāpat personai ir tiesības saņemt citos

55normatīvajos aktos noteiktos pabalstus, piemēram, pabalstu par

56asistenta izmantošanu un pabalstu ar celiakiju slimam bērnam.

57Turklāt no Noteikumu Nr. 299 14. punkta izriet, ka trūcīgas

58personas ienākumus papildus pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai

59veido arī pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības

60pabalsti un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības

61palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī

62naudas līdzekļi, kas iegūti no labdarības fondiem, studējošā

63kredīts un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais

64labums.

65Satversmes tiesa konstatē, ka šiem sociālās drošības sistēmas

66pasākumiem, kā arī citiem atbalsta pasākumiem ir konkrēts mērķis

67un tie tiek izmaksāti pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām

68personām. Piemēram, saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 2.

69un 6. pantu ģimenes valsts pabalsta mērķis ir sniegt regulāru

70atbalstu ģimenēm, kurām radušies papildu izdevumi sakarā ar bērna

71audzināšanu. Savukārt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta

72mērķis ir īpaši palīdzēt bērniem ar invaliditāti (sk. Valsts

73sociālo pabalstu likuma 7.1 pantu). Tādējādi šie

74sociālās drošības sistēmas pasākumi un citi atbalsta pasākumi

75nebūtu vērtējami kā tādi, kuri primāri izmantojami trūcīgās

76personas vai tās ģimenes locekļu pamatvajadzību

77nodrošināšanai.

7822.3. Saskaņā ar Sociālās palīdzības likuma 9. panta

79pirmo daļu pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas

80dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās

81vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo

82palīdzību. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15.

83panta pirmās daļas 7. un 9. punktam sociālās palīdzības

84nodrošināšana, kā arī palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā ir

85viena no pašvaldības autonomajām funkcijām.

86Sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmajā un otrajā daļā

87likumdevējs ir noteicis trīs obligāti izmaksājamos sociālās

88palīdzības pabalstus, ko pašvaldības izmaksā no sava pamatbudžeta

89līdzekļiem: pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu

90un pabalstu krīzes situācijā. Saskaņā ar šā panta trešo daļu

91gadījumā, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāja

92pieprasījums pēc pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa

93pabalsta, pašvaldība, izvērtējot ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas

94personas ienākumus, ir tiesīga no sava pamatbudžeta izmaksāt arī

95citus pabalstus ģimenes vai personas pamatvajadzību

96apmierināšanai.

9722.3.1. No Labklājības ministrijas sniegtās

98informācijas Satversmes tiesai izriet, ka 2018. gadā papildus

99pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai dzīvokļa pabalsts ir veidojis

100lielāko daļu no pašvaldību kopumā izmaksātajiem sociālās

101palīdzības pabalstiem trūcīgām personām (sk. lietas materiālu

1022. sēj. 112. un 113. lp.).

103Lai gan dzīvokļa pabalsts Sociālās palīdzības likumā ir

104noteikts kā obligāti izmaksājams pabalsts trūcīgām personām,

105jautājums par tā izmaksas kārtību un apmēru ir pašvaldības

106kompetencē. Tas nozīmē, ka šā pabalsta aprēķināšanas metodika,

107apmērs un piešķiršanas kārtība katrā pašvaldībā ir regulēta

108atšķirīgi. Labklājības ministrija norāda, ka ne visās pašvaldībās

109dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts katru mēnesi, tāpēc trūcīgo

110personu saņemtās pabalstu summas ir atšķirīgas. Piemēram, Rīgā

1112018. gadā vidējais pabalsta apmērs trūcīgai personai bija 60,14

112euro mēnesī, bet citās pašvaldībās - vidēji 1-2

113euro mēnesī. Turklāt, neraugoties uz to, ka trūcīgām

114personām jābūt iespējai saņemt dzīvokļa pabalstu, esot arī tādas

115pašvaldības, kurās 2018. gadā dzīvokļa pabalsts nav izmaksāts.

116Savukārt citās pašvaldībās trūcīgai personai dzīvokļa pabalsts

117īres un komunālo pakalpojumu samaksai tiek maksāts katru mēnesi,

118bet reizi gadā tiek izmaksāts pabalsts kurināmā iegādei (sk.

119lietas materiālu 2. sēj. 110. lp.). Tas, ka dzīvokļa pabalsta

120apmērs un piešķiršanas kārtība katrā pašvaldībā ir atšķirīgi,

121atzīts arī Sākotnējās ietekmes novērtējumā par iecerētajām

122strukturālajām reformām sociālās palīdzības politikas jomā. Tajā

123secināts, ka iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, risinot

124ar mājokļa izdevumiem saistītos jautājumus (sk.: Sākotnējās

125ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām

126reformām sociālās palīdzības politikas jomā (2014), SIA

127"KPMG Baltics". Gala ziņojums par optimālākajiem

128risinājuma variantiem sociālās palīdzības sistēmas izmaiņām un no

129pārējām sistēmām nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un

130piedāvāto variantu ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem

131novērtējums, 7. lpp.).

132Satversmes tiesa secina: lai gan trūcīgām personām ir

133paredzēts atbalsts dzīvokļa pabalsta veidā, tomēr personas

134iespējas saņemt šo pabalstu, kā arī tā apmērs ir lielā mērā

135atkarīgs no tā, kurā pašvaldībā persona deklarējusi savu

136dzīvesvietu. Nav gūstams apstiprinājums tam, ka ikvienai trūcīgai

137personai, kurai papildus pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai ir

138tiesības saņemt arī dzīvokļa pabalstu, šāds atbalsts mājokļa

139izmaksu segšanai faktiski tiek piešķirts. Tādējādi, kamēr

140likumdevējs pieļauj, ka atbalsta pasākumi mājokļa jautājumos

141trūcīgām personām tiek sniegti atkarībā no pašvaldību sociālās

142politikas un finansiālajām iespējām, šo sociālās palīdzības

143pabalstu nevar atzīt par tādu, kas ikvienai trūcīgai personai

144nodrošinātu atbalstu mājokļa jautājumos.

14522.3.2. Atbilstoši Sociālās palīdzības likuma 35. panta

146otrajai daļai pašvaldība, neizvērtējot ģimenes vai atsevišķi

147dzīvojošas personas ienākumus, var piešķirt ģimenei vai personai

148pabalstu krīzes situācijā.

149Sociālā palīdzība krīzes situācijā ir tāds sociālās palīdzības

150veids, kas tiek sniegts individuāli un īslaicīgi. Tas papildina

151sociālās palīdzības minimumu gadījumos, kad trūcīgai personai

152radušies ārkārtēji apstākļi, proti, kad tā katastrofas vai citu

153no šīs personas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem

154spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Tomēr šāds

155atbalsts personai tiek sniegts tikai līdz brīdim, kad šādi

156ārkārtēji apstākļi ir izzuduši. Tādējādi šāds sociālās palīdzības

157pabalsta veids pats par sevi nav vērsts uz to, lai risinātu

158jautājumus, kas saistīti ar tādiem trūcīgas personas dzīves

159apstākļiem, kas to pakļauj nabadzības riskam. Tiesas sēdē arī

160Ministru kabineta pārstāve Elīna Celmiņa atzina, ka šis pabalsts

161tiek izmaksāts konkrētām personām, kad tās nonākušas krīzes

162situācijā, un tāpēc, iespējams, nebūtu vērtējams kā atbalsta

163pasākums trūcīgām personām pamatvajadzību apmierināšanai (sk.

1642020. gada 19. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3.

165sēj. 62. lp.).

16622.3.3. Kā jau tika noskaidrots iepriekš, pašvaldības

167trūcīgām personām izmaksā arī citus sociālās palīdzības pabalstus

168- pabalstu skolas piederumu iegādei, pabalstu apģērbiem un

169apaviem, veselības aprūpes pakalpojumu samaksai, kā arī citus

170pabalstus.

171Tomēr šo sociālās palīdzības pabalstu esība un apmērs katrā

172pašvaldībā ir atšķirīgs un atkarīgs no pašvaldību bieži vien

173ierobežotajām iespējām šādu atbalstu sniegt. Valsts kontrole jau

1742014. gadā ir secinājusi, ka pašvaldībās nav veikts mērķtiecīgs

175izvērtējums par iedzīvotāju sociālo situāciju un to

176pamatvajadzībām, lai izveidotu efektīvu sociālās palīdzības

177sistēmu. Pašvaldību sociālās palīdzības sistēma lielākoties tiek

178veidota atbilstoši pašvaldību finanšu iespējām (sk.: Valsts

179kontroles revīzijas ziņojums. Pašvaldību sniegtās sociālās

180palīdzības tiesiskums un efektivitāte, Rīga, 2014, 5. un 6.

181lpp.). Arī 2020. gada Valsts kontroles revīzijas ziņojumā

182secināts, ka pašvaldībās arvien pastāv arī atšķirīga pieeja

183sociālo pabalstu veidu, to skaita un saņēmēju loka noteikšanā.

184Pašvaldību izlietotie līdzekļi, kas paredzēti sociālajai

185palīdzībai, visos gadījumos nav mērķēti nabadzības riskam

186pakļautajām iedzīvotāju grupām. Turklāt visbiežāk pašvaldību

187sociālo dienestu rīcībā nemaz nav aktuālas informācijas par

188pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju struktūru, tajā skaitā par tādām

189iedzīvotāju grupām, kas visvairāk ir pakļautas nabadzības un

190sociālās atstumtības riskam (sk.: Valsts kontroles revīzijas

191ziņojums. Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika

192sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā? Rīga,

1932020, 8., 104. un 112. lpp.). Pieaicinātā persona Baiba Bela

194tiesas sēdē norādīja, ka bieži vien trūcīgām personām arī nav

195skaidrs, kāda veida atbalstu pašvaldības sociālās palīdzības

196veidā tām ir tiesības saņemt (sk. 2020. gada 26. maija tiesas

197sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 86. lp.).

198Ņemot vērā šos apstākļus, Satversmes tiesa nav guvusi

199apstiprinājumu tam, ka pašvaldību piešķirtie sociālās palīdzības

200pabalsti sasniegtu mērķi nodrošināt trūcīgām personām

201nepieciešamo atbalstu, tādējādi mazinot sociālo nevienlīdzību un

202nodrošinot šīm personām tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka

203cieņai.

20422.4. Likumdevējs normatīvajos aktos ir noteicis

205trūcīgām personām arī atvieglojumus dažādās jomās. Piemēram,

206trūcīgām personām ir samazināta maksa par elektroenerģiju un

207paredzēta nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90 procentu apmērā,

208kā arī zāļu vai medicīnisko ierīču izdevumu pilnīga kompensācija.

209Tāpat, lai veicinātu personas sociālo tiesību īstenošanu, ir

210paredzēti dažādi valsts un pašvaldību nodrošināti sociālie

211pakalpojumi, piemēram, sociālās aprūpes un sociālās

212rehabilitācijas pakalpojumi. Kā tiesas sēdē norādīja pieaicinātā

213persona Ruta Zilvere, bieži vien tieši palīdzība sociālā

214pakalpojuma veidā ir vispiemērotākais līdzeklis ar trūcīgas

215personas dzīves apstākļiem saistītu problēmu risināšanai (sk.

2162020. gada 20. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4.

217sēj. 56. lp.).

218Satversmes tiesa piekrīt, ka normatīvajos aktos noteiktie

219atvieglojumi, kā arī sociālie pakalpojumi kopsakarā ar citiem

220sociālās palīdzības pabalstiem var nodrošināt atbalstu trūcīgām

221personām. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi atvieglojumi, piemēram,

222bezmaksas juridiskā palīdzība, ir saistīti ar trūcīgas personas

223pamatvajadzību apmierināšanu. Turklāt tie tiek piešķirti

224noteiktos gadījumos konkrētām personām. Tādēļ tas, ka likumdevējs

225dažādās jomās ir piešķīris zināmus atvieglojumus trūcīgām

226personām, pats par sevi neliecina, ka šīm personām būtu

227nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Turklāt nav veikts

228pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamo izdevumu, kā arī

229sociālo pakalpojumu un normatīvajos aktos noteikto atvieglojumu

230novērtējums, kas ļautu Satversmes tiesai pārliecināties par to,

231cik lielā mērā šādi atbalsta pasākumi palīdz nodrošināt trūcīgai

232personai iespēju dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.

233To, ka šāds novērtējums nav veikts, tiesas sēdē apstiprināja arī

234Ministru kabineta pārstāve (sk. 2020. gada 19. maija tiesas

235sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 60. lp.).

23622.5. Satversmes tiesa secina, ka sociālās drošības

237sistēmas ietvaros trūcīgai personai ir pieejami dažādi sociālā

238atbalsta pasākumi. Tomēr valsts sociālie pabalsti nav vērtējami

239kā tādi, kas būtu izmantojami personas pamatvajadzību

240apmierināšanai, jo to mērķi ir citi. Turklāt tie tiek piešķirti

241pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām konkrētās

242situācijās. Tādējādi šādu pabalstu esība pati par sevi neliecina,

243ka likumdevējs būtu nodrošinājis trūcīgām personām iespēju

244izmantot sociālās tiesības vismaz minimālajā apmērā. Savukārt

245sociālās palīdzības ietvaros šo personu iespējas saņemt sociālo

246atbalstu ir atšķirīgas. Tādējādi nav iespējams apgalvot, ka GMI

247līmenis kopsakarā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem

248visām trūcīgajām personām visā valsts teritorijā nodrošinātu

249iespējas dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Arī

250Valsts kontrole 2020. gada revīzijas ziņojumā ir secinājusi, ka

251sociālā politika nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai netiek

252īstenota efektīvi. Nav veikts visaptverošs esošā valsts un

253pašvaldību atbalsta izvērtējums, lai novērtētu, vai pieejamais

254atbalsts ir pietiekams, efektīvs un apmierina mērķgrupas

255vajadzības (sk.: Valsts kontroles revīzijas ziņojums. Vai

256valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

257izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā? Rīga, 2020, 7. un

2589. lpp.).

259Turklāt, pat pieņemot, ka ar pabalstu GMI līmeņa

260nodrošināšanai primāri tiek segti trūcīgas personas izdevumi par

261pārtiku, acīmredzams ir tas, ka GMI līmenis nav atbilstošs šīs

262pamatvajadzības nodrošināšanai. Eiropas Komisijas finansētā

263projekta "Eiropas Budžeta paraugu tīkls" ietvaros tika

264pētīts pārtikas patēriņa grozs Rīgā 2015. gadā un secināts, ka

265veselīgam uzturam vienai personai ir nepieciešami 153

266euro, bet ģimenei, kurā ir divi bērni, - 574 euro

267mēnesī (sk.: Eiropas Komisija. Pārtikas patēriņa grozs

268Latvijā, 2016, 2. lpp.). Arī pieaicinātā persona Ingrīda

269Millere tiesas sēdē apstiprināja, ka veselīgam uzturam

270nepieciešamo līdzekļu apmērs mēnesī vienai personai pārsniedz GMI

271līmeni. Proti, cilvēkam ar zemu enerģijas patēriņu dienā veselīga

272uztura nodrošināšanai nepieciešami vismaz 93,60

273euro mēnesī, bet cilvēkam ar augstāku enerģijas patēriņu

274dienā šis nepieciešamo līdzekļu apmērs esot vēl vismaz par 10

275procentiem lielāks (sk. 2020. gada 20. maija tiesas sēdes

276stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 4. lp.).

277Ministru kabinets atzīst, ka pabalsts GMI līmeņa

278nodrošināšanai pilnībā nesedz trūcīgas personas izdevumus par

279pārtiku, bet norāda, ka esot paredzēti arī citi atbalsta

280pasākumi. Ar Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām

281atbalstu trūcīgām personām tiekot izsniegtas pārtikas un pamata

282materiālā nodrošinājuma pakas, tāpat darbojoties vairākas gatavo

283maltīšu un pārtikas izdales vietas (sk. lietas materiālu 2.

284sēj. 60. lp.). Satversmes tiesa norāda, ka pakalpojumi, ko

285sniedz dažādas organizācijas un privātpersonas, var tikt

286uzskatīti par sociālās drošības sistēmas pasākumiem, tomēr

287visupirms tieši valsts un pašvaldības ir atbildīgas par to, lai

288ikvienai trūcīgai personai būtu nodrošinātas iespējas dzīvot tādu

289dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.

290Tādējādi apstrīdētajā normā

291noteiktais GMI līmenis kopsakarā ar citiem sociālās drošības

292sistēmas pasākumiem nenodrošina to, ka ikviena trūcīga persona

293var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.