1Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa
2secina, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI līmeņa
3noteikšanu saistītos jautājumus, jo nav definējis, tieši kādām
4pamatvajadzībām pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai tiek
5izmaksāts, kā arī nav izstrādājis GMI līmeņa noteikšanas metodes
6pamatprincipus. GMI līmenis nav noteikts, pamatojoties uz tādu
7metodi, kas izrietētu no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu,
8izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu
9attīstību. Turklāt šis līmenis kopsakarā ar citiem sociālās
10drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina to, ka ikviena trūcīga
11persona var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Tādēļ
12nevar atzīt, ka Ministru kabinets būtu pienācīgā kārtībā veicis
13pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu trūcīgām personām
14iespēju izmantot sociālās tiesības vismaz minimālajā apmērā.
15Līdz ar to apstrīdētā norma
16neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.
1Tiesībsargs tiesas sēdē lūdza Satversmes tiesu
2vērtēt apstrīdētās normas atbilstību arī Satversmes 91. panta
3otrajam teikumam. Tomēr šajā lietā Satversmes tiesai nav
4nepieciešams vērtēt apstrīdētās normas atbilstību minētajai
5augstāka juridiska spēka normai, jo ir konstatēta tās
6neatbilstība Satversmes 1. un 109. pantam.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.