3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka

3apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

43.1. Ministru kabinets ar Noteikumiem Nr. 454 esot

5paaugstinājis GMI līmeni, nosakot, ka no 2020. gada 1. janvāra

6tas ir 64 euro mēnesī. Tas esot viens no pēdējo desmit

7gadu laikā veiktajiem nozīmīgākajiem pasākumiem atbalsta

8uzlabošanai personām ar ļoti zemiem ienākumiem. Grozījumi

9apstrīdētājā regulējumā varot būt par pamatu tam, lai tiesvedība

10lietā tiktu izbeigta.

113.2. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai esot naudas un

12mantisks pabalsts vai naudas vai mantisks pabalsts, ko

13pašvaldības piešķirot ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām,

14kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un

15kuras ir atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošinot noteikto

16GMI līmeni katram ģimenes loceklim.

17GMI līmeni saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma

18projektu katru gadu pārskatot Ministru kabinets. To nosakot

19Ministru kabineta noteikumos, iepriekš politiski vienojoties

20Labklājības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai. Kopš

212006. gada Labklājības ministrija sarunās ar Latvijas Pašvaldību

22savienību vienmēr esot rosinājusi paaugstināt GMI līmeni.

23Piedāvātie risinājumi esot bijuši sagatavoti, analizējot gan

24valsts un pašvaldību sociālās palīdzības pasākumus, gan arī

25inflācijas līmeni valstī un minimālo ienākumu līmeni. Tomēr

26Latvijas Pašvaldību savienība neesot piekritusi GMI līmeņa

27paaugstināšanai, norādot uz atsevišķu pašvaldību finansiālo

28nespēju nodrošināt atbalstu tādā gadījumā, ja GMI līmenis tiktu

29paaugstināts, kā arī uz valsts līdzfinansējuma trūkumu. Laikā no

302009. gada līdz 2013. gadam, kad sociālās palīdzības saņēmēju

31bijis ļoti daudz, valsts sniegusi atbalstu pašvaldībām pabalsta

32GMI līmeņa nodrošināšanai samaksai. Tomēr šobrīd minētais

33pabalsts tiekot maksāts vienīgi no pašvaldību budžeta

34līdzekļiem.

35Esot jāņem vērā, ka pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai

36aprēķināšanas metodika dod personai iespēju saņemt šo pabalstu

37arī tādā gadījumā, ja tās reālie ienākumi pārsniedz 53

38euro mēnesī. Proti, novērtējot to personu materiālo

39situāciju, kuras pretendē uz sociālo palīdzību, netiekot ņemti

40vērā šādi ienākumi: ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes

41valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, bērna ar invaliditāti

42kopšanas pabalsts, pabalsts personai ar invaliditāti, kurai

43nepieciešama kopšana, pabalsts par asistenta izmantošanu personām

44ar I grupas redzes invaliditāti, pabalsts transporta izdevumu

45kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta

46pārvietošanās, pabalsts ar celiakiju slimam bērnam, pabalsts

47bērna piedzimšanas gadījumā, pabalsts personas nāves gadījumā, kā

48arī dažādi citi Sociālās palīdzības likumā noteiktie sociālās

49palīdzības pabalsti.

503.3. Personām, kuras saņem pabalstu GMI līmeņa

51nodrošināšanai, tiekot izmaksāts arī dzīvokļa pabalsts un citi

52pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktie sociālās palīdzības

53pabalsti, piemēram, pabalsts skolas piederumu, apģērba un apavu

54iegādei, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Lai nodrošinātu

55atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām, pašvaldībai esot rīcības

56brīvība sniegt arī cita veida palīdzību.

57Pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai galvenais mērķis esot

58nodrošināt personas pamatvajadzību pēc pārtikas. Saskaņā ar

59Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma datiem vistrūcīgāko

60personu izdevumi pārtikas iegādei 2016. gadā bijuši 60,95

61euro uz vienu mājsaimniecības locekli. Tātad GMI līmenis

62nodrošinot vajadzību pēc pārtikas 80 procentu apmērā. Esot jāņem

63vērā, ka krīzes situācijā nonākušas personas var saņemt atbalstu

64arī no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām. Tāpat

65Latvijas teritorijā 2018. gadā esot bijušas 458 pārtikas un

66pamata materiālās palīdzības izdales vietas un 23 maltīšu izdales

67vietas.

68Latvijā 2017. gadā nabadzības riskam bijuši pakļauti 23,3

69procenti iedzīvotāju. Tie esot cilvēki ar ienākumiem zem 367

70euro uz vienu mājsaimniecības ekvivalento personu.

71Apzinoties nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību un

72nabadzību, politikas plānošanas dokumentos esot paredzēti dažādi

73pasākumi, lai pakāpeniski pilnveidotu trūcīgām personām paredzētā

74atbalsta sistēmu, tostarp 2014. gadā Ministru kabinets esot

75apstiprinājis koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa

76noteikšanu" (turpmāk - Koncepcija). Koncepcija paredzot

77minimālo ienākuma līmeni noteikt 40 procentu apmērā no

78mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu mediānas uz ekvivalento

79patērētāju, piemērojot ekvivalences skalu. Attiecībā uz GMI

80līmeni tie esot 20 procenti no mājsaimniecības rīcībā esošo

81ienākumu mediānas.

82Vērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 1. un

83109. pantam, tas esot jāskata kompleksi ar citiem personām ar

84ļoti zemiem ienākumiem paredzētā valsts un pašvaldību atbalsta

85veidiem. Šīm personām paredzētajiem valsts un pašvaldību atbalsta

86pasākumiem vajagot būt ekonomiski pamatotiem un samērīgiem ar

87visas sabiedrības interesēm un finansiālajām iespējām. Turklāt

88šai sistēmai vajagot būt tādai, kas motivētu personu iesaistīties

89darba tirgū, lai tādējādi patstāvīgi gūtu ienākumus atbilstoša to

90līmeņa nodrošināšanai.

913.4. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāve Elīna

92Celmiņa atkārtoja un papildināja atbildes rakstā minētos

93argumentus un norādīja, ka Latvijā izveidotā sociālā

94nodrošinājuma sistēma atbilst tādiem kritērijiem kā šīs sistēmas

95esība, adekvātums un pieejamība. Lai gan GMI līmenis noteikts

96Ministru kabineta noteikumos, šā līmeņa nodrošināšanai

97nepieciešamā pabalsta izmaksa esot pašvaldību autonomā

98kompetence.

99Sociālās drošības sistēmas ietvaros papildus pabalstam GMI

100līmeņa nodrošināšanai personai esot pieejami arī citi valsts un

101pašvaldību atbalsta pasākumi pamatvajadzību apmierināšanai. Šo

102pasākumu kopums ļaujot personai īstenot Satversmes 109. pantā

103ietvertās tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Ar sociālās

104palīdzības pabalstiem, tostarp pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai

105galvenokārt vajagot tikt nodrošinātām personas pamatvajadzībām

106pēc pārtikas, apģērba un mājokļa. Tomēr sociālā palīdzība pēc

107sava rakstura esot individuāla, un tāpēc tās izlietošanas mērķis

108netiekot regulēts.

109Līdz šim neesot izstrādāta viena pasaulē vispāratzīta metode,

110pēc kuras būtu nosakāms minimālais ienākuma līmenis. Tādēļ

111valstij esot rīcības brīvība piemērotākā risinājuma izvēlē.

112Līdzšinējā metode, atbilstoši kurai GMI līmenis tiek noteikts,

113vienojoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, neesot pretrunā ar

114Satversmi. Tomēr, apstiprinot Koncepciju, Ministru kabinets esot

115atzinis, ka līdzšinējā pieeja GMI līmeņa noteikšanai ir

116uzlabojama, un paredzējis metodi tā noteikšanai. Turklāt tiekot

117izstrādāts arī iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu

118grozs dažādiem mājsaimniecību veidiem.