9. pants

Pieaicinātā persona - biedrība

"EAPN-Latvia" - uzskata, ka apstrīdētais regulējums

neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

Nosakot GMI līmeni, esot jāņem vērā iztikas minimuma patēriņa

preču un pakalpojumu groza vērtība dažādām personu grupām,

piemēram, nodarbinātajiem, bērniem vai personām ar invaliditāti.

Vienīgi pēc šā rādītāja varot noteikt personu reālo vajadzību

nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu apmēru. Tomēr kopš 2014.

gada iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība

valstī netiekot aprēķināta.

Ar apstrīdēto regulējumu noteiktais GMI līmenis nenodrošinot

personu pamatvajadzību apmierināšanu pat minimālajā apmērā.

Neesot pieļaujams arī tas, ka GMI līmeni nosaka Labklājības

ministrija un Pašvaldību savienība, politiski vienojoties. Valsts

neesot izpildījusi savu pienākumu periodiski pārskatīt GMI līmeni

un nodrošināt tā atbilstību sociālajai realitātei un dzīves

dārdzībai.

Tiesas sēdē pieaicinātās personas pārstāvis Andris Burtnieks

atkārtoja rakstveida viedoklī minētos argumentus un īpaši

norādīja, ka pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai būtu jāapmierina

visas trūcīgu personu pamatvajadzības.