10. punkts

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Meža īpašnieku biedrība" - norāda, ka piesardzības

3princips ir vērtējams arī saistībā ar klimata pārmaiņu rezultātā

4pieaugošajiem vētru bojājumu riskiem, kā arī slimību un kaitēkļu

5savairošanās riskiem. Apstrīdētā norma meža īpašniekiem ļaušot

6daudz operatīvāk reaģēt uz minēto risku iestāšanās varbūtības

7palielināšanos.

8Apstrīdētā norma esot saistīta ar prasībām meža atjaunošanai

9pēc ciršanas. Regulējums veicināšot ilgtspējīgu attīstību,

10nodrošinot labāku meža augšanu un meža resursu palielināšanos.

11Labāka koku augšana nodrošinot arī lielāku ogļskābās gāzes

12piesaisti un skābekļa izdali, tādējādi veicinot klimata pārmaiņu

13mazināšanu un palielinot cilvēku iespējas dzīvot veselīgā vidē.

14Arī prasība par meža atjaunošanu triju gadu laikā veicināšot

15ātrāku ogļskābās gāzes piesaistes uzsākšanu un ainavas izmaiņu

16mazināšanu. Savukārt prasība par augstvērtīga stādāmā materiāla

17izmantošanu varētu apturēt priežu audžu apjoma samazināšanos,

18kuras iemesls esot priežu aizstāšana ar citām koku sugām.

19Apstrīdētā norma vienkāršojot tiesisko regulējumu, jo nosakot

20galvenās cirtes caurmēru neatkarīgi no mežaudzes bonitātes.

21Tādējādi savukārt tiekot mazināti korupcijas riski, jo sekundāri

22nosakāmajam parametram - mežaudzes bonitātei - vairs neesot

23ietekmes uz koksnes ieguvei nepieciešamās atļaujas izsniegšanu.

24Turklāt galvenās cirtes caurmēra izmaiņas Latvijas meža

25īpašniekiem nodrošinot līdzvērtīgākus noteikumus salīdzinājumā ar

26meža audzēšanas jomā konkurējošo valstu - Igaunijas un

27Skandināvijas valstu meža īpašniekiem.

28Biedrības "Latvijas Meža īpašnieku biedrība"

29pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tieši klimata pārmaiņu dēļ

30notiek izmaiņas mežu bioloģiskajā daudzveidībā. Koksne esot

31vienīgais nozīmīgais atjaunojamais dabas resurss, kas varot

32aizstāt tādus energoietilpīgus materiālus kā cements un

33plastmasa, un nākotnē pieprasījums pēc koksnes būšot vēl lielāks.

34Apstrīdētā norma kopā ar meža atjaunošanas regulējumu šo problēmu

35risinot. Tādējādi nākotnē audzes būšot ražīgākas un

36produktīvākas, tātad būšot arī vairāk koksnes, ar ko varēšot

37aizstāt fosilos resursus.

38Apstrīdētā norma ļaujot meža īpašniekiem to diezgan elastīgi

39pielietot meža apsaimniekošanas praksē. Tā veicinot meža masīvu

40sugu un vecuma struktūras dažādošanu, saimniekošanu ar nelieliem

41atvērumiem. Tā neesot pretrunā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām

42"Dabai tuva mežsaimniecība". Pirmkārt, minētajās

43vadlīnijās esot atzīts, ka boreālos mežus Eiropā apsaimnieko

44pārsvarā privātie meža īpašnieki un pieejai vajadzētu būt

45saistītai ar viņu izglītošanu un finansiālajām iniciatīvām, lai

46sekmētu dažādu meža apsaimniekošanas prakšu lietošanu. Otrkārt,

47apstrīdētā norma neparedzot, kāds cirtes veids - kailcirte,

48izlases cirte vai pakāpeniskā cirte - meža īpašniekam jāizvēlas.

49Treškārt, jaunajā regulējumā neesot nevienas normas, kas

50paredzētu monokultūru veidošanu. Saskaņā ar Meža atjaunošanas

51noteikumiem gandrīz 20 procenti dažādu citu koku sugu stādītā

52mežaudzē varot būt iesējušies no apkārtējām mežaudzēm.