10. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Meža īpašnieku biedrība" - norāda, ka piesardzības

princips ir vērtējams arī saistībā ar klimata pārmaiņu rezultātā

pieaugošajiem vētru bojājumu riskiem, kā arī slimību un kaitēkļu

savairošanās riskiem. Apstrīdētā norma meža īpašniekiem ļaušot

daudz operatīvāk reaģēt uz minēto risku iestāšanās varbūtības

palielināšanos.

Apstrīdētā norma esot saistīta ar prasībām meža atjaunošanai

pēc ciršanas. Regulējums veicināšot ilgtspējīgu attīstību,

nodrošinot labāku meža augšanu un meža resursu palielināšanos.

Labāka koku augšana nodrošinot arī lielāku ogļskābās gāzes

piesaisti un skābekļa izdali, tādējādi veicinot klimata pārmaiņu

mazināšanu un palielinot cilvēku iespējas dzīvot veselīgā vidē.

Arī prasība par meža atjaunošanu triju gadu laikā veicināšot

ātrāku ogļskābās gāzes piesaistes uzsākšanu un ainavas izmaiņu

mazināšanu. Savukārt prasība par augstvērtīga stādāmā materiāla

izmantošanu varētu apturēt priežu audžu apjoma samazināšanos,

kuras iemesls esot priežu aizstāšana ar citām koku sugām.

Apstrīdētā norma vienkāršojot tiesisko regulējumu, jo nosakot

galvenās cirtes caurmēru neatkarīgi no mežaudzes bonitātes.

Tādējādi savukārt tiekot mazināti korupcijas riski, jo sekundāri

nosakāmajam parametram - mežaudzes bonitātei - vairs neesot

ietekmes uz koksnes ieguvei nepieciešamās atļaujas izsniegšanu.

Turklāt galvenās cirtes caurmēra izmaiņas Latvijas meža

īpašniekiem nodrošinot līdzvērtīgākus noteikumus salīdzinājumā ar

meža audzēšanas jomā konkurējošo valstu - Igaunijas un

Skandināvijas valstu meža īpašniekiem.

Biedrības "Latvijas Meža īpašnieku biedrība"

pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tieši klimata pārmaiņu dēļ

notiek izmaiņas mežu bioloģiskajā daudzveidībā. Koksne esot

vienīgais nozīmīgais atjaunojamais dabas resurss, kas varot

aizstāt tādus energoietilpīgus materiālus kā cements un

plastmasa, un nākotnē pieprasījums pēc koksnes būšot vēl lielāks.

Apstrīdētā norma kopā ar meža atjaunošanas regulējumu šo problēmu

risinot. Tādējādi nākotnē audzes būšot ražīgākas un

produktīvākas, tātad būšot arī vairāk koksnes, ar ko varēšot

aizstāt fosilos resursus.

Apstrīdētā norma ļaujot meža īpašniekiem to diezgan elastīgi

pielietot meža apsaimniekošanas praksē. Tā veicinot meža masīvu

sugu un vecuma struktūras dažādošanu, saimniekošanu ar nelieliem

atvērumiem. Tā neesot pretrunā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām

"Dabai tuva mežsaimniecība". Pirmkārt, minētajās

vadlīnijās esot atzīts, ka boreālos mežus Eiropā apsaimnieko

pārsvarā privātie meža īpašnieki un pieejai vajadzētu būt

saistītai ar viņu izglītošanu un finansiālajām iniciatīvām, lai

sekmētu dažādu meža apsaimniekošanas prakšu lietošanu. Otrkārt,

apstrīdētā norma neparedzot, kāds cirtes veids - kailcirte,

izlases cirte vai pakāpeniskā cirte - meža īpašniekam jāizvēlas.

Treškārt, jaunajā regulējumā neesot nevienas normas, kas

paredzētu monokultūru veidošanu. Saskaņā ar Meža atjaunošanas

noteikumiem gandrīz 20 procenti dažādu citu koku sugu stādītā

mežaudzē varot būt iesējušies no apkārtējām mežaudzēm.