9. punkts

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Kokrūpniecības federācija" - uzskata, ka apstrīdētā

3norma atbilst Satversmes 115. pantam.

4Biedrība norāda, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā ir

5veikusi aprēķinus par potenciālo ciršanas pieaugumu. Apstrīdētās

6normas rezultātā tuvākajā desmitgadē ciršanas apjomi būšot tikai

7par 500 000 līdz 700 000 kubikmetriem gadā lielāki. Tas

8nenozīmējot, ka kopējie ciršanas apjomi pieaugs, jo saimnieciski

9izmantojamie meži ar katru gadu arvien vairāk samazinoties sakarā

10ar šo platību novirzīšanu vides aizsardzības mērķiem. Šobrīd

11dažādo prognožu ticamību varot pārbaudīt pēc 2022. gada ciršanas

12apjomiem un ciršanas atļauju izsniegšanas statistikas. Ciršanas

13atļauju izņemšanas statistika liecinot tikai par vēlmi, bet tā ne

14vienmēr tiekot realizēta.

15Apstrīdētā norma lielā mērā palīdzot risināt jautājumu par

16papildu koksnes kurināmā pieejamību.

17Teritorijās, uz kurām attiecas apstrīdētā norma, esot maz

18biotopu. Valsts jau esot īstenojusi piesardzības pasākumus

19biotopu kartēšanas laikā. Arī normatīvie akti neparedzot, ka būtu

20aizsargājama visa tā platība, kurā atrodas biotops.

21Ciršanas apjoms neesot pieaudzis ne tuvu tik būtiski, kā

22norādījušas vides aizsardzības organizācijas. Apstrīdētā norma

23attiecoties uz saimnieciskajiem mežiem, kurus to īpašnieki

24jebkurā gadījumā varēs nocirst tuvāko triju līdz piecu gadu

25laikā. Vajagot ņemt vērā arī to, ka nākotnē normatīvais

26regulējums būtiski samazinās saimniecisko mežu teritorijas.

27Tādējādi tikšot ietekmēta ne vien meža nozare, bet arī

28enerģētikas nozare.