11. pants

Pieaicinātā persona - Dr. silv. Dagnis

Dubrovskis - norāda, ka galvenās cirtes mērķa caurmērs un

vecums ir atkarīgs no meža apsaimniekošanas mērķa. Katram meža

apsaimniekošanas mērķim atbilstot atšķirīgs galvenās cirtes

caurmērs. Optimālais cirtes caurmērs un vecums tiekot aprēķināts,

nosakot meža gatavību - vecumu, kad kokaudze nodrošina maksimālo

koksnes krāju un rūpnieciskā sortimenta iznākumu, kā arī platības

apmežošanos pēc ciršanas vecumu sasniegušo koku nociršanas. Esot

izšķirama dabiskā, reproduktīvā, kvantitatīvā, tehniskā,

saimnieciskā un ekonomiskā gatavība.

No galvenās cirtes mērķa caurmēra vai vecuma izvēles esot

atkarīga meža apsaimniekošanas izvēles brīvība. Ja valsts nosaka

stingrus ierobežojumus, tā varot regulēt meža apsaimniekošanas

mērķu izvēli, kas dažkārt no meža īpašnieka prasot papildu

izmaksas, kuras valsts nekompensējot. Tāpēc šādai īpašuma tiesību

ierobežošanai vajagot būt pamatotai. Lai neierobežotu zemes

īpašnieku tiesības, Somijā un Zviedrijā galvenās cirtes mērķa

caurmērs vai vecums valstiski netiekot noteikts vai arī tiekot

noteikts atbilstoši kvantitatīvās gatavības parametru slieksnim.

Šāda pieeja nodrošinot maksimālu mežsaimniecības efektivitāti,

paaugstinot ieņēmumus un ceļot zemes īpašumu vērtību. Arī

Igaunijā galvenās cirtes mērķa caurmēri esot zemāki nekā

Latvijā.

Ar apstrīdēto normu noteiktais caurmērs veicināšot meža

kapitālvērtības pieaugumu, meža īpašnieku ikgadējās peļņas

potenciāla pieaugumu, Latvijas meža nozares papildus saražotās

produkcijas vērtības pieauguma potenciālu. Reģionos pieaugšot

jaunu ar mežizstrādi, meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu

saistītu darba vietu skaits. Ikgadējo ciršanas apjomu pieaugums

esot prognozējams aptuveni 10 procentu apmērā, kas neapdraudot

ilgtspējības principa ievērošanu.

Apstrīdētā norma nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju

piesaistes efektivitātes palielināšanos kokaudzēs, kā arī oglekļa

noglabāšanas pieaugumu koksnes produktos un fosilās degvielas

aizvietošanas efektu siltumapgādē. Bioloģiskās daudzveidības

samazināšanās riski esot saistīti nevis ar apstrīdēto normu, bet

gan ar cirsmu telpiskās izvietošanas jautājumiem, kas tiekot

risināti ar mežaudžu struktūras veidošanas norādījumiem -

ekoloģisko koku izvietošanu, kritalu saglabāšanu, telpiskās

plānošanas nosacījumiem, ainavu ekoloģiskās plānošanas principu

ieviešanu.

Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģija paredzot būtisku

aizsargājamo teritoriju pārklājuma palielināšanu. Daļā no šīm

teritorijām tikšot pilnībā vai daļēji ierobežota saimnieciskā

darbība, tas ietekmēšot arī ekonomisko izaugsmi un sociālo

labklājību. Lai nodrošinātu zemes izmantošanas ekoloģisko,

ekonomisko un sociālo ilgtspējību, būtu jāmeklē negatīvo seku

mazināšanas vai kompensēšanas risinājumi, pie kuriem piederot arī

galvenās cirtes mērķa caurmēru optimizēšana.

Dr. silv. Dagnis Dubrovskis tiesas sēdē norādīja, ka

Latvijas mežsaimniecībā tiek atdarināti dabiskie traucējumi un

veidotas līdzīgas struktūras ainavas. Atšķirība esot tāda, ka

dabisko traucējumu gadījumā, cilvēkam neiejaucoties, koksne

sadaloties un raža netiekot iegūta. Struktūras, kas tiek

saglabātas izcirtumos, tiekot veidotas tā, lai tuvinātu ainavu

tiem procesiem, kādi rastos dabisku traucējumu, piemēram, meža

ugunsgrēka, vējgāzes, astoņzobu mizgraužu savairošanās vai citu

traucējumu gadījumos.

Valstij vajagot pildīt saistības, kas izriet no Eiropas

Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, bet vienlaikus rast

risinājumus tam, lai tiktu sasniegti klimata mērķi un

teritorijās, kuru primārais mērķis ir mežsaimniecība, nevis dabas

aizsardzība, tiktu kompensētas tās emisijas, kas rodas no

aizsargājamās dabas teritorijas.