11. punkts

1Pieaicinātā persona - Dr. silv. Dagnis

2Dubrovskis - norāda, ka galvenās cirtes mērķa caurmērs un

3vecums ir atkarīgs no meža apsaimniekošanas mērķa. Katram meža

4apsaimniekošanas mērķim atbilstot atšķirīgs galvenās cirtes

5caurmērs. Optimālais cirtes caurmērs un vecums tiekot aprēķināts,

6nosakot meža gatavību - vecumu, kad kokaudze nodrošina maksimālo

7koksnes krāju un rūpnieciskā sortimenta iznākumu, kā arī platības

8apmežošanos pēc ciršanas vecumu sasniegušo koku nociršanas. Esot

9izšķirama dabiskā, reproduktīvā, kvantitatīvā, tehniskā,

10saimnieciskā un ekonomiskā gatavība.

11No galvenās cirtes mērķa caurmēra vai vecuma izvēles esot

12atkarīga meža apsaimniekošanas izvēles brīvība. Ja valsts nosaka

13stingrus ierobežojumus, tā varot regulēt meža apsaimniekošanas

14mērķu izvēli, kas dažkārt no meža īpašnieka prasot papildu

15izmaksas, kuras valsts nekompensējot. Tāpēc šādai īpašuma tiesību

16ierobežošanai vajagot būt pamatotai. Lai neierobežotu zemes

17īpašnieku tiesības, Somijā un Zviedrijā galvenās cirtes mērķa

18caurmērs vai vecums valstiski netiekot noteikts vai arī tiekot

19noteikts atbilstoši kvantitatīvās gatavības parametru slieksnim.

20Šāda pieeja nodrošinot maksimālu mežsaimniecības efektivitāti,

21paaugstinot ieņēmumus un ceļot zemes īpašumu vērtību. Arī

22Igaunijā galvenās cirtes mērķa caurmēri esot zemāki nekā

23Latvijā.

24Ar apstrīdēto normu noteiktais caurmērs veicināšot meža

25kapitālvērtības pieaugumu, meža īpašnieku ikgadējās peļņas

26potenciāla pieaugumu, Latvijas meža nozares papildus saražotās

27produkcijas vērtības pieauguma potenciālu. Reģionos pieaugšot

28jaunu ar mežizstrādi, meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu

29saistītu darba vietu skaits. Ikgadējo ciršanas apjomu pieaugums

30esot prognozējams aptuveni 10 procentu apmērā, kas neapdraudot

31ilgtspējības principa ievērošanu.

32Apstrīdētā norma nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju

33piesaistes efektivitātes palielināšanos kokaudzēs, kā arī oglekļa

34noglabāšanas pieaugumu koksnes produktos un fosilās degvielas

35aizvietošanas efektu siltumapgādē. Bioloģiskās daudzveidības

36samazināšanās riski esot saistīti nevis ar apstrīdēto normu, bet

37gan ar cirsmu telpiskās izvietošanas jautājumiem, kas tiekot

38risināti ar mežaudžu struktūras veidošanas norādījumiem -

39ekoloģisko koku izvietošanu, kritalu saglabāšanu, telpiskās

40plānošanas nosacījumiem, ainavu ekoloģiskās plānošanas principu

41ieviešanu.

42Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģija paredzot būtisku

43aizsargājamo teritoriju pārklājuma palielināšanu. Daļā no šīm

44teritorijām tikšot pilnībā vai daļēji ierobežota saimnieciskā

45darbība, tas ietekmēšot arī ekonomisko izaugsmi un sociālo

46labklājību. Lai nodrošinātu zemes izmantošanas ekoloģisko,

47ekonomisko un sociālo ilgtspējību, būtu jāmeklē negatīvo seku

48mazināšanas vai kompensēšanas risinājumi, pie kuriem piederot arī

49galvenās cirtes mērķa caurmēru optimizēšana.

50Dr. silv. Dagnis Dubrovskis tiesas sēdē norādīja, ka

51Latvijas mežsaimniecībā tiek atdarināti dabiskie traucējumi un

52veidotas līdzīgas struktūras ainavas. Atšķirība esot tāda, ka

53dabisko traucējumu gadījumā, cilvēkam neiejaucoties, koksne

54sadaloties un raža netiekot iegūta. Struktūras, kas tiek

55saglabātas izcirtumos, tiekot veidotas tā, lai tuvinātu ainavu

56tiem procesiem, kādi rastos dabisku traucējumu, piemēram, meža

57ugunsgrēka, vējgāzes, astoņzobu mizgraužu savairošanās vai citu

58traucējumu gadījumos.

59Valstij vajagot pildīt saistības, kas izriet no Eiropas

60Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, bet vienlaikus rast

61risinājumus tam, lai tiktu sasniegti klimata mērķi un

62teritorijās, kuru primārais mērķis ir mežsaimniecība, nevis dabas

63aizsardzība, tiktu kompensētas tās emisijas, kas rodas no

64aizsargājamās dabas teritorijas.