JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

12. punktsViss likums

1Pieaicinātā persona - Dr. biol. Guntis

2Brūmelis - norāda uz to, ka aizsargājamās sugas un biotopi

3tiek pakļauti arvien lielākam riskam.

4No kopējās meža biotopu platības, kas kartēta kopš 2017. gada,

55000 hektāri esot nocirsti galvenajā cirtē, tādējādi apstrīdētā

6norma radot papildu riskus aizsargājamiem biotopiem. Apstrīdētā

7norma gan neattiecoties uz aizsargājamām teritorijām, taču tas

8nenozīmējot, ka tiktu samazināts risks, kam ir pakļautas tās

9aizsargājamās sugas un biotopi, kas atrodas ārpus Eiropas nozīmes

10aizsargājamām teritorijām.

11Bioloģisko daudzveidību mežos nodrošinot dabiskie procesi un

12struktūras, tostarp lielu dimensiju koki un atmirusī koksne, kas

13veidojoties ilgākā laikposmā. Laikposms, kurā produktīvs mežs

14sasniedz vecumu, kad pieļaujama kailcirte pēc caurmēra, neesot

15pietiekams, lai veidotos lielu dimensiju koki un kritalas.

16Prasība cirtē saglabāt astoņus ekoloģiskos kokus uz cirsmas

17hektāru līdzšinējo piecu koku vietā neveicināšot struktūru

18palielināšanos. Nozīmīga ietekme būtu prasībai atstāt 30

19ekoloģiskos kokus. Zinātnieku ieteiktais saglabājamo koku skaits

20esot pieci līdz 10 procenti koku un pat vairāk. Arī prasība

21saglabāt 10 resnākos kritušos, nolauztos vai stāvošos sausos

22kokus uz cirsmas hektāru līdzšinējo četru vietā neatstāšot

23būtisku ietekmi, jo, cērtot jaunākus mežus, samazinoties atmirušu

24koku veidošanās iespēja.

25Dr. biol. Guntis Brūmelis vērš uzmanību uz vairāku

26putnu sugu aizsardzības plāniem, kuros norādīts uz iespējamo ar

27koku ciršanas caurmēra samazinājumu saistīto apdraudējumu.

28Piemēram, melnā dzilna ligzdojot priedēs, kuru diametrs ir no 36

29līdz 38 centimetriem, taču šo koku daudzums samazināšoties.

30Trīspirkstu dzenis, kas mēdzot kalt dobumus eglēs, ligzdošanai

31izvēloties kokus ar diametru krūšu augstumā vidēji no 28,7 līdz

3229,4 centimetriem, tātad samazināšoties arī šai sugai pieejamo

33ligzdas koku apjoms. Vairākām pūču sugām esot nepieciešami lielo

34dimensiju koki un mežu platības nepārtrauktība. Arī medņu

35populāciju ietekmēšot intensīva mežsaimniecība.

36Pētījums, kas tika sagatavots, lai vērtētu grozījumu ietekmi

37uz bioloģisko daudzveidību, esot veikts ar mērķi pierādīt, ka

38negatīvas ietekmes nebūs. Neesot veikts objektīvs vērtējums ar

39plašu dabas aizsardzības, sugu un biotopu speciālistu

40iesaisti.

41Kopš 1990. gada ogļskābās gāzes piesaiste meža zemēs esot

42strauji samazinājusies saistībā ar pieaugošo mežu izciršanu. Lai

43panāktu Eiropas Klimata aktā nosprausto mērķrādītāju līdz 2030.

44gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55

45procentiem, esot jāpalielina platības ar mežiem, kuri pārsnieguši

46ciršanas vecumu vai caurmēru, proti, jāpalielina aizsargājamo

47mežu platība. Lielāku ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām

48varētu panākt, palielinot aizsargājamo mežu platību, kā arī

49izmantojot nekailciršu metodes, kas ļautu ilgtermiņā būtiski

50palielināt ogļskābās gāzes piesaisti dzīvā biomasā.

51Neesot tādu pētījumu, kas pierādītu, ka kvalitatīvi

52stādmateriāli un retāk stādītas jaunaudzes veicinās lielāku

53noturību pret kaitēkļiem, slimībām un meža ugunsgrēkiem nekā

54audzes, kas veidojušās dabiskās atjaunošanas ceļā.

55Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka no

56ekonomiskā viedokļa apstrīdētā norma ir pamatota, taču esot

57jāvērtē arī tās ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un bioloģisko

58daudzveidību. Bioloģiskajai daudzveidībai esot dažādi līmeņi -

59ģenētiskā, sugu, ekosistēmas, ainavu daudzveidība. Ja tiek

60vērtēta tikai ģenētiskā daudzveidība, tad stādītā audzē tā būšot

61lielāka. Bet, lai novērtētu bioloģisko daudzveidību visā tās

62kopumā, nevis atsevišķos aspektos, vispirms būtu telpiski

63jāizdala tās audzes, kuras šobrīd un nākotnē varēs izcirst pēc

64caurmēra. Pēc tam uz kartes varot uzklāt informāciju par Eiropas

65nozīmes aizsargājamiem biotopiem, lai redzētu, vai ietekme būs

66vai nebūs. Tāpat varot izmantot putnu monitoringa datus, lai

67modelētu, kas notiks audzēs. Taču šāds vērtējums neesot

68veikts.

Īpašuma lieta

Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu

Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.

AtsauceMinistru kabineta noteikumi
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.