12. pants

Pieaicinātā persona - Dr. biol. Guntis

Brūmelis - norāda uz to, ka aizsargājamās sugas un biotopi

tiek pakļauti arvien lielākam riskam.

No kopējās meža biotopu platības, kas kartēta kopš 2017. gada,

5000 hektāri esot nocirsti galvenajā cirtē, tādējādi apstrīdētā

norma radot papildu riskus aizsargājamiem biotopiem. Apstrīdētā

norma gan neattiecoties uz aizsargājamām teritorijām, taču tas

nenozīmējot, ka tiktu samazināts risks, kam ir pakļautas tās

aizsargājamās sugas un biotopi, kas atrodas ārpus Eiropas nozīmes

aizsargājamām teritorijām.

Bioloģisko daudzveidību mežos nodrošinot dabiskie procesi un

struktūras, tostarp lielu dimensiju koki un atmirusī koksne, kas

veidojoties ilgākā laikposmā. Laikposms, kurā produktīvs mežs

sasniedz vecumu, kad pieļaujama kailcirte pēc caurmēra, neesot

pietiekams, lai veidotos lielu dimensiju koki un kritalas.

Prasība cirtē saglabāt astoņus ekoloģiskos kokus uz cirsmas

hektāru līdzšinējo piecu koku vietā neveicināšot struktūru

palielināšanos. Nozīmīga ietekme būtu prasībai atstāt 30

ekoloģiskos kokus. Zinātnieku ieteiktais saglabājamo koku skaits

esot pieci līdz 10 procenti koku un pat vairāk. Arī prasība

saglabāt 10 resnākos kritušos, nolauztos vai stāvošos sausos

kokus uz cirsmas hektāru līdzšinējo četru vietā neatstāšot

būtisku ietekmi, jo, cērtot jaunākus mežus, samazinoties atmirušu

koku veidošanās iespēja.

Dr. biol. Guntis Brūmelis vērš uzmanību uz vairāku

putnu sugu aizsardzības plāniem, kuros norādīts uz iespējamo ar

koku ciršanas caurmēra samazinājumu saistīto apdraudējumu.

Piemēram, melnā dzilna ligzdojot priedēs, kuru diametrs ir no 36

līdz 38 centimetriem, taču šo koku daudzums samazināšoties.

Trīspirkstu dzenis, kas mēdzot kalt dobumus eglēs, ligzdošanai

izvēloties kokus ar diametru krūšu augstumā vidēji no 28,7 līdz

29,4 centimetriem, tātad samazināšoties arī šai sugai pieejamo

ligzdas koku apjoms. Vairākām pūču sugām esot nepieciešami lielo

dimensiju koki un mežu platības nepārtrauktība. Arī medņu

populāciju ietekmēšot intensīva mežsaimniecība.

Pētījums, kas tika sagatavots, lai vērtētu grozījumu ietekmi

uz bioloģisko daudzveidību, esot veikts ar mērķi pierādīt, ka

negatīvas ietekmes nebūs. Neesot veikts objektīvs vērtējums ar

plašu dabas aizsardzības, sugu un biotopu speciālistu

iesaisti.

Kopš 1990. gada ogļskābās gāzes piesaiste meža zemēs esot

strauji samazinājusies saistībā ar pieaugošo mežu izciršanu. Lai

panāktu Eiropas Klimata aktā nosprausto mērķrādītāju līdz 2030.

gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55

procentiem, esot jāpalielina platības ar mežiem, kuri pārsnieguši

ciršanas vecumu vai caurmēru, proti, jāpalielina aizsargājamo

mežu platība. Lielāku ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām

varētu panākt, palielinot aizsargājamo mežu platību, kā arī

izmantojot nekailciršu metodes, kas ļautu ilgtermiņā būtiski

palielināt ogļskābās gāzes piesaisti dzīvā biomasā.

Neesot tādu pētījumu, kas pierādītu, ka kvalitatīvi

stādmateriāli un retāk stādītas jaunaudzes veicinās lielāku

noturību pret kaitēkļiem, slimībām un meža ugunsgrēkiem nekā

audzes, kas veidojušās dabiskās atjaunošanas ceļā.

Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka no

ekonomiskā viedokļa apstrīdētā norma ir pamatota, taču esot

jāvērtē arī tās ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un bioloģisko

daudzveidību. Bioloģiskajai daudzveidībai esot dažādi līmeņi -

ģenētiskā, sugu, ekosistēmas, ainavu daudzveidība. Ja tiek

vērtēta tikai ģenētiskā daudzveidība, tad stādītā audzē tā būšot

lielāka. Bet, lai novērtētu bioloģisko daudzveidību visā tās

kopumā, nevis atsevišķos aspektos, vispirms būtu telpiski

jāizdala tās audzes, kuras šobrīd un nākotnē varēs izcirst pēc

caurmēra. Pēc tam uz kartes varot uzklāt informāciju par Eiropas

nozīmes aizsargājamiem biotopiem, lai redzētu, vai ietekme būs

vai nebūs. Tāpat varot izmantot putnu monitoringa datus, lai

modelētu, kas notiks audzēs. Taču šāds vērtējums neesot

veikts.