1Pieaicinātā persona - Dr. biol. Guntis
2Brūmelis - norāda uz to, ka aizsargājamās sugas un biotopi
3tiek pakļauti arvien lielākam riskam.
4No kopējās meža biotopu platības, kas kartēta kopš 2017. gada,
55000 hektāri esot nocirsti galvenajā cirtē, tādējādi apstrīdētā
6norma radot papildu riskus aizsargājamiem biotopiem. Apstrīdētā
7norma gan neattiecoties uz aizsargājamām teritorijām, taču tas
8nenozīmējot, ka tiktu samazināts risks, kam ir pakļautas tās
9aizsargājamās sugas un biotopi, kas atrodas ārpus Eiropas nozīmes
10aizsargājamām teritorijām.
11Bioloģisko daudzveidību mežos nodrošinot dabiskie procesi un
12struktūras, tostarp lielu dimensiju koki un atmirusī koksne, kas
13veidojoties ilgākā laikposmā. Laikposms, kurā produktīvs mežs
14sasniedz vecumu, kad pieļaujama kailcirte pēc caurmēra, neesot
15pietiekams, lai veidotos lielu dimensiju koki un kritalas.
16Prasība cirtē saglabāt astoņus ekoloģiskos kokus uz cirsmas
17hektāru līdzšinējo piecu koku vietā neveicināšot struktūru
18palielināšanos. Nozīmīga ietekme būtu prasībai atstāt 30
19ekoloģiskos kokus. Zinātnieku ieteiktais saglabājamo koku skaits
20esot pieci līdz 10 procenti koku un pat vairāk. Arī prasība
21saglabāt 10 resnākos kritušos, nolauztos vai stāvošos sausos
22kokus uz cirsmas hektāru līdzšinējo četru vietā neatstāšot
23būtisku ietekmi, jo, cērtot jaunākus mežus, samazinoties atmirušu
24koku veidošanās iespēja.
25Dr. biol. Guntis Brūmelis vērš uzmanību uz vairāku
26putnu sugu aizsardzības plāniem, kuros norādīts uz iespējamo ar
27koku ciršanas caurmēra samazinājumu saistīto apdraudējumu.
28Piemēram, melnā dzilna ligzdojot priedēs, kuru diametrs ir no 36
29līdz 38 centimetriem, taču šo koku daudzums samazināšoties.
30Trīspirkstu dzenis, kas mēdzot kalt dobumus eglēs, ligzdošanai
31izvēloties kokus ar diametru krūšu augstumā vidēji no 28,7 līdz
3229,4 centimetriem, tātad samazināšoties arī šai sugai pieejamo
33ligzdas koku apjoms. Vairākām pūču sugām esot nepieciešami lielo
34dimensiju koki un mežu platības nepārtrauktība. Arī medņu
35populāciju ietekmēšot intensīva mežsaimniecība.
36Pētījums, kas tika sagatavots, lai vērtētu grozījumu ietekmi
37uz bioloģisko daudzveidību, esot veikts ar mērķi pierādīt, ka
38negatīvas ietekmes nebūs. Neesot veikts objektīvs vērtējums ar
39plašu dabas aizsardzības, sugu un biotopu speciālistu
40iesaisti.
41Kopš 1990. gada ogļskābās gāzes piesaiste meža zemēs esot
42strauji samazinājusies saistībā ar pieaugošo mežu izciršanu. Lai
43panāktu Eiropas Klimata aktā nosprausto mērķrādītāju līdz 2030.
44gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55
45procentiem, esot jāpalielina platības ar mežiem, kuri pārsnieguši
46ciršanas vecumu vai caurmēru, proti, jāpalielina aizsargājamo
47mežu platība. Lielāku ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām
48varētu panākt, palielinot aizsargājamo mežu platību, kā arī
49izmantojot nekailciršu metodes, kas ļautu ilgtermiņā būtiski
50palielināt ogļskābās gāzes piesaisti dzīvā biomasā.
51Neesot tādu pētījumu, kas pierādītu, ka kvalitatīvi
52stādmateriāli un retāk stādītas jaunaudzes veicinās lielāku
53noturību pret kaitēkļiem, slimībām un meža ugunsgrēkiem nekā
54audzes, kas veidojušās dabiskās atjaunošanas ceļā.
55Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka no
56ekonomiskā viedokļa apstrīdētā norma ir pamatota, taču esot
57jāvērtē arī tās ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un bioloģisko
58daudzveidību. Bioloģiskajai daudzveidībai esot dažādi līmeņi -
59ģenētiskā, sugu, ekosistēmas, ainavu daudzveidība. Ja tiek
60vērtēta tikai ģenētiskā daudzveidība, tad stādītā audzē tā būšot
61lielāka. Bet, lai novērtētu bioloģisko daudzveidību visā tās
62kopumā, nevis atsevišķos aspektos, vispirms būtu telpiski
63jāizdala tās audzes, kuras šobrīd un nākotnē varēs izcirst pēc
64caurmēra. Pēc tam uz kartes varot uzklāt informāciju par Eiropas
65nozīmes aizsargājamiem biotopiem, lai redzētu, vai ietekme būs
66vai nebūs. Tāpat varot izmantot putnu monitoringa datus, lai
67modelētu, kas notiks audzēs. Taču šāds vērtējums neesot
68veikts.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.