13. punkts

1Pieaicinātā persona - Edvards Kušners -

2norāda, ka ar apstrīdēto normu tiek skarta viena no ilgtspējības

3lielākajām problēmām - dabas daudzveidības saglabāšana.

4Meža ekosistēmas pakalpojumu lokā ietilpstot arī ūdens aprites

5dabā regulēšana, gaisa piesārņojuma attīrīšana un rekreācijas jeb

6labbūtības pakalpojumi. Kailcirtes desmitiem gadu garumā, bet

7intensīvas mežsaimniecības metožu piemērošanas gadījumā pat

8pilnībā izslēdzot noteiktu ekosistēmu pakalpojumu turpmāku

9pieejamību, tāpēc esot nepieciešama kompensējošu pasākumu

10veikšana meža un vides aizsardzības politikas ietvaros. Tomēr

11praksē šādi pasākumi netiekot veikti.

12Edvards Kušners norāda uz stiprās un vājās ilgtspējības

13konceptu. Ilgtspējības koncepts, kas ilgstoši balstījies uz

14pieņēmumu, ka ekonomiskās, vides un sabiedrības intereses var

15tikt līdzsvarotas, vienlaikus nodrošinot nākamo paaudžu

16intereses, neesot īstenojies ilgtspējīgā politikā. Formāli

17ievērojot ilgtspējības principu, joprojām tiekot pasliktināts

18nākamajām paaudzēm pieejamais planētas resurss vai tiekot būtiski

19pasliktināta dzīves kvalitāte. Nākotnes paaudžu interešu

20pārstāvība esot neskaidra un vāja salīdzinājumā ar skaidri

21definētām šābrīža problēmām un nepieciešamību tās risināt. Vides

22interesēs dabaszinātniskiem faktiem vajadzētu būt integrētiem

23lēmumu pieņemšanas procesā. Arī Vides aizsardzības likumā

24ietvertā ilgtspējīgas attīstības definīcija esot balstīta vājās

25ilgtspējības idejās.

26Stiprās ilgtspējības koncepts piedāvājot skaidrāku skatījumu

27uz būtiskiem šā principa piemērošanas aspektiem. Tā pamatā esot

28dabas kapitāla koncepcija un ticama nākamo paaudžu iespēju

29nodrošināšana. Stiprā ilgtspējība nepieļaujot dabas kapitāla

30aizstāšanu ar cilvēka radīto kapitālu, bet uzsvaru liekot uz

31nākamo paaudžu izvēļu neierobežošanu un tām pieejamā jeb nododamā

32dabas kapitāla saglabāšanu. Pašreizējo konfliktu risināšana esot

33samērīgi pakārtojama nākamo paaudžu interesēm. Stiprās

34ilgtspējības princips esot saskatāms arī Satversmes ievada

35tekstā, kur uzsvērta gan atbildība pret nākamām paaudzēm, gan

36latviešu tautas pastāvēšana un attīstība cauri gadsimtiem.

37No ilgtspējības viedokļa būtiska esot visas ekosistēmas

38noturība, tās sniegto pakalpojumu nepārtrauktība, nevis atsevišķu

39reto sugu aizsardzība. Latvijā mežs esot lielākā dabiskā

40ekosistēma un tā dabiskā forma esot mūžamežs - vecs,

41daudzveidīgs, sugām bagāts mežs neatkarīgi no tā tipa. Bioloģiski

42vecas mežaudzes Latvijā aizņemot tikai 5,7 procentus no visām

43mežaudzēm. Apstrīdētā norma samazinot vecu mežu veidošanās

44iespēju un līdz ar jaunajām prasībām mežu atjaunošanai

45ierobežojot daudzveidīgu un dabisku ekosistēmu atjaunošanos pēc

46galvenās cirtes veikšanas. Stādmateriāla izmantošana veicinot

47intensīvi apsaimniekotu un vienveidīgu mežu veidošanos.

48Lai ievērotu ilgtspējības principu un Satversmes 115. panta

49mērķi un pareizi piemērotu piesardzības principu, tādu normu

50pieņemšana, kuras pasliktina dabas daudzveidību mežos, nebūtu

51pieļaujama tikmēr, kamēr nav nodrošināts pietiekams aizsargājamu

52dabas platību īpatsvars un to efektīva pārvaldība. Apstrīdētā

53norma esot pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas

54ilgtspējīgas attīstības 15. mērķa 5. un 9. apakšmērķi.

55Apstrīdētā norma mazinot nākamām paaudzēm nododamo dabas

56kapitālu. Neesot izvērtēta grozījumu ietekme uz nākamo paaudžu

57iespējām īstenot savas tiesības, turklāt esot ticams, ka šī

58ietekme būs negatīva. Apstrīdētās normas pieņemšanas process arī

59neesot bijis atbilstošs labas pārvaldības principam, neesot

60noticis caurspīdīgā un pārredzamā veidā. Esot pārkāpts

61piesardzības princips.

62Tiesas sēdē Edvards Kušners norādīja, ka ilgtspējības jēdziena

63izpratne esot mainījusies, jo, atklājot jaunas problēmas,

64atklājoties arī jaunas šā jēdziena šķautnes, kas mainot tā

65piemērošanu. Ekonomiskā darbība esot pārsniegusi planētas

66robežas. Planētai esot fiziskās robežas, un tā esot arī vide,

67kurā mēs realizējam visas savas intereses, tostarp saistītās ar

68pamattiesību ievērošanu. Līdz ar to cilvēka darbība hierarhiski

69iekļaujoties vides rāmī. Savukārt ekonomika funkcionējot tāpēc,

70lai apmierinātu cilvēka vajadzības. Esot jāatrod ārējā robeža,

71kura bieži vien ierobežojot mūsu vēlmes realizēt savas tiesības.

72Ilgtspējības elementi esot jāiekļauj cits citā, nevis jāsadala.

73Tāpat esot jāvērtē ne tikai pašreizējās paaudzes, bet arī nākamo

74paaudžu intereses. Viena no mūsdienu problēmām esot tā, ka

75šābrīža ieguvumi tiek pacelti pāri nākamo paaudžu labumam. Dabas

76kapitāls bieži tiekot aizstāts ar ekonomisko kapitālu, un līdz ar

77to pamazām samazinoties dabas daudzveidība.