14. pants

Pieaicinātā persona - meža īpašnieks Modris

Fokerots - norāda, ka mūsdienās priežu mežs dabiski var

veidoties tikai retās nelielās platībās. Lai izaudzētu skujkoku

mežu, to vajagot stādīt, kopt un aizsargāt. Mežs neesot resurss,

bet gan augļi. Ja mežs ir tā īpašnieka stādīts, tad tikai viņam

vajadzētu būt tam, kas nosaka, cik ilgi un kādam mērķim koki tiek

audzēti.

Apstrīdētā norma neuzliekot pienākumu, bet tikai atļaujot

cirst kokus tad, kad tie sasniedz noteikto caurmēru. Koku

ciršanas apjomu ietekmējot ciršanas jaudas, kas esot pastāvīgs

lielums, un pieprasījums, kas esot mainīgs lielums. Tādējādi

neatkarīgi no tā, kāda diametra kokus atļauts cirst, šis diametrs

nenosakot gadā iegūto kokmateriālu apjomu.

Neesot pamatoti argumenti par meža platību samazināšanos.

Latvijā 1930. gadā meži aizņēmuši 23 procentus teritorijas, bet

2022. gadā - 53 procentus teritorijas. Katru gadu šīs teritorijas

pieaugot. Turklāt ogļskābo gāzi piesaistot tikai augoši koki.

Koku ciršanas apjoms 2022. gadā neesot pieaudzis, pat

neraugoties uz augstajām kokmateriālu cenām. Savukārt ciršanas

apliecinājumu izsniegšanas pieaugums 2022. gada beigās esot

saistīts ar to, ka viena ciršanas apliecinājuma cena togad bija

3,48 euro, bet 2023. gadā - 100 euro un vairāk.

Mežā augoša koka diametru daudz vairāk par vecumu iespaidojot

koka ģenētika, augšanas apstākļi un zemes auglība, kā arī koku

blīvums. Labos augšanas apstākļos koki cirtmetu pēc diametra

sasniedzot daudz ātrāk par noteikto vecumu. Noteikto ciršanas

diametru koki vidēji sasniedzot šādā laikposmā: bērzi 30-40

gados, egles 40-50 gados, priedes 40-50 gados.

Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēju arguments, ka pirms

apstrīdētās normas pieņemšanas ciršanas apliecinājumi galvenajā

cirtē tikuši izsniegti galvenokārt pēc koku vecuma, jo aptuveni

70 procentu apliecinājumu tikuši izsniegti pēc koku diametra.