14. punkts

1Pieaicinātā persona - meža īpašnieks Modris

2Fokerots - norāda, ka mūsdienās priežu mežs dabiski var

3veidoties tikai retās nelielās platībās. Lai izaudzētu skujkoku

4mežu, to vajagot stādīt, kopt un aizsargāt. Mežs neesot resurss,

5bet gan augļi. Ja mežs ir tā īpašnieka stādīts, tad tikai viņam

6vajadzētu būt tam, kas nosaka, cik ilgi un kādam mērķim koki tiek

7audzēti.

8Apstrīdētā norma neuzliekot pienākumu, bet tikai atļaujot

9cirst kokus tad, kad tie sasniedz noteikto caurmēru. Koku

10ciršanas apjomu ietekmējot ciršanas jaudas, kas esot pastāvīgs

11lielums, un pieprasījums, kas esot mainīgs lielums. Tādējādi

12neatkarīgi no tā, kāda diametra kokus atļauts cirst, šis diametrs

13nenosakot gadā iegūto kokmateriālu apjomu.

14Neesot pamatoti argumenti par meža platību samazināšanos.

15Latvijā 1930. gadā meži aizņēmuši 23 procentus teritorijas, bet

162022. gadā - 53 procentus teritorijas. Katru gadu šīs teritorijas

17pieaugot. Turklāt ogļskābo gāzi piesaistot tikai augoši koki.

18Koku ciršanas apjoms 2022. gadā neesot pieaudzis, pat

19neraugoties uz augstajām kokmateriālu cenām. Savukārt ciršanas

20apliecinājumu izsniegšanas pieaugums 2022. gada beigās esot

21saistīts ar to, ka viena ciršanas apliecinājuma cena togad bija

223,48 euro, bet 2023. gadā - 100 euro un vairāk.

23Mežā augoša koka diametru daudz vairāk par vecumu iespaidojot

24koka ģenētika, augšanas apstākļi un zemes auglība, kā arī koku

25blīvums. Labos augšanas apstākļos koki cirtmetu pēc diametra

26sasniedzot daudz ātrāk par noteikto vecumu. Noteikto ciršanas

27diametru koki vidēji sasniedzot šādā laikposmā: bērzi 30-40

28gados, egles 40-50 gados, priedes 40-50 gados.

29Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēju arguments, ka pirms

30apstrīdētās normas pieņemšanas ciršanas apliecinājumi galvenajā

31cirtē tikuši izsniegti galvenokārt pēc koku vecuma, jo aptuveni

3270 procentu apliecinājumu tikuši izsniegti pēc koku diametra.