15. punkts

1Pieaicinātā persona - Dr. iur. Ilma

2Čepāne - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

3115. pantam.

4Likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma mērķis esot bijis uzdot

5valdībai noteikt galvenās cirtes caurmēru tikai tādos gadījumos,

6kad attiecīgās sugas koki, pateicoties labvēlīgiem augšanas vai

7kopšanas apstākļiem, ciršanas caurmēru sasnieguši ātrāk par

8rādītājiem, kas raksturīgi kokiem Meža likuma 9. panta pirmās

9daļas tabulā norādītajā ciršanas vecumā. Tādējādi būtu vērtējams

10tas, vai Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, nav

11pārkāpis tam likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.

12Ministru kabineta rīcība kopš 2015. gada attiecībā uz

13bioloģiskās daudzveidības, arī Eiropas nozīmes aizsargājamo

14biotopu, saglabāšanu, tostarp apstrīdētās normas izdošana,

15neliecinot par ekonomisko, sociālo un vides aizsardzības interešu

16saskaņošanu un labas likumdošanas principa ievērošanu.

17Ar apstrīdēto normu Ministru kabinets esot atļāvis cirst

18tievākus kokus. Šāds pasākums saistībā ar meža vērtības

19palielināšanu meža nozares politikā neesot paredzēts, tāpēc tam

20stratēģiskais novērtējums neesot veikts. Ilgtspējības principa

21ievērošanai koksnes ieguves jomā un ekoloģisko, kā arī

22bioloģiskās daudzveidības interešu līdzsvarošanai normatīvajos

23aktos esot noteikti vairāki ierobežojumi, arī ciršanas vecums un

24caurmērs. Apstrīdētā norma mainot parametrus vienam no interešu

25līdzsvara noteikšanas kritērijiem, un savukārt šī maiņa būtiski

26skarot līdz šim pastāvējušo interešu salāgojumu. Tas esot bijis

27pietiekams pamatojums tam, lai pirms apstrīdētās normas

28pieņemšanas tiktu veikts stratēģiskais novērtējums.

29Latvijas valsts attīstības aksioma - ilgtspējīgas un

30demokrātiskas attīstības veicināšana - esot valsts pastāvēšanas

31pamatā. Satversmes 115. pants aizsargājot vidi un tās

32sastāvdaļas. Tātad vides un dabas ekosistēmas, arī meža kā

33ekosistēmas, aizsardzība pati par sevi esot tiesiska un

34konstitucionāli aizsargājama vērtība. Tāpēc koku ciršanu

35galvenajā cirtē un likumā noteiktos kritērijus tās veikšanai

36nevarot aplūkot ārpus ilgtspējības konteksta, tostarp vides

37ilgtspējības konteksta, jo tā esot vienota vides

38konstitucionālisma sistēma.

39Piesardzības princips esot saistīts ar potenciāliem

40neskaidriem draudiem un attiecoties uz gadījumu, kad nav stingru

41pierādījumu tam, ka draudi īstenosies. Tātad kaitējums videi vēl

42neesot radies, bet neesot arī neapstrīdamu pierādījumu tam, ka

43tas neradīsies. Ja valsts vai iestādes lēmumam var būt ietekme uz

44vidi vai cilvēka veselību, tad vajagot ievērot piesardzības

45principu, saskaņā ar kuru zinātniskas nenoteiktības situācijā

46pirms attiecīgās darbības atļaušanas varot un vajagot kontrolēt

47vides apdraudējuma risku.