16. punkts

1Pieaicinātā persona - PhD. Žaneta

2Mikosa - norāda, ka Novērtējuma direktīva neietver klasisku

3jēdziena "plāni un programmas" definīciju, bet gan

4kvalificējošus elementus. Eiropas Savienības Tiesa uzsvērusi, ka

5dokumenta nosaukumam nav izšķirošas nozīmes Eiropas Savienības

6normu piemērošanā. Būtisks esot dokumenta saturs un sekas, ko tas

7rada vai var radīt. Eiropas Savienības Tiesa jau 2018. gada 7.

8jūnija spriedumā lietā C-671/16 uzsvērusi, ka jāvērtē nevis

9dokumenta nosaukums, bet dokumentā ietvertie nosacījumi, jo

10pretējā gadījumā šīs direktīvas prasības apiet būtu samērā

11viegli. Tas, ka dokuments ir vispārsaistošs, neesot iemesls tā

12izslēgšanai no plānu un programmu koncepta, kā tas definēts

13Novērtējuma direktīvā. Ar Novērtējuma direktīvas prasībām esot

14aptverti arī šādu tiesību aktu grozījumi. Pretējā gadījumā varot

15rasties vēlme sadalīt nosacījumus pa dažādiem vēlāk pieņemtiem

16aktiem un tādējādi apiet direktīvas prasības. Tādēļ, vērtējot

17tiesību aktu, vajagot saprast, vai tas groza attiecīgā plānošanas

18dokumenta nosacījumus, kuriem attiecīgi nav veikts stratēģiskais

19novērtējums, un vai tam vajadzēja veikt stratēģisko novērtējumu,

20proti, vajagot noskaidrot to, vai tiesību akts atbilst direktīvas

21kritērijiem. Nosacījums, kas būtiski maina vai skar kādas nozares

22attīstību, it īpaši tajā izmantotā dabas resursa apsaimniekošanu,

23un kas vienlaikus var ietekmēt vidi, būtu vērtējams stratēģiskā

24novērtējuma veikšanas laikā, kamēr vēl ir iespējams kompleksi

25apsvērt dažādas gan pozitīvas, gan negatīvas ietekmes un dažādas

26alternatīvas un izvēles.

27Atbilstoši Novērtējuma direktīvai tiesību aktam stratēģiskais

28novērtējums nepieciešams tad, ja šis akts, pirmkārt, satur

29nosacījumus plānotām darbībām un, otrkārt, plānoto darbību

30īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Attiecībā uz apstrīdēto

31normu neesot šaubu, ka tā satur tāda veida nosacījumus, uz kuru

32pamata vēlāk tiks izsniegtas atļaujas, un tādējādi šī norma

33atbilst pirmajam kritērijam. Otrais kritērijs prasa ietekmes uz

34vidi būtiskuma vērtēšanu, un tas būtu jādara ekspertiem, kuri ir

35kompetenti novērtēt to, cik būtiski plānotās izmaiņas ietekmēs

36vidi.

37Lai konkrētajā situācijā novērtētu būtiskumu, būtu jāpārbauda

38ne tikai tas, cik plašu teritoriju apstrīdētā norma skar, bet arī

39tas, kas attiecīgajās teritorijās atrodas, kur atrodas pašas

40teritorijas, vai plānotās darbības varētu skart kādas īpaši

41aizsargājamas sugas vai biotopus, kā arī tas, vai netiek

42apdraudēta no Eiropas Savienības vides prasībām izrietošo

43Latvijas saistību izpilde. Tas, ka tiesību akts skar tikai

44nelielu daļu no Latvijas mežu teritorijas, nevarot būt vienīgais

45kritērijs.

46Ja pastāv riski, ka plāns varētu ietekmēt īpaši aizsargājamās

47teritorijas, būtu jāveic novērtējums atbilstoši Biotopu

48direktīvai. Kā to skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa, piemēram,

49lietā C-323/17, novērtējums jāveic ne tikai tad, ja ir skaidrs,

50ka plānotās darbības var negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamo

51dabas teritoriju, bet arī tad, ja ir iespējamība vai risks, ka

52var negatīvi ietekmēt. Risks pastāv, ja, balstoties uz pamatotu

53informāciju, nevar izslēgt, ka negatīva ietekme radīsies.

54Stratēģiskā novērtējuma procesā esot nepieciešama objektīva

55informācija, turklāt vajagot konsultēties ar kompetentajām

56institūcijām par potenciālajām negatīvām ietekmēm un iespējamiem

57šo ietekmju samazināšanas vai novēršanas pasākumiem, lai

58dokumenta apstiprinātājs varētu pieņemt pamatotu lēmumu.

59Ja tiesību akts nav pieņemts vienīgi ārkārtas situācijas

60risināšanai, tad tas nevarot tikt kvalificēts kā izņēmums no

61Novērtējuma direktīvas.

62Secinājumu

63daļa