17. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ciršanas

2noteikumu 7. pielikumā noteiktās galvenās cirtes caurmēra

3atsevišķu bonitāšu priedēm, eglēm un bērziem samazināšanas dēļ

4tikšot pieļauta daudz jaunāku šo sugu koku ciršana. Tas negatīvi

5ietekmēšot meža ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Apstrīdētā

6norma esot pieņemta, neievērojot vides tiesību principus,

7ilgtspējības principu un saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības

8interesi dzīvot labvēlīgā vidē un saimnieciskās attīstības

9veicināšanu.

10Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētā norma kopā ar

11grozījumiem Meža atjaunošanas noteikumos samērīgi līdzsvarojot

12gan vides aizsardzības intereses, gan meža īpašnieku ekonomiskās

13intereses. Turklāt apstrīdētā norma pati par sevi neietekmējot

14vidi, jo tā nosakot tikai galvenās cirtes caurmēru. Tā palielinot

15īpašnieku izvēles iespējas meža apsaimniekošanā, bet ne faktiskos

16ciršanas apjomus mežā.

1717.1. Satversmes 115. pants nosaka: "Valsts

18aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas

19par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

20uzlabošanu."

21Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nozīmē tiesības dzīvot vidē,

22kuras stāvoklis neapdraud personas veselību un labklājību.

23Satversmes 115. pants ietver personas veselības un labklājības

24nemateriālo aspektu. To nosaka dabiskajai videi piemītošā

25estētiskā un garīgā vērtība. Tāpēc dabiskās vides izmaiņas

26ietekmē ikvienu personu jeb sabiedrību kopumā (sk.: Meiere S.,

27Čepāne I. 115. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.).

28Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka

29pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 730. lpp.).

30Līdz ar to Satversmes 115. pants aizsargā ne vien atsevišķu

31indivīdu tiesības, bet arī visas sabiedrības tiesības uz

32labvēlīgu vidi.

33Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 115. pants valstij

34uzliek pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides

35aizsardzības sistēmu. Valstij ir jāņem vērā vides aizsardzības

36intereses tad, kad tiek izstrādāti un pieņemti politikas mērķi

37vai tiesību akti, kā arī tad, kad pieņemtie tiesību akti tiek

38piemēroti un politikas mērķi tiek īstenoti (sk. Satversmes

39tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04

40secinājumu daļas 1. punktu un 2008. gada 17. janvāra sprieduma

41lietā Nr. 2007-11-03 11. punktu).

42Valstij, īstenojot pasākumus ar mērķi aizsargāt personas

43tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, ir plaša rīcības brīvība. Valsts

44šo rīcības brīvību bauda tiktāl, ciktāl netiek pārkāpti

45vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas. Turklāt

46valstij sava rīcības brīvība jāizmanto tādā veidā, lai iespējami

47taisnīgākajā un konkrētajai situācijai atbilstošākajā veidā tiktu

48ievērotas visu iesaistīto personu dažādās intereses. Būtiska

49nozīme, vērtējot vides jomā valsts veikto pasākumu tiesiskumu, ir

50šīs jomas tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

5119. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 17. punktu).

5217.2. Ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem

53principiem, kas vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību

54aizsardzību, kā arī to īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2017.

55gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 11.

56punktu).

57Ilgtspējīga attīstība ietver sabiedrības labklājības, vides un

58ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina

59iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un

60nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot

61nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī

62nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (sk.

63Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā

64Nr. 2010-48-03 6.1. punktu). Vides ilgtspējība savukārt ir

65cieši saistīta ar Satversmes 115. pantu un kopā ar tajā

66iekļautajām cilvēka pamattiesībām veido vienotu vides

67konstitucionālisma sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2022. gada

6827. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.1.

69punktu).

70Valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt

71ietekme uz vidi, taču šādiem lēmumiem ir jābūt saskaņā ar

72ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot

73sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses un

74pamatojot izraudzīto attīstības risinājumu. Tikai tāds

75risinājums, kas ir vispusīgi izvērtēts un pamatots, ir uzskatāms

76par ilgtspējīgu (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3.

77maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.1.1. punktu).

78Tāpat Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka efektīvā

79vides aizsardzības sistēmā būtiska nozīme ir arī piesardzības

80principam. Vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar aizsardzību

81pret jau esošu apdraudējumu un jau iestājušos seku likvidēšanu,

82bet ietver arī nākotnē plānotās darbības iespējamo negatīvo seku

83mazināšanu vai novēršanu. Piesardzības princips prasa, lai pirms

84plānotās darbības šīs sekas tiktu apzinātas un vērtētas.

85Piesardzības principa ievērošana arī veicina vides ilgtspējību,

86nodrošinot dabas resursu pieejamību iespējami ilgāk (sal. sk.

87Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

882007-11-03 20.1. punktu un 2017. gada 19. decembra sprieduma

89lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu).

90Turklāt piesardzības principam ir divi aspekti. Pirmkārt,

91pienākums pierādīt to, ka netiks negatīvi ietekmēta vides

92ilgtspējība, ir tam, kurš plāno veikt darbību vai pieņemt lēmumu.

93Otrkārt, plānotās darbības vai lēmuma ietekme ir jāvērtē tiktāl,

94ciktāl tas iespējams, un izmantojot tādas tehnoloģijas un

95metodes, kas vispilnīgāk atklāj iespējamās sekas (sal. sk.

96Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

972007-11-03 20.1. punktu).

98Līdz ar to Satversmes 115. pants

99ietver valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt, lai tiesiskais

100regulējums, kam var būt ietekme uz vidi, būtu vērsts uz

101ilgtspējību un pirms tā pieņemšanas būtu apzinātas un vērtētas

102iespējamās negatīvās sekas.

10317.3. Mežs un koksne Latvijā ir vieni no nozīmīgākajiem

104dabas resursiem. Vienlaikus mežs ir arī ekosistēma, kuras

105galvenais elements ir koki. Taču tajā ietilpst arī pameža un

106zemsedzes augi, meža dzīvnieki, kā arī augsne (sk.: Nikodemus

107O., Segliņš V., Blumberga D. Meža resursi. Grām.: Kļaviņš

108M., Zaļoksnis J. (red.) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU

109akadēmiskais apgāds, 2011, 56. lpp.).

110Mežs pilda dažādas ekoloģiskās funkcijas. Tam ir būtiska

111nozīme ogļskābās gāzes piesaistē un oglekļa uzglabāšanā, klimata

112un ūdens aprites regulēšanā, tas kalpo arī kā daudzu sugu

113dzīvotne (sk.: Ikauniece S. Meža ekosistēmu pakalpojumi.

114Grām.: Ikauniece S. (red.) Aizsargājamo biotopu saglabāšanas

115vadlīnijas Latvijā. 6. sējums. Meži. Sigulda: Dabas aizsardzības

116pārvalde, 2017, 26., 27. lpp.). Turklāt meža bioloģiskā

117daudzveidība ir nozīmīga meža ekosistēmas stabilitātei (sk.:

118Zemkopības ministrijas Informatīvais ziņojums par mežu nozīmi

119Latvijā. Pieejams: tap.mk.gov.lv).

120Arī Eiropas Komisijas paziņojumā par Eiropas Meža stratēģiju

1212030. gadam ir uzsvērta mežu daudzfunkcionālā loma, kā arī

122svarīgā nozīme gan iedzīvotāju veselības un labbūtības, gan

123sabiedrības interešu un ekonomikas, gan bioloģiskās daudzveidības

124un piemērošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanā. Meži un meža

125nozare nodrošina arī daudzas sociālekonomiskas funkcijas un

126ieguvumus, tostarp papildu darbvietas un izaugsmes iespējas lauku

127apvidos un atpūtas funkcijas, kas nāk par labu iedzīvotāju

128fiziskajai un garīgajai veselībai (sk.: Komisijas paziņojums

129Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

130komitejai un reģionu komitejai. Jauna Eiropas Meža stratēģija

1312030. gadam. Pieejams: eur-lex.europa.eu).

132Meža likumā ir noteikts meža politikas mērķis - veicināt meža

133ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un

134izmantošanu (sk. Meža likuma 2. panta pirmās daļas 1.

135punktu). Meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir meža

136pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas

137saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti,

138atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē,

139spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās

140funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada

141draudus citām ekosistēmām (sk. Meža likuma 1. panta pirmās

142daļas 13. punktu).

143Meža apsaimniekošana ir vērsta gan uz ekonomisko, gan

144ekoloģisko un sociālo interešu nodrošināšanu, kā arī meža

145bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tādējādi Meža likumā ir

146konkretizēts Satversmē ietvertais ilgtspējības princips. Savukārt

147mežu kā nozīmīgu vides daļu aizsargā Satversmes 115. pants.

148Apstrīdētā norma nosaka tikai galvenās cirtes caurmēru, taču

149tā ir pieņemta meža apsaimniekošanas jomā un to nevar skatīt

150atrauti no pārējā šīs jomas regulējuma. Atbilstoši Meža likuma 9.

151panta pirmās daļas 1. punktam mežaudzes galvenās cirtes caurmēra

152sasniegšana ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai tiktu atļauta

153galvenā cirte. Turklāt, kā norādījis Valsts meža dienests, to

154ciršanas apliecinājumu skaits, kuri izsniegti, vadoties pēc koku

155caurmēra, pēc apstrīdētās normas pieņemšanas 2022. gada otrajā

156pusē ir pieaudzis. Tādējādi apstrīdētā norma, lai gan tā pati par

157sevi nepiešķir atļauju koku ciršanai mežā, tomēr paredz

158priekšnoteikumu, uz kura pamata koku ciršana mežā tiek

159atļauta.

160Līdz ar to apstrīdētā norma ietiecas

161Satversmes 115. panta tvērumā un galvenās cirtes caurmēra

162samazināšana aizskar ikvienas personas tiesības uz labvēlīgu

163vidi, kuras ietvertas Satversmes 115. pantā.