21. pants

No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem izriet,

ka tā pieņemta, lai izpildītu Meža pamatnostādnēs 2015.-2020.

gadam izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas

pasākumus. Lietā nav strīda par to, ka Meža pamatnostādnēm bija

jāveic stratēģiskais novērtējums, un tas arī tika veikts.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas

pieņemšana, atsaucoties uz Meža pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam,

neesot pamatota. Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī neesot

bijušas pieņemtas pamatnostādnes jaunam plānošanas

laikposmam.

Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas izstrāde

uzsākta laikā, kad Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam bija

spēkā, un apstrīdētā norma pieņemta, lai izpildītu tajās

izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas

pasākumus.

Plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības

termiņš (sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 13. panta

otro daļu). Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam tika

pieņemtas plānošanas laikposmam līdz 2020. gadam. Jaunas Meža

pamatnostādnes nav pieņemtas. Savukārt apstrīdētā norma tika

pieņemta 2022. gada 21. jūnijā, proti, laikā, kad politikas

plānošanas dokumenta darbības termiņš jau bija beidzies, bet

jauns plānošanas dokuments vēl nebija izstrādāts.

Taču normatīvā akta pieņemšana bez spēkā esoša plānošanas

dokumenta pati par sevi nav pamats tam, lai apstrīdēto tiesību

normu atzītu par spēkā neesošu. Arī pēc plānošanas dokumenta

darbības termiņa beigām var tikt izstrādāts un pieņemts

tiesiskais regulējums, kas atbilst iepriekš noteiktajam

attīstības virzienam un politikas mērķiem.

Tātad tas, ka Ministru kabinets

apstrīdēto normu ir pieņēmis pēc Meža pamatnostādņu 2015.-2020.

gadam darbības termiņa beigām, pats par sevi nav pamats atzīt

apstrīdēto normu par spēkā neesošu.