21. punkts

1No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem izriet,

2ka tā pieņemta, lai izpildītu Meža pamatnostādnēs 2015.-2020.

3gadam izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas

4pasākumus. Lietā nav strīda par to, ka Meža pamatnostādnēm bija

5jāveic stratēģiskais novērtējums, un tas arī tika veikts.

6Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas

7pieņemšana, atsaucoties uz Meža pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam,

8neesot pamatota. Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī neesot

9bijušas pieņemtas pamatnostādnes jaunam plānošanas

10laikposmam.

11Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas izstrāde

12uzsākta laikā, kad Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam bija

13spēkā, un apstrīdētā norma pieņemta, lai izpildītu tajās

14izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas

15pasākumus.

16Plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības

17termiņš (sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 13. panta

18otro daļu). Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam tika

19pieņemtas plānošanas laikposmam līdz 2020. gadam. Jaunas Meža

20pamatnostādnes nav pieņemtas. Savukārt apstrīdētā norma tika

21pieņemta 2022. gada 21. jūnijā, proti, laikā, kad politikas

22plānošanas dokumenta darbības termiņš jau bija beidzies, bet

23jauns plānošanas dokuments vēl nebija izstrādāts.

24Taču normatīvā akta pieņemšana bez spēkā esoša plānošanas

25dokumenta pati par sevi nav pamats tam, lai apstrīdēto tiesību

26normu atzītu par spēkā neesošu. Arī pēc plānošanas dokumenta

27darbības termiņa beigām var tikt izstrādāts un pieņemts

28tiesiskais regulējums, kas atbilst iepriekš noteiktajam

29attīstības virzienam un politikas mērķiem.

30Tātad tas, ka Ministru kabinets

31apstrīdēto normu ir pieņēmis pēc Meža pamatnostādņu 2015.-2020.

32gadam darbības termiņa beigām, pats par sevi nav pamats atzīt

33apstrīdēto normu par spēkā neesošu.