22. punkts

1Kā jau tika minēts iepriekš, normatīvajam aktam,

2kas tiek pieņemts bez spēkā esoša plānošanas dokumenta, jāatbilst

3iepriekš noteiktajam attīstības virzienam un politikas mērķiem.

4Ja ar normatīvo aktu noteiktais attīstības virziens vai mērķi

5tiek būtiski mainīti, tā atbilstība ilgtspējības principam un

6piesardzības principam ir jāvērtē no jauna. Tādējādi Satversmes

7tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā norma atbilst Meža

8pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam noteiktajiem politikas mērķiem

9un vai tās ietekme uz vidi ir vērtēta Meža pamatnostādņu

10stratēģiskā novērtējuma ietvaros.

11Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Meža pamatnostādņu

12stratēģiskā novērtējuma ietvaros nav vērtētas galvenās cirtes

13caurmēra samazināšanas sekas. Pamatnostādnēs bijis noteikts, ka

14plānošanas laikposmā nav paredzēts koksnes apjomu ieguves

15pieaugums. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana arī neesot

16rezultatīvs rādītājs, kas noteiktu to, vai mērķis - meža vērtības

17palielināšana - ir ticis sasniegts. Tādējādi galvenās cirtes

18caurmēra samazināšana esot uzskatāma par grozījumiem Meža

19pamatnostādnēs. Tā kā šāda darbība var būtiski ietekmēt vidi,

20pirms apstrīdētās normas pieņemšanas esot vajadzējis veikt

21stratēģisko novērtējumu.

22Savukārt Ministru kabinets norāda, ka galvenās cirtes caurmēra

23izmaiņas Meža pamatnostādnēs gan nav minētas, taču būtu jāvērtē

24tajās izvirzītie mērķi un tas, kā ir plānots tos sasniegt.

25Apstrīdētajā normā paredzētā galvenās cirtes caurmēra

26samazināšana esot instruments, ar kura palīdzību valsts īstenojot

27politikas plānošanas dokumentu, kurā detalizētiem kritērijiem

28nevajagot būt ietvertiem. Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē

29uzsvēra, ka esot jāvērtē, piemēram, Meža pamatnostādnēs

30norādītais, kas attiecas uz ogļskābās gāzes piesaisti un

31pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos. Politikas plānošanas

32dokumentā esot jāparedz virzieni vai darbības mērķis, bet ne tik

33detalizēti risinājumi kā caurmēra samazinājums par dažiem

34centimetriem.

35Vides pārraudzības valsts birojs Satversmes tiesai norādījis,

36ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā nebija paredzēti risinājumi

37ciršanas apjomu palielināšanai, pamatojoties uz koku vidējā

38caurmēra izmaiņām, jo no dokumentiem izrietējis tas, ka netiek

39nocirsts viss, kas sasniedzis ciršanas vecumu, un pāraugušo

40mežaudžu īpatsvars pat palielinās. Vides pārskatā esot uzskaitīti

41pasākumi, kas veicami meža vērtības palielināšanai, taču neviens

42no tiem neesot paredzējis cirtes caurmēra izmaiņas.

43Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau

44apstrīdētās normas izstrādes laikā ir iebildusi pret to, ka

45galvenās cirtes caurmēra samazināšanai netika veikts

46stratēģiskais novērtējums (sk. Izziņu par atzinumos

47sniegtajiem iebildumiem par Ministru kabineta noteikumu

48"Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra

49noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu

50mežā"" projektu (VSS-651, 15.06.2017., Nr. 23, §

5148)).

52No Meža pamatnostādnēm un to stratēģiskā novērtējuma Vides

53pārskata izriet, ka katra tajās paredzētā politikas mērķa

54sasniegšanai ir noteikti konkrēti uzdevumi un pasākumi.

55Atbilstoši Ministru kabineta norādītajam apstrīdētā norma esot

56pieņemta tāpēc, lai pildītu mērķi īstenot meža vērtības

57palielināšanas pasākumus. Meža pamatnostādnēs attiecībā uz

58rīcības virzienu "atbalstīta un īstenota meža vērtības

59palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas

60CO2 piesaistes mērķa izpilde" kā rezultatīvie

61rādītāji norādīti: izkopto jaunaudžu platība, neproduktīvo

62mežaudžu platības samazinājums, selekcionēta stādāmā materiāla

63izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, rekonstruēto un

64uzbūvēto meža autoceļu garums, renovēto meža meliorācijas sistēmu

65garums (sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes

662015.-2020. gadam. Informatīvā daļa, 53. lpp., 7.1.

67tabula).

68Ministru kabinets atsaucas uz apstrīdētās normas saistību ar

69šādiem diviem sasniedzamajiem rādītājiem: neproduktīvu mežaudžu

70platības samazinājums un selekcionēta stādāmā materiāla

71izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā. Satversmes tiesa

72uzskata, ka no šiem rezultatīvajiem rādītājiem nevar izsecināt,

73ka tie ietvertu arī galvenās cirtes caurmēra samazināšanu.

74Turklāt minētie rādītāji ietver neproduktīvo mežaudžu platības

75samazinājumu, taču apstrīdētā norma attiecas uz visām, arī

76augstvērtīgajām mežaudzēm.

77Secināms, ka konkrētais rīcības virziens "meža vērtības

78palielināšana", ar kuru pamatota apstrīdētās normas

79pieņemšana, galvenās cirtes caurmēra samazināšanu nav paredzējis.

80Satversmes tiesa arī nesaskata to, ka jebkurš cits no minētajiem

81rezultatīvajiem rādītājiem varētu ietvert galvenās cirtes

82caurmēra samazināšanu.

8322.1. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja,

84ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā norādīts uz ogļskābās gāzes

85piesaisti un pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos un galvenās

86cirtes caurmēra samazināšanu varētu uzskatīt par šīs problēmas

87risinājumu, jo ogļskābās gāzes piesaisti varot palielināt, veicot

88mežistrādi. Taču Meža pamatnostādņu stratēģiskā novērtējuma Vides

89pārskatā attiecībā uz Ministru kabineta norādītās problēmas

90risināšanu ir norādīti tie paši uzdevumi, kas ietverti Meža

91pamatnostādņu informatīvajā daļā, proti: jaunaudžu kopšana,

92neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, meža atjaunošana ar Latvijā iegūtu

93augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, meža infrastruktūras

94izveide un uzturēšana. Tādējādi secināms, ka tieši šo uzdevumu un

95sasniedzamo rezultātu ietekme uz vidi ir vērtēta Vides pārskatā

96(sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes

972015.-2020. gadam. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

98Vides pārskats, 55., 57. lpp.).

99Līdz ar to Meža pamatnostādnēs attiecībā uz mērķi palielināt

100meža vērtību un ogļskābās gāzes piesaisti kā darbības virziens

101nav paredzēta ne Ministru kabineta norādītā mežistrādes apjoma

102palielināšana, ne galvenās cirtes caurmēra samazināšana.

103Vides pārskatā ir ietverts galvenās cirtes ietekmes uz vidi

104novērtējums. Attiecībā uz galvenās cirtes ietekmi uz meža

105bioloģisko daudzveidību norādīts, ka visi galvenās cirtes veidi

106atstāj gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz vidi, tostarp uz

107bioloģisko daudzveidību. Turklāt uzsvērts, ka spēkā esošo

108normatīvo aktu par koku ciršanu mežā un dabas aizsardzības

109noteikumu prasību ievērošana meža apsaimniekošanā kopumā

110nodrošina minimālu ietekmi uz vidi (sk.: Meža un saistīto

111nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Stratēģiskais

112ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats, 67.

113lpp.). Attiecīgi ir konstatējams, ka galvenās cirtes

114ietekme uz meža bioloģisko daudzveidību ir vērtēta, ievērojot

115tobrīd spēkā bijušās prasības par koku ciršanu mežā, tātad arī

116par galvenās cirtes caurmēru, kas bija noteikts pirms apstrīdētās

117normas pieņemšanas.

11822.2. Satversmes tiesa nepiekrīt Ministru kabineta

119argumentam, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana uzskatāma

120tikai par instrumentu, ar kuru sasniedzams kāds no Meža

121pamatnostādnēs ietvertajiem risinājumiem. Galvenās cirtes

122caurmērs ir Meža likumā nostiprināta prasība, kas jāievēro, lai

123varētu saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Ja mainās caurmēra

124skaitliskās vērtības, tad mainās arī šādas darbības atļaušanas

125kritēriji. Samazinot caurmēru, tiek pieļauta jaunāku koku

126ciršana, un tam var būt ietekme uz vidi.

127Tādējādi apstrīdētā norma, kas

128samazina galvenās cirtes caurmēru, nosaka tādu risinājumu, kurš

129nebija ietverts Meža pamatnostādnēs. Līdz ar to galvenās cirtes

130caurmēra samazināšana neatbilst Meža pamatnostādnēs noteiktajam

131attīstības virzienam un politikas mērķiem un tai nav veikts

132stratēģiskais novērtējums.