22. pants

Kā jau tika minēts iepriekš, normatīvajam aktam,

kas tiek pieņemts bez spēkā esoša plānošanas dokumenta, jāatbilst

iepriekš noteiktajam attīstības virzienam un politikas mērķiem.

Ja ar normatīvo aktu noteiktais attīstības virziens vai mērķi

tiek būtiski mainīti, tā atbilstība ilgtspējības principam un

piesardzības principam ir jāvērtē no jauna. Tādējādi Satversmes

tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā norma atbilst Meža

pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam noteiktajiem politikas mērķiem

un vai tās ietekme uz vidi ir vērtēta Meža pamatnostādņu

stratēģiskā novērtējuma ietvaros.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Meža pamatnostādņu

stratēģiskā novērtējuma ietvaros nav vērtētas galvenās cirtes

caurmēra samazināšanas sekas. Pamatnostādnēs bijis noteikts, ka

plānošanas laikposmā nav paredzēts koksnes apjomu ieguves

pieaugums. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana arī neesot

rezultatīvs rādītājs, kas noteiktu to, vai mērķis - meža vērtības

palielināšana - ir ticis sasniegts. Tādējādi galvenās cirtes

caurmēra samazināšana esot uzskatāma par grozījumiem Meža

pamatnostādnēs. Tā kā šāda darbība var būtiski ietekmēt vidi,

pirms apstrīdētās normas pieņemšanas esot vajadzējis veikt

stratēģisko novērtējumu.

Savukārt Ministru kabinets norāda, ka galvenās cirtes caurmēra

izmaiņas Meža pamatnostādnēs gan nav minētas, taču būtu jāvērtē

tajās izvirzītie mērķi un tas, kā ir plānots tos sasniegt.

Apstrīdētajā normā paredzētā galvenās cirtes caurmēra

samazināšana esot instruments, ar kura palīdzību valsts īstenojot

politikas plānošanas dokumentu, kurā detalizētiem kritērijiem

nevajagot būt ietvertiem. Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē

uzsvēra, ka esot jāvērtē, piemēram, Meža pamatnostādnēs

norādītais, kas attiecas uz ogļskābās gāzes piesaisti un

pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos. Politikas plānošanas

dokumentā esot jāparedz virzieni vai darbības mērķis, bet ne tik

detalizēti risinājumi kā caurmēra samazinājums par dažiem

centimetriem.

Vides pārraudzības valsts birojs Satversmes tiesai norādījis,

ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā nebija paredzēti risinājumi

ciršanas apjomu palielināšanai, pamatojoties uz koku vidējā

caurmēra izmaiņām, jo no dokumentiem izrietējis tas, ka netiek

nocirsts viss, kas sasniedzis ciršanas vecumu, un pāraugušo

mežaudžu īpatsvars pat palielinās. Vides pārskatā esot uzskaitīti

pasākumi, kas veicami meža vērtības palielināšanai, taču neviens

no tiem neesot paredzējis cirtes caurmēra izmaiņas.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau

apstrīdētās normas izstrādes laikā ir iebildusi pret to, ka

galvenās cirtes caurmēra samazināšanai netika veikts

stratēģiskais novērtējums (sk. Izziņu par atzinumos

sniegtajiem iebildumiem par Ministru kabineta noteikumu

"Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra

noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu

mežā"" projektu (VSS-651, 15.06.2017., Nr. 23, §

48)).

No Meža pamatnostādnēm un to stratēģiskā novērtējuma Vides

pārskata izriet, ka katra tajās paredzētā politikas mērķa

sasniegšanai ir noteikti konkrēti uzdevumi un pasākumi.

Atbilstoši Ministru kabineta norādītajam apstrīdētā norma esot

pieņemta tāpēc, lai pildītu mērķi īstenot meža vērtības

palielināšanas pasākumus. Meža pamatnostādnēs attiecībā uz

rīcības virzienu "atbalstīta un īstenota meža vērtības

palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas

CO2 piesaistes mērķa izpilde" kā rezultatīvie

rādītāji norādīti: izkopto jaunaudžu platība, neproduktīvo

mežaudžu platības samazinājums, selekcionēta stādāmā materiāla

izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, rekonstruēto un

uzbūvēto meža autoceļu garums, renovēto meža meliorācijas sistēmu

garums (sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes

2015.-2020. gadam. Informatīvā daļa, 53. lpp., 7.1.

tabula).

Ministru kabinets atsaucas uz apstrīdētās normas saistību ar

šādiem diviem sasniedzamajiem rādītājiem: neproduktīvu mežaudžu

platības samazinājums un selekcionēta stādāmā materiāla

izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā. Satversmes tiesa

uzskata, ka no šiem rezultatīvajiem rādītājiem nevar izsecināt,

ka tie ietvertu arī galvenās cirtes caurmēra samazināšanu.

Turklāt minētie rādītāji ietver neproduktīvo mežaudžu platības

samazinājumu, taču apstrīdētā norma attiecas uz visām, arī

augstvērtīgajām mežaudzēm.

Secināms, ka konkrētais rīcības virziens "meža vērtības

palielināšana", ar kuru pamatota apstrīdētās normas

pieņemšana, galvenās cirtes caurmēra samazināšanu nav paredzējis.

Satversmes tiesa arī nesaskata to, ka jebkurš cits no minētajiem

rezultatīvajiem rādītājiem varētu ietvert galvenās cirtes

caurmēra samazināšanu.

22.1. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja,

ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā norādīts uz ogļskābās gāzes

piesaisti un pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos un galvenās

cirtes caurmēra samazināšanu varētu uzskatīt par šīs problēmas

risinājumu, jo ogļskābās gāzes piesaisti varot palielināt, veicot

mežistrādi. Taču Meža pamatnostādņu stratēģiskā novērtējuma Vides

pārskatā attiecībā uz Ministru kabineta norādītās problēmas

risināšanu ir norādīti tie paši uzdevumi, kas ietverti Meža

pamatnostādņu informatīvajā daļā, proti: jaunaudžu kopšana,

neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, meža atjaunošana ar Latvijā iegūtu

augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, meža infrastruktūras

izveide un uzturēšana. Tādējādi secināms, ka tieši šo uzdevumu un

sasniedzamo rezultātu ietekme uz vidi ir vērtēta Vides pārskatā

(sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes

2015.-2020. gadam. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Vides pārskats, 55., 57. lpp.).

Līdz ar to Meža pamatnostādnēs attiecībā uz mērķi palielināt

meža vērtību un ogļskābās gāzes piesaisti kā darbības virziens

nav paredzēta ne Ministru kabineta norādītā mežistrādes apjoma

palielināšana, ne galvenās cirtes caurmēra samazināšana.

Vides pārskatā ir ietverts galvenās cirtes ietekmes uz vidi

novērtējums. Attiecībā uz galvenās cirtes ietekmi uz meža

bioloģisko daudzveidību norādīts, ka visi galvenās cirtes veidi

atstāj gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz vidi, tostarp uz

bioloģisko daudzveidību. Turklāt uzsvērts, ka spēkā esošo

normatīvo aktu par koku ciršanu mežā un dabas aizsardzības

noteikumu prasību ievērošana meža apsaimniekošanā kopumā

nodrošina minimālu ietekmi uz vidi (sk.: Meža un saistīto

nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Stratēģiskais

ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats, 67.

lpp.). Attiecīgi ir konstatējams, ka galvenās cirtes

ietekme uz meža bioloģisko daudzveidību ir vērtēta, ievērojot

tobrīd spēkā bijušās prasības par koku ciršanu mežā, tātad arī

par galvenās cirtes caurmēru, kas bija noteikts pirms apstrīdētās

normas pieņemšanas.

22.2. Satversmes tiesa nepiekrīt Ministru kabineta

argumentam, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana uzskatāma

tikai par instrumentu, ar kuru sasniedzams kāds no Meža

pamatnostādnēs ietvertajiem risinājumiem. Galvenās cirtes

caurmērs ir Meža likumā nostiprināta prasība, kas jāievēro, lai

varētu saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Ja mainās caurmēra

skaitliskās vērtības, tad mainās arī šādas darbības atļaušanas

kritēriji. Samazinot caurmēru, tiek pieļauta jaunāku koku

ciršana, un tam var būt ietekme uz vidi.

Tādējādi apstrīdētā norma, kas

samazina galvenās cirtes caurmēru, nosaka tādu risinājumu, kurš

nebija ietverts Meža pamatnostādnēs. Līdz ar to galvenās cirtes

caurmēra samazināšana neatbilst Meža pamatnostādnēs noteiktajam

attīstības virzienam un politikas mērķiem un tai nav veikts

stratēģiskais novērtējums.