Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

23. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Tā kā galvenās cirtes caurmēra samazināšanai nav

veikts stratēģiskais novērtējums, Satversmes tiesai ir

jānoskaidro, vai uz apstrīdētās normas pieņemšanu bija

jāattiecina likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

prasības par stratēģisko novērtējumu.

23.1. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana ir noteikta

ar normatīvo aktu. No likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" izriet, ka stratēģiskais novērtējums ir veicams

plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi

(sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.

panta 6. punktu).

Ar tiesību normām, kas regulē stratēģisko novērtējumu, likumā

"Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir iestrādāta

Novērtējuma direktīva, par kuras piemērošanu un kurā ietverto

normu interpretāciju vairākkārt izteikusies Eiropas Savienības

Tiesa. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas pieņemšanas

procesu var uzskatīt par plānošanas dokumenta pieņemšanu,

Satversmes tiesai jāņem vērā arī Eiropas Savienības Tiesas

judikatūrā nostiprinātās atziņas.

Novērtējuma direktīvā ir lietoti jēdzieni "plāni un

programmas". Eiropas Savienības Tiesa, interpretējot šos

jēdzienus, atzinusi, ka, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi

nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni, minētie jēdzieni ir

interpretējami plaši un var attiekties arī uz normatīvajiem

aktiem, kuros regulēti attiecīgajā nozarē piemērojamie noteikumi,

būtiskas prasības un detalizētu darbību kopums, lai atļautu un

īstenotu projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi

(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 27. oktobra

sprieduma lietā C-290/15 "D'Oultremont and Others"

49. un 52. punktu un 2018. gada 7. jūnija sprieduma C-671/16

"Inter-Environnement Bruxelles and Others" 60.

punktu). Pretējā gadījumā, šos jēdzienus iztulkojot šauri,

pienākumu veikt stratēģisko novērtējumu varētu apiet, attaisnojot

novērtējuma neveikšanu tikai ar dokumenta juridisko dabu. Turklāt

tad, ja normatīvais akts, kas var būtiski ietekmēt vidi, ir

pieņemts laikā, kad nav spēkā esošas politikas pamatnostādnes,

kurām stratēģiskais novērtējums ir veicams obligāti, šāda

novērtējuma neveikšana ir pretrunā ar ilgtspējības principu un

piesardzības principu.

Tādējādi tas vien, ka apstrīdētā norma, ar kuru samazināts

galvenās cirtes caurmērs, ir ietverta Ministru kabineta

noteikumos, neliedz to atzīt par tādu dokumentu, pirms kura

pieņemšanas jāveic stratēģiskais novērtējums.

Kā minēts jau iepriekš, galvenās cirtes caurmēra sasniegšana

ir Meža likumā nostiprināta prasība, kam jābūt ievērotai, lai

varētu saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Apstrīdētā norma kalpo

kā tiesiskais pamats tādai darbībai, kurai var būt ietekme uz

vidi. Līdz ar to apstrīdētā norma pēc būtības atbilst plānam vai

programmai jeb plānošanas dokumentam Novērtējuma direktīvas un

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izpratnē.

23.2. Uz izskatāmo lietu varētu tikt attiecināti divi

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

trešajā un ceturtajā daļā paredzētie gadījumi, kad stratēģiskais

novērtējums ir veicams.

Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

trešās daļas 2. punktā noteikts, ka stratēģiskais novērtējums

veicams plānošanas dokumentam, kas var būtiski ietekmēt Eiropas

nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000),

izņemot plānošanas dokumentus, kuri nosaka dabas aizsardzības un

apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm

teritorijām.

Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" iekļautas

tiesību normas, kas izriet arī no Biotopu direktīvas. Atbilstoši

Biotopu direktīvas 10. apsvērumam jāvērtē visi plāni vai

programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas

saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši

aizsargājamu dabas teritoriju. Tādējādi tas apstāklis, ka

teritorija, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājama suga vai

biotops, vēl nav atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas

teritoriju, nav iemesls tam, lai neveiktu stratēģisko

novērtējumu, ja ir iespējama ietekme uz šādu teritoriju.

Savukārt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

4. panta ceturtajā daļā noteikts, ka stratēģisko novērtējumu veic

plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā panta trešās

daļas 1. punktā, ja tie ietver pamatnosacījumus paredzēto darbību

īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski

ietekmēt vidi.

Attiecībā uz kritēriju "pamatnosacījumi paredzēto darbību

īstenošanai" šajā spriedumā jau iepriekš ir atzīts, ka

galvenās cirtes caurmērs ir Meža likumā nostiprināts

priekšnoteikums tam, lai varētu tikt saņemts apliecinājums koku

ciršanai. Apstrīdētā norma satur pamatnosacījumus galvenās cirtes

pēc caurmēra veikšanai.

Tādējādi uz apstrīdēto normu ir

attiecināma prasība veikt stratēģisko novērtējumu, ja tiek

konstatēts, ka tai var būt būtiska ietekme uz vidi vai Eiropas

nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.