23. punkts

1Tā kā galvenās cirtes caurmēra samazināšanai nav

2veikts stratēģiskais novērtējums, Satversmes tiesai ir

3jānoskaidro, vai uz apstrīdētās normas pieņemšanu bija

4jāattiecina likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

5prasības par stratēģisko novērtējumu.

623.1. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana ir noteikta

7ar normatīvo aktu. No likuma "Par ietekmes uz vidi

8novērtējumu" izriet, ka stratēģiskais novērtējums ir veicams

9plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi

10(sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.

11panta 6. punktu).

12Ar tiesību normām, kas regulē stratēģisko novērtējumu, likumā

13"Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir iestrādāta

14Novērtējuma direktīva, par kuras piemērošanu un kurā ietverto

15normu interpretāciju vairākkārt izteikusies Eiropas Savienības

16Tiesa. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas pieņemšanas

17procesu var uzskatīt par plānošanas dokumenta pieņemšanu,

18Satversmes tiesai jāņem vērā arī Eiropas Savienības Tiesas

19judikatūrā nostiprinātās atziņas.

20Novērtējuma direktīvā ir lietoti jēdzieni "plāni un

21programmas". Eiropas Savienības Tiesa, interpretējot šos

22jēdzienus, atzinusi, ka, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi

23nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni, minētie jēdzieni ir

24interpretējami plaši un var attiekties arī uz normatīvajiem

25aktiem, kuros regulēti attiecīgajā nozarē piemērojamie noteikumi,

26būtiskas prasības un detalizētu darbību kopums, lai atļautu un

27īstenotu projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi

28(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 27. oktobra

29sprieduma lietā C-290/15 "D'Oultremont and Others"

3049. un 52. punktu un 2018. gada 7. jūnija sprieduma C-671/16

31"Inter-Environnement Bruxelles and Others" 60.

32punktu). Pretējā gadījumā, šos jēdzienus iztulkojot šauri,

33pienākumu veikt stratēģisko novērtējumu varētu apiet, attaisnojot

34novērtējuma neveikšanu tikai ar dokumenta juridisko dabu. Turklāt

35tad, ja normatīvais akts, kas var būtiski ietekmēt vidi, ir

36pieņemts laikā, kad nav spēkā esošas politikas pamatnostādnes,

37kurām stratēģiskais novērtējums ir veicams obligāti, šāda

38novērtējuma neveikšana ir pretrunā ar ilgtspējības principu un

39piesardzības principu.

40Tādējādi tas vien, ka apstrīdētā norma, ar kuru samazināts

41galvenās cirtes caurmērs, ir ietverta Ministru kabineta

42noteikumos, neliedz to atzīt par tādu dokumentu, pirms kura

43pieņemšanas jāveic stratēģiskais novērtējums.

44Kā minēts jau iepriekš, galvenās cirtes caurmēra sasniegšana

45ir Meža likumā nostiprināta prasība, kam jābūt ievērotai, lai

46varētu saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Apstrīdētā norma kalpo

47kā tiesiskais pamats tādai darbībai, kurai var būt ietekme uz

48vidi. Līdz ar to apstrīdētā norma pēc būtības atbilst plānam vai

49programmai jeb plānošanas dokumentam Novērtējuma direktīvas un

50likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izpratnē.

5123.2. Uz izskatāmo lietu varētu tikt attiecināti divi

52likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

53trešajā un ceturtajā daļā paredzētie gadījumi, kad stratēģiskais

54novērtējums ir veicams.

55Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

56trešās daļas 2. punktā noteikts, ka stratēģiskais novērtējums

57veicams plānošanas dokumentam, kas var būtiski ietekmēt Eiropas

58nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000),

59izņemot plānošanas dokumentus, kuri nosaka dabas aizsardzības un

60apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm

61teritorijām.

62Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" iekļautas

63tiesību normas, kas izriet arī no Biotopu direktīvas. Atbilstoši

64Biotopu direktīvas 10. apsvērumam jāvērtē visi plāni vai

65programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas

66saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši

67aizsargājamu dabas teritoriju. Tādējādi tas apstāklis, ka

68teritorija, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājama suga vai

69biotops, vēl nav atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas

70teritoriju, nav iemesls tam, lai neveiktu stratēģisko

71novērtējumu, ja ir iespējama ietekme uz šādu teritoriju.

72Savukārt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

734. panta ceturtajā daļā noteikts, ka stratēģisko novērtējumu veic

74plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā panta trešās

75daļas 1. punktā, ja tie ietver pamatnosacījumus paredzēto darbību

76īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski

77ietekmēt vidi.

78Attiecībā uz kritēriju "pamatnosacījumi paredzēto darbību

79īstenošanai" šajā spriedumā jau iepriekš ir atzīts, ka

80galvenās cirtes caurmērs ir Meža likumā nostiprināts

81priekšnoteikums tam, lai varētu tikt saņemts apliecinājums koku

82ciršanai. Apstrīdētā norma satur pamatnosacījumus galvenās cirtes

83pēc caurmēra veikšanai.

84Tādējādi uz apstrīdēto normu ir

85attiecināma prasība veikt stratēģisko novērtējumu, ja tiek

86konstatēts, ka tai var būt būtiska ietekme uz vidi vai Eiropas

87nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.