24. pants

Apstrīdētās normas izstrādes laikā Ministru

kabinetam tika norādīts uz vairākiem ar apstrīdēto normu

saistītiem riskiem, kas varētu novest pie kaitējuma videi.

Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka galvenās cirtes caurmēra

samazināšana priedei, eglei un bērzam var izraisīt kaitējumu

videi, jo var novest pie kailciršu skaita pieauguma, kas radītu

plašāku mežu un dzīvotņu fragmentāciju un samazinātu vecāku audžu

īpatsvaru. Apstrīdētā norma ilgtermiņā negatīvi ietekmēšot

vairākus Eiropas nozīmes aizsargājamus biotopus un īpaši

aizsargājamas putnu sugas. Ciršanas apjomu pieauguma dēļ

īstermiņā palielināšoties izpostīto ligzdu skaits, bet ilgtermiņā

mazināšoties dzīvotņu pieejamība sugām, kas saistītas ar veciem

mežiem vai liela diametra kokiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

norādījusi, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana negatīvi

ietekmēs divus no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos, - meža platību

viengabalainību un liela diametra koku pieejamību mežā. Tikšot

negatīvi ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, jo liela diametra

koki ir nozīmīgs faktors retu un īpaši aizsargājamu sugu

klātbūtnei mežā. Melnā dzilna kaļot dobumus kokos, kuri

sasnieguši vismaz 38 centimetru diametru. No dzilnas klātbūtnes

esot atkarīgas vairākas citas retas un aizsargājamas sugas.

Atbilstoši iepriekš spēkā bijušajam regulējumam vismaz daļa koku

esot bijuši piemēroti dzilnas ligzdošanai. Liela diametra koki

esot nepieciešami arī dienas plēsīgajiem putniem, no kuriem

lielākā daļa esot īpaši aizsargājamas sugas. Ne visu putnu sugu

aizsardzībai varot tikt veidoti mikroliegumi, tāpēc to ligzdošana

esot atkarīga arī no saimnieciski izmantojamos mežos esošiem

kokiem. Ja samazinās galvenās cirtes caurmērs, būtiski

samazināšoties retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas

iespējas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

norādījusi, ka, lai arī apstrīdētā norma neattiecas uz īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām, tomēr galvenās cirtes caurmēra

samazināšana būtiski ietekmēs īpaši aizsargājamus biotopus ārpus

īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Uz to

tiesas sēdē uzmanību vērsa arī pieaicinātā persona Dr.

biol. Guntis Brūmelis, atzīstot, ka pastāv risks attiecībā uz

aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus Eiropas nozīmes

aizsargājamām dabas teritorijām.

24.1. Ministru kabinets norāda, ka iespējamos vides

kaitējuma riskus apstrīdētās normas pieņemšanas procesā esot

vērtējis. Šīs normas ietekme uz bioloģisko daudzveidību un putnu

sugām, kā arī riska faktori esot vērtēti pētījumā "Ietekmes

uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra izmaiņām",

kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes

zinātnieku pētījumā "Galvenās cirtes parametru

noteikšana", uz kuru pamata modelēta apstrīdētās normas

ietekme uz vidi. Esot ņemti vērā arī vairāk nekā 10 Latvijas

Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku

pētījumi. Ministru kabinets uzskata, ka pētījumi esot pierādījuši

to, ka apstrīdētajai normai nebūs negatīvas ietekmes uz vidi.

No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem un tā, ko Ministru

kabineta pārstāvji norādīja tiesas sēdē, izriet, ka, vērtējot

riska faktorus, secināts, ka viena vecuma mākslīgi veidotās

audzēs lielo dimensiju koku skaits galvenās cirtes vecumā un

caurmērā ir lielāks nekā dabiski veidojušās dažāda vecuma audzēs;

ka nav paredzama būtiska par 60 līdz 70 gadiem vecāku mežu

īpatsvara samazināšanās, bet kopumā nedaudz palielināsies

jaunaudžu aizņemtā platība; ka galvenās cirtes mērķa caurmēra

maiņa neskar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu

tīklu. Tāpat galvenās cirtes platība palielināšoties nebūtiski,

proti, par 0,05 līdz 2,06 procentiem no kopējās privātajām

personām piederošās mežu platības; prasība mežu obligāti

atjaunot, stādot augstvērtīgu materiālu cirsmās, kurās veikta

cirte pēc caurmēra, novērsīšot skujkoku audžu samazināšanos;

ilgtermiņā veidošoties līdzsvarota audžu vecuma struktūra.

Ministru kabinets norādījis arī uz to, ka vidējā kailcirtes

platība Latvijā ir neliela, proti, mazāka par diviem

hektāriem.

Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka galvenais

iemesls, kādēļ apstrīdētajai normai nav būtiskas ietekmes uz

vidi, esot tas, ka galvenās cirtes pēc caurmēra apjoms ir

neliels. Izstrādājot apstrīdēto normu, esot prognozēts, ka

galvenās cirtes pieaugums varētu būt 1670 hektāri gadā. Pēc

Valsts meža dienesta datiem, pēc apstrīdētās normas pieņemšanas,

2022. gada otrajā pusē, šis pieaugums sasniedzis 711 hektārus.

Savukārt 2023. gadā ciršanas platības pieaugums esot aptuveni

1200 hektāri.

Ministru kabinets norādījis, ka nebūšot negatīvas ietekmes uz

biotopiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un

mikroliegumiem, jo, tiklīdz tiks apzināti aizsargājamie biotopi,

tikšot izveidota aizsargājama teritorija vai mikroliegums, kurā

galvenā cirte pēc caurmēra nebūšot atļauta. Turklāt apstrīdētā

norma nespētu radīt būtisku kaitējumu ārpus īpaši aizsargājamām

teritorijām un mikroliegumiem esošiem biotopiem, jo galvenās

cirtes platības palielināšanās neesot būtiska.

Tādējādi Ministru kabinets uzskata, ka pirms apstrīdētās

normas pieņemšanas ir vērtējis tās ietekmi uz vidi un secinājis,

ka būtiska ietekme uz vidi nav sagaidāma.

24.2. Ministru kabineta norādītais pētījums

"Ietekmes uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra

izmaiņām" ir sagatavots prezentācijas veidā un nesniedz

priekšstatu par to, kā nonākts pie secinājuma, ka būtiska ietekme

uz vidi nav paredzama. Turklāt Pieteikuma iesniedzēji tiesas sēdē

norādīja uz vairākiem riskiem, kas šajā pētījumā nav vērtēti,

piemēram, tādiem kā mežaudzes struktūras vienkāršošanās, mirušās

koksnes apjoma samazināšanās, traucējumu putniem pieaugums, mežu

fragmentācija.

No Ministru kabineta norādītā pētījuma "Galvenās cirtes

parametru noteikšana", kas arī sagatavots prezentācijas

veidā, ir konstatējams, ka tā mērķis bijis noteikt galvenās

cirtes optimālos parametrus, kas nodrošina ekonomiski efektīvu

meža resursu apsaimniekošanu, un secinājumi izdarīti attiecībā uz

meža kapitālvērtības pieaugumu, tīro ienākumu gūšanas

potenciālu.

Apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Ministru kabinets ir

atsaucies arī uz mežzinātnes pētījumiem. Taču no lietas

materiāliem un Ministru kabineta sniegtajām atbildēm

konstatējams, ka ietekmes uz vidi vērtēšanā neatkarīgi sugu un

biotopu aizsardzības speciālisti nav pieaicināti un šādu

speciālistu pētījumi nav izmantoti. Tas liecina par to, ka dažādo

interešu līdzsvars nav vispusīgi pārbaudīts, un no Ministru

kabineta darbībām nevar gūt pārliecību arī par to, ka apstrīdētās

normas iespējamā ietekme vērtēta, pienācīgi pārbaudot norādītos

vides kaitējuma riskus attiecībā uz sugām un biotopiem.

Tāpat ir konstatējams, ka Ministru kabineta 2022. gada 21.

jūnija sēdē, kad tika pieņemta apstrīdētā norma, Zemkopības

ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministriju uzdots sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu,

kurā būtu vispusīgi izvērtēti visi ar kailcirtēm saistītie

aspekti, arī ietekme uz apkārtējo vidi un tās daudzveidību

(sk. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokolu

Nr. 33, 79. §). Tas liecina par to, ka pirms apstrīdētās

normas pieņemšanas Ministru kabineta rīcībā nav bijis pilnīgas un

pietiekamas informācijas, lai apzinātu un vērtētu iespējamās

negatīvās sekas.

24.3. Ministru kabinets savus apsvērumus par iespējamo

ietekmi uz aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām pamato galvenokārt ar to, ka

ticis prognozēts neliels galvenās cirtes platības pieaugums un

arī pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot redzams, ka platība

pieaugusi nebūtiski. Tomēr tas neizslēdz risku, ka arī nelielā

platībā atrodas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi, kuriem

apstrīdētās normas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums.

Vērtējot ietekmes uz vidi būtiskumu, jāņem vērā ne tikai

teritorijas platība, bet arī tādi kritēriji kā ietekmes ilgums,

biežums, seku atgriezeniskums, ietekmes kumulatīvais efekts,

iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības

(sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

23.2 pantu).

Pienācīgs plāna vai projekta ietekmes novērtējums ir jāveic,

ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts var

ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši

piesardzības principu, šāds risks pastāv tad, ja, pamatojoties uz

objektīviem apstākļiem, nevar konstatēt, ka šis plāns vai

projekts būtiski neietekmēs attiecīgo teritoriju (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma C-538/09

"Commission v Belgium" 39. punktu un 2018. gada 12.

aprīļa sprieduma C-323/17 "People Over Wind and

Sweetman" 34. punktu). Ja pastāv šaubas par to, vai ir

iespējama būtiska ietekme, ir veicama pārbaude, kas ļauj efektīvi

izvairīties no tā, ka tiek atļauta plānu vai projektu īstenošana,

kas būtiski ietekmē aizsargājamo teritoriju (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2004. gada 7. septembra sprieduma lietā

C-127/02 "Waddenvereniging and

Vogelsbeschermingvereniging" 44. punktu).

Tādējādi, ņemot vērā piesardzības principu, stratēģiskais

ietekmes uz vidi novērtējums ir veicams ne vien tad, ja pastāv

risks, ka plānotā darbība var ietekmēt īpaši aizsargājamu dabas

teritoriju, bet arī tad, ja, balstoties uz objektīvu informāciju,

nevar izslēgt šādas ietekmes iespējamību.

Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka

pirms apstrīdētās normas pieņemšanas bija iespējams, izmantojot

Meža reģistra datus, apzināt potenciālās mežaudzes, uz kurām

attiektos ciršana pēc caurmēra, un kopsakarā ar informāciju par

Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem vērtēt iespējamo

nelabvēlīgo ietekmi.

Satversmes tiesa konstatē, ka Ministru kabinets šādu vērtējumu

nav veicis, bet secinājumus balstījis tikai uz prognozi, ka

galvenās cirtes platības pieaugums būs neliels.

24.4. Ministru kabinets norādījis, ka apstrīdētā norma

ir jāskata kopsakarā ar citiem grozījumiem Ciršanas noteikumos un

Meža atjaunošanas noteikumos, kuros paredzētas papildu dabas

aizsardzības prasības un papildu meža atjaunošanas prasības.

Tajos esot noteikts lielāks skaits cirtēs atstājamo ekoloģisko

koku un kritalu, kā arī samazināts laikposms, kādā veicama

mežaudzes atjaunošana pēc kailcirtes. Šie noteikumi paredzot

stingrākas prasības meža atjaunošanai, lai uzlabotu meža

kvalitāti un ilgtermiņa vērtību. Tikšot veidotas tādas mežaudzes,

kuras sastāvēs no ģenētiski augstākas kvalitātes kokiem, kas būs

noturīgāki pret klimata pārmaiņām. Galvenās cirtes caurmēra

samazināšana kopsakarā ar grozījumiem Meža atjaunošanas

noteikumos vidi ietekmēšot labvēlīgi.

Stratēģiskais novērtējums ir veicams tad, ja ietekme uz vidi

var būt būtiska. Likums "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" ietekmi uz vidi definē kā tiešas vai netiešas

pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa

veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību (īpaši

aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un

Eiropas Savienības nozīmes biotopus), augsni, zemes dzīles,

ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un

dabas mantojumu (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 1. panta 1. punktu).

Tādējādi likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

nenosaka to, ka būtiska ietekme var būt tikai nelabvēlīga.

Stratēģiskā novērtējuma ietvaros kopsakarā ir vērtējamas dažāda

rakstura ietekmes - gan labvēlīgas, gan neitrālas, gan

nelabvēlīgas. Tas, ka papildus tiek noteiktas prasības, kam var

būt labvēlīga ietekme uz vidi, nevar būt par iemeslu stratēģiskā

novērtējuma neveikšanai.

24.5. Gan pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, gan

Satversmes tiesas sēdes laikā lietas dalībniekiem, kā arī

pieaicinātajām personām bija un joprojām ir būtiski atšķirīgi

viedokļi par apstrīdētās normas iespējamo ietekmi uz vidi.

Pieteikuma iesniedzēju argumenti par šīs normas iespējamo ietekmi

uz vidi, arī Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem un īpaši

aizsargājamām putnu sugām, nav abstrakti un formāli, bet norāda

uz to, ka apstrīdētajai normai šāda ietekme varētu būt. Savukārt

darbības, ko Ministru kabinets veicis pirms apstrīdētās normas

pieņemšanas, neliecina par vispusīgu iespējamās ietekmes uz vidi

vērtēšanu.

Satversmes tiesa atzīst, ka pastāv

iespēja, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi

vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.