24. punkts

1Apstrīdētās normas izstrādes laikā Ministru

2kabinetam tika norādīts uz vairākiem ar apstrīdēto normu

3saistītiem riskiem, kas varētu novest pie kaitējuma videi.

4Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka galvenās cirtes caurmēra

5samazināšana priedei, eglei un bērzam var izraisīt kaitējumu

6videi, jo var novest pie kailciršu skaita pieauguma, kas radītu

7plašāku mežu un dzīvotņu fragmentāciju un samazinātu vecāku audžu

8īpatsvaru. Apstrīdētā norma ilgtermiņā negatīvi ietekmēšot

9vairākus Eiropas nozīmes aizsargājamus biotopus un īpaši

10aizsargājamas putnu sugas. Ciršanas apjomu pieauguma dēļ

11īstermiņā palielināšoties izpostīto ligzdu skaits, bet ilgtermiņā

12mazināšoties dzīvotņu pieejamība sugām, kas saistītas ar veciem

13mežiem vai liela diametra kokiem.

14Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

15norādījusi, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana negatīvi

16ietekmēs divus no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina

17bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos, - meža platību

18viengabalainību un liela diametra koku pieejamību mežā. Tikšot

19negatīvi ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, jo liela diametra

20koki ir nozīmīgs faktors retu un īpaši aizsargājamu sugu

21klātbūtnei mežā. Melnā dzilna kaļot dobumus kokos, kuri

22sasnieguši vismaz 38 centimetru diametru. No dzilnas klātbūtnes

23esot atkarīgas vairākas citas retas un aizsargājamas sugas.

24Atbilstoši iepriekš spēkā bijušajam regulējumam vismaz daļa koku

25esot bijuši piemēroti dzilnas ligzdošanai. Liela diametra koki

26esot nepieciešami arī dienas plēsīgajiem putniem, no kuriem

27lielākā daļa esot īpaši aizsargājamas sugas. Ne visu putnu sugu

28aizsardzībai varot tikt veidoti mikroliegumi, tāpēc to ligzdošana

29esot atkarīga arī no saimnieciski izmantojamos mežos esošiem

30kokiem. Ja samazinās galvenās cirtes caurmērs, būtiski

31samazināšoties retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas

32iespējas.

33Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

34norādījusi, ka, lai arī apstrīdētā norma neattiecas uz īpaši

35aizsargājamām dabas teritorijām, tomēr galvenās cirtes caurmēra

36samazināšana būtiski ietekmēs īpaši aizsargājamus biotopus ārpus

37īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Uz to

38tiesas sēdē uzmanību vērsa arī pieaicinātā persona Dr.

39biol. Guntis Brūmelis, atzīstot, ka pastāv risks attiecībā uz

40aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus Eiropas nozīmes

41aizsargājamām dabas teritorijām.

4224.1. Ministru kabinets norāda, ka iespējamos vides

43kaitējuma riskus apstrīdētās normas pieņemšanas procesā esot

44vērtējis. Šīs normas ietekme uz bioloģisko daudzveidību un putnu

45sugām, kā arī riska faktori esot vērtēti pētījumā "Ietekmes

46uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra izmaiņām",

47kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes

48zinātnieku pētījumā "Galvenās cirtes parametru

49noteikšana", uz kuru pamata modelēta apstrīdētās normas

50ietekme uz vidi. Esot ņemti vērā arī vairāk nekā 10 Latvijas

51Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku

52pētījumi. Ministru kabinets uzskata, ka pētījumi esot pierādījuši

53to, ka apstrīdētajai normai nebūs negatīvas ietekmes uz vidi.

54No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem un tā, ko Ministru

55kabineta pārstāvji norādīja tiesas sēdē, izriet, ka, vērtējot

56riska faktorus, secināts, ka viena vecuma mākslīgi veidotās

57audzēs lielo dimensiju koku skaits galvenās cirtes vecumā un

58caurmērā ir lielāks nekā dabiski veidojušās dažāda vecuma audzēs;

59ka nav paredzama būtiska par 60 līdz 70 gadiem vecāku mežu

60īpatsvara samazināšanās, bet kopumā nedaudz palielināsies

61jaunaudžu aizņemtā platība; ka galvenās cirtes mērķa caurmēra

62maiņa neskar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu

63tīklu. Tāpat galvenās cirtes platība palielināšoties nebūtiski,

64proti, par 0,05 līdz 2,06 procentiem no kopējās privātajām

65personām piederošās mežu platības; prasība mežu obligāti

66atjaunot, stādot augstvērtīgu materiālu cirsmās, kurās veikta

67cirte pēc caurmēra, novērsīšot skujkoku audžu samazināšanos;

68ilgtermiņā veidošoties līdzsvarota audžu vecuma struktūra.

69Ministru kabinets norādījis arī uz to, ka vidējā kailcirtes

70platība Latvijā ir neliela, proti, mazāka par diviem

71hektāriem.

72Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka galvenais

73iemesls, kādēļ apstrīdētajai normai nav būtiskas ietekmes uz

74vidi, esot tas, ka galvenās cirtes pēc caurmēra apjoms ir

75neliels. Izstrādājot apstrīdēto normu, esot prognozēts, ka

76galvenās cirtes pieaugums varētu būt 1670 hektāri gadā. Pēc

77Valsts meža dienesta datiem, pēc apstrīdētās normas pieņemšanas,

782022. gada otrajā pusē, šis pieaugums sasniedzis 711 hektārus.

79Savukārt 2023. gadā ciršanas platības pieaugums esot aptuveni

801200 hektāri.

81Ministru kabinets norādījis, ka nebūšot negatīvas ietekmes uz

82biotopiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un

83mikroliegumiem, jo, tiklīdz tiks apzināti aizsargājamie biotopi,

84tikšot izveidota aizsargājama teritorija vai mikroliegums, kurā

85galvenā cirte pēc caurmēra nebūšot atļauta. Turklāt apstrīdētā

86norma nespētu radīt būtisku kaitējumu ārpus īpaši aizsargājamām

87teritorijām un mikroliegumiem esošiem biotopiem, jo galvenās

88cirtes platības palielināšanās neesot būtiska.

89Tādējādi Ministru kabinets uzskata, ka pirms apstrīdētās

90normas pieņemšanas ir vērtējis tās ietekmi uz vidi un secinājis,

91ka būtiska ietekme uz vidi nav sagaidāma.

9224.2. Ministru kabineta norādītais pētījums

93"Ietekmes uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra

94izmaiņām" ir sagatavots prezentācijas veidā un nesniedz

95priekšstatu par to, kā nonākts pie secinājuma, ka būtiska ietekme

96uz vidi nav paredzama. Turklāt Pieteikuma iesniedzēji tiesas sēdē

97norādīja uz vairākiem riskiem, kas šajā pētījumā nav vērtēti,

98piemēram, tādiem kā mežaudzes struktūras vienkāršošanās, mirušās

99koksnes apjoma samazināšanās, traucējumu putniem pieaugums, mežu

100fragmentācija.

101No Ministru kabineta norādītā pētījuma "Galvenās cirtes

102parametru noteikšana", kas arī sagatavots prezentācijas

103veidā, ir konstatējams, ka tā mērķis bijis noteikt galvenās

104cirtes optimālos parametrus, kas nodrošina ekonomiski efektīvu

105meža resursu apsaimniekošanu, un secinājumi izdarīti attiecībā uz

106meža kapitālvērtības pieaugumu, tīro ienākumu gūšanas

107potenciālu.

108Apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Ministru kabinets ir

109atsaucies arī uz mežzinātnes pētījumiem. Taču no lietas

110materiāliem un Ministru kabineta sniegtajām atbildēm

111konstatējams, ka ietekmes uz vidi vērtēšanā neatkarīgi sugu un

112biotopu aizsardzības speciālisti nav pieaicināti un šādu

113speciālistu pētījumi nav izmantoti. Tas liecina par to, ka dažādo

114interešu līdzsvars nav vispusīgi pārbaudīts, un no Ministru

115kabineta darbībām nevar gūt pārliecību arī par to, ka apstrīdētās

116normas iespējamā ietekme vērtēta, pienācīgi pārbaudot norādītos

117vides kaitējuma riskus attiecībā uz sugām un biotopiem.

118Tāpat ir konstatējams, ka Ministru kabineta 2022. gada 21.

119jūnija sēdē, kad tika pieņemta apstrīdētā norma, Zemkopības

120ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

121ministriju uzdots sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu,

122kurā būtu vispusīgi izvērtēti visi ar kailcirtēm saistītie

123aspekti, arī ietekme uz apkārtējo vidi un tās daudzveidību

124(sk. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokolu

125Nr. 33, 79. §). Tas liecina par to, ka pirms apstrīdētās

126normas pieņemšanas Ministru kabineta rīcībā nav bijis pilnīgas un

127pietiekamas informācijas, lai apzinātu un vērtētu iespējamās

128negatīvās sekas.

12924.3. Ministru kabinets savus apsvērumus par iespējamo

130ietekmi uz aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus īpaši

131aizsargājamām dabas teritorijām pamato galvenokārt ar to, ka

132ticis prognozēts neliels galvenās cirtes platības pieaugums un

133arī pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot redzams, ka platība

134pieaugusi nebūtiski. Tomēr tas neizslēdz risku, ka arī nelielā

135platībā atrodas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi, kuriem

136apstrīdētās normas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums.

137Vērtējot ietekmes uz vidi būtiskumu, jāņem vērā ne tikai

138teritorijas platība, bet arī tādi kritēriji kā ietekmes ilgums,

139biežums, seku atgriezeniskums, ietekmes kumulatīvais efekts,

140iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības

141(sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

14223.2 pantu).

143Pienācīgs plāna vai projekta ietekmes novērtējums ir jāveic,

144ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts var

145ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši

146piesardzības principu, šāds risks pastāv tad, ja, pamatojoties uz

147objektīviem apstākļiem, nevar konstatēt, ka šis plāns vai

148projekts būtiski neietekmēs attiecīgo teritoriju (sk. Eiropas

149Savienības Tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma C-538/09

150"Commission v Belgium" 39. punktu un 2018. gada 12.

151aprīļa sprieduma C-323/17 "People Over Wind and

152Sweetman" 34. punktu). Ja pastāv šaubas par to, vai ir

153iespējama būtiska ietekme, ir veicama pārbaude, kas ļauj efektīvi

154izvairīties no tā, ka tiek atļauta plānu vai projektu īstenošana,

155kas būtiski ietekmē aizsargājamo teritoriju (sk. Eiropas

156Savienības Tiesas 2004. gada 7. septembra sprieduma lietā

157C-127/02 "Waddenvereniging and

158Vogelsbeschermingvereniging" 44. punktu).

159Tādējādi, ņemot vērā piesardzības principu, stratēģiskais

160ietekmes uz vidi novērtējums ir veicams ne vien tad, ja pastāv

161risks, ka plānotā darbība var ietekmēt īpaši aizsargājamu dabas

162teritoriju, bet arī tad, ja, balstoties uz objektīvu informāciju,

163nevar izslēgt šādas ietekmes iespējamību.

164Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka

165pirms apstrīdētās normas pieņemšanas bija iespējams, izmantojot

166Meža reģistra datus, apzināt potenciālās mežaudzes, uz kurām

167attiektos ciršana pēc caurmēra, un kopsakarā ar informāciju par

168Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem vērtēt iespējamo

169nelabvēlīgo ietekmi.

170Satversmes tiesa konstatē, ka Ministru kabinets šādu vērtējumu

171nav veicis, bet secinājumus balstījis tikai uz prognozi, ka

172galvenās cirtes platības pieaugums būs neliels.

17324.4. Ministru kabinets norādījis, ka apstrīdētā norma

174ir jāskata kopsakarā ar citiem grozījumiem Ciršanas noteikumos un

175Meža atjaunošanas noteikumos, kuros paredzētas papildu dabas

176aizsardzības prasības un papildu meža atjaunošanas prasības.

177Tajos esot noteikts lielāks skaits cirtēs atstājamo ekoloģisko

178koku un kritalu, kā arī samazināts laikposms, kādā veicama

179mežaudzes atjaunošana pēc kailcirtes. Šie noteikumi paredzot

180stingrākas prasības meža atjaunošanai, lai uzlabotu meža

181kvalitāti un ilgtermiņa vērtību. Tikšot veidotas tādas mežaudzes,

182kuras sastāvēs no ģenētiski augstākas kvalitātes kokiem, kas būs

183noturīgāki pret klimata pārmaiņām. Galvenās cirtes caurmēra

184samazināšana kopsakarā ar grozījumiem Meža atjaunošanas

185noteikumos vidi ietekmēšot labvēlīgi.

186Stratēģiskais novērtējums ir veicams tad, ja ietekme uz vidi

187var būt būtiska. Likums "Par ietekmes uz vidi

188novērtējumu" ietekmi uz vidi definē kā tiešas vai netiešas

189pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa

190veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību (īpaši

191aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un

192Eiropas Savienības nozīmes biotopus), augsni, zemes dzīles,

193ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un

194dabas mantojumu (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi

195novērtējumu" 1. panta 1. punktu).

196Tādējādi likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

197nenosaka to, ka būtiska ietekme var būt tikai nelabvēlīga.

198Stratēģiskā novērtējuma ietvaros kopsakarā ir vērtējamas dažāda

199rakstura ietekmes - gan labvēlīgas, gan neitrālas, gan

200nelabvēlīgas. Tas, ka papildus tiek noteiktas prasības, kam var

201būt labvēlīga ietekme uz vidi, nevar būt par iemeslu stratēģiskā

202novērtējuma neveikšanai.

20324.5. Gan pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, gan

204Satversmes tiesas sēdes laikā lietas dalībniekiem, kā arī

205pieaicinātajām personām bija un joprojām ir būtiski atšķirīgi

206viedokļi par apstrīdētās normas iespējamo ietekmi uz vidi.

207Pieteikuma iesniedzēju argumenti par šīs normas iespējamo ietekmi

208uz vidi, arī Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem un īpaši

209aizsargājamām putnu sugām, nav abstrakti un formāli, bet norāda

210uz to, ka apstrīdētajai normai šāda ietekme varētu būt. Savukārt

211darbības, ko Ministru kabinets veicis pirms apstrīdētās normas

212pieņemšanas, neliecina par vispusīgu iespējamās ietekmes uz vidi

213vērtēšanu.

214Satversmes tiesa atzīst, ka pastāv

215iespēja, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi

216vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.